Kas notiek ar bērnu stresa situācijā

Apollo
0 komentāru

Tātad skolas situācijā par stresoriem var kalpot gan bērna nespēja tikt galā ar mācību slodzi un tempu, apgūstot mācību vielu, arī neprasme veidot nozīmīgas attiecības ar vienaudžiem, bailes no skolotājiem vai vecāko klašu skolēniem; tāpat arī skolas, klases kolektīva maiņa, atgriešanās skolā pēc brīvdienām un daudz kas cits.


Kad uz cilvēku iedarbojas kāda no situācijām, kas prasa reaģēt, mainīt savu uzvedību, domas vai attieksmi, izmaiņas cilvēkā nenotiek pēkšņi. Var izdalīt 3 stadijas līdz brīdim, kamēr cilvēks iekšēji ir atradis risinājumu stresa situācijai. Sākotnēji ir trauksmes stadija jeb resursu mobilizēšana, seko sasprindzinājuma jeb pretestības stadija, pēc kuras organisms mēģina atgūt iepriekšējo līdzsvaru. Galvenokārt tās ir fizioloģiskas reakcijas, kas ir ļoti spēcīgas, nereti tās pielīdzina kosmonauta izjūtām, kad tas atrodas bezsvara stāvoklī. Tas var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Šis periods ir visgrūtākais, jo organisms tērē savas rezerves, sasprindzinājums ir ļoti liels.

Darba spējas šajā periodā ir vājas, nogurdināmība — augsta. Šis periods skolā attiecināms uz 1. septembri un daudzos gadījumos arī uz pirmo mācību nedēļu. Kad pirmās vētrainās reakcijas pierimst, pamazām notiek adaptācija, ko raksturo organisma paaugstināta aizsardzība pret dažādām ārējām iedarbībām. Vērojama vēl nenoturīga piemērošanās jaunajām prasībām, tiek atrasti piemēroti risinājumi jaunajām situācijām. Ja stresora iedarbība nav bijusi izteikti spēcīga vai arī ir veiksmīgi pārvarēta, organisms atgriežas normālā funkcionēšanas stāvoklī.


Tātad, ja apkārtējie apstākļi ir bērna vajadzībām atbilstoši, ir nepieciešamas aptuveni 4–7 nedēļas, lai pilnībā pielāgotos jauniem apstākļiem. Ja stresora iedarbība turpinās ilgstoši, var iestāties izsīkuma stadija. Katram organismam ir savs iespēju rezervju līmenis, tāpēc vienādās situācijās dažādu cilvēku reakcijas būs ļoti atšķirīgas. Ja cilvēks ir fiziski norūdīts un psiholoģiski harmonisks, var parādīties tikai īslaicīgas fiziskās vai psihiskās pašsajūtas izmaiņas. Ja cilvēks ir fiziski novājināts vai ar ierobežotiem psiholoģiskiem resursiem, stresors var radīt bīstamas fiziskas saslimšanas vai psihiskus traucējumus. 


Brīdinājuma signāli
Ne vienmēr stresa pārvarēšana ir efektīva, tāpēc ir jāzina un jāredz pazīmes, kas liecina par to, ka skolēnam nepieciešams papildus atbalsts un palīdzība.


Veicot dažādus pētījumus, tika apkopotas iespējamās stresa pazīmes, kuras var iedalīt 4 grupās:


1. Fizioloģiskās pazīmes, kas liecina, ka organisms darbojas īpaši intensīvi, lai saglabātu nepieciešamo līdzsvaru. Par tām liecina biežas skolēna saslimšanas, īpaši ar elpošanas ceļu, saaukstēšanās slimībām, kā arī biežas sūdzības par vēdera vai galvas sāpēm, izmaiņas ēstgribā, miega režīmā;


2. Uzvedības pazīmes — bieža iekļūšana negadījumos, nespēja kontrolēti izpaust emocijas, uzvedība, kas ir pretēja sociāli pieņemtajai. Skolas ikdienā var runāt par biežiem skolēna disciplīnas pārkāpumiem, nespēju mierīgi nosēdēt stundās, bezmērķīgu kustīgumu, agresivitāti. Sākumskolas klasēs skolotāji vai mājās vecāki var novērot dažādu «kaitīgu» paradumu parādīšanos — nagu graušanu, pirksta sūkāšanu u. tml.


3. Pazīmes, kas aptver cilvēka izziņas darbību un spēju spriest. Tās ir nespēja pieņemt lēmumus, grūtības koncentrēties, nenoturīga atmiņa, «iestrēgstošas» domas (vienas un tās pašas situācijas daudzkārtēja pārdomāšana), sevis vai citu vainošana, izjūta, ka nespēj sevi kontrolēt. Skolā vistipiskāk par to liecina sekmju pasliktināšanās un nespēja apgūt mācību vielu, nevarēšana tikt galā ar tiem pienākumiem, kurus varēja izpildīt iepriekš;


4.  Psiholoģiskās pazīmes — apātija, depresija, vainas, kauna izjūta, bezcerīgums saistībā ar nākotni, zema pašcieņa u. c. psiholoģiskā diskomforta pazīmes.

Kā palīdzēt
Cik veiksmīgi un ātri bērns pārvarēs stresu, nosaka tas, kāds ir viņa fiziskais un psihiskais stāvoklis, individuālās un personības īpatnības. Labi attīstītas intelektuālās spējas, fiziskā pievilcība un veselība, optimisms, attīstītas sociālās prasmes, laba materiālā situācija un atbalsts ģimenē ietekmē cilvēka spēju tikt galā ar stresa situācijām. Zināmā mērā veiksmīgu adaptāciju nosaka tas, cik adekvāti skolēns uztver sevi un savas attiecības ar citiem. Izkropļots vai nepietiekami attīstīts priekšstats par sevi rada adaptācijas traucējumus.


Būtiski ir arī cilvēka mērķi un tas, kā viņš novērtē to sasniegšanas iespējamību. Ja iecerētais ilgstoši netiek sasniegts vai mērķi ir pārāk pretrunīgi, tas rada grūtības adaptēties. Adaptācijas efektivitātē būtiska loma ir tam, kāda ir cilvēka reakcija uz konkrēto situāciju — vai viņš izjutīs draudus, vēlēšanos bēgt vai izaicinājumu un vēlmi cīnīties.

Jo vairāk skolēns būs pārliecināts par savām spējām pārvarēt briesmas un šķēršļus, jo drīzāk viņš izjutīs izaicinājumu, nevis draudus. Lai piemērotos sociālajai videi, var «ieslēgties» divi pretēji vērsti procesi: tās var būt personības izmaiņas (lai tā vairāk atbilstu vides vajadzībām), no vienas puses, un vides izmainīšana (lai tā atbilstu personības prasībām), no otras puses. Jautājums, ko mainīt — sevi vai citus? Pilnvērtīga adaptācija iestājas tikai tad, ja abi šie procesi ir harmoniskās proporcijās, zaudējumus necieš ne viena no mijiedarbībā iesaistītajām pusēm.

Uz ko tiekties?
Skolā visobjektīvākais veiksmīgas darbības rādītājs ir reālās skolēnu sekmes mācībās, sabiedriskajā darbībā un attiecību veidošanā. Ja skolēnam neizdodas iekļauties mācību procesā vai klases attiecību sistēmā, viņam zūd ticība savām iespējām. Bērns zaudē iniciatīvu un drosmi sarežģītāku sociālās uzvedības formu apguvē, viņš dod priekšroku iepriekšējā vecumposmā apgūto paņēmienu izmantošanai, tā regulējot savas attiecības ar vidi. Tas kavē bērna nobriešanas procesu. Nespējot apmierināt vides prasības, viņš top naidīgs pret to. Tas izskaidro daudzos gadījumus, kad skolēni pret skolu izturas negatīvi vai pat kaitnieciski.


Šeit jāpiebilst, ka zināmu «neadaptivitāti» var raksturot arī kā pozitīvu parādību, īpaši eksistenciālās filozofijas kontekstā. Stress nav tikai negatīvs jēdziens. Neizbēgami pastāv pretrunas starp mērķi un rezultātu. Ļoti bieži iepriekšējie nolūki nesakrīt ar izdarītā rezultātu, bet tieši šajā nesakritībā vai pretrunā ir darbības dinamikas cēlonis un attīstības dzinējspēks — mērķa nesasniegšana rosina turpināt darbību. Mērena spriedze ir nepieciešama pilnvērtīgai dzīves darbībai. Svarīgākais ir radīt tādus apstākļus, kas būtu pietiekoši rosinoši, bet kas nepārsniegtu skolēnu individuālo iespēju robežas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv