Kas top Rīgas basketbolā?

Apollo
0 komentāru

Basketbola aprindās jau ilgāku laiku klīst runas par iespējamu spēcīga kluba izveidi Rīgā, kas varētu atjaunot intrigu pašmāju čempiona noskaidrošanā, kā arī uzspodrināt latviešu izredzes Baltijas un, iespējams, arī plašākā starptautiskā mērogā. Latvijas galvaspilsētas mazspēja izmantot sev pieejamos resursus un potenciālu ir sāpīga problēma jau ilgus gadus, tāpēc šīs aizkulišu runas tiek tvertas kā svaiga gaisa malks ne tikai līdzjutēju vidū, bet arī pašā basketbola sabiedrībā. Kaut arī skopā informācija pagaidām pieejama labākajā gadījumā vien neoficiālu spekulāciju un baumu līmenī, «Sporta Avīze» centās izdibināt ko vairāk, lai kaut ar dažu mozaīkas gabaliņu palīdzību iegūtu priekšstatu par kopainu.

LBS prezidents uzņemas iniciatīvu

Pirmais un svarīgākais, kas jāpasaka: ziņas par jauna un ambicioza kluba izveidi Rīgā nav tikai baumas, un darbs šajā virzienā patiešām notiek. Kā jau iepriekš izskanējis, iniciatīvu šāda projekta virzīšanā uzņēmies Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Ojārs Kehris, kurš to apstiprināja arī sarunā ar «SA».

«Es varbūt esmu viens no tiem, kas lieliski saprot šāda kluba nepieciešamības aktualitāti. Ņemot vērā, ka būtu daudzi, kas gatavi strādāt un šo ieceri atbalstīt, es varu mēģināt to vispusīgāk pasniegt, aicināt un palīdzēt satīklot šo sistēmu. Nedomāju, ka personiski es būšu tas, kas uzņemsies kādus vadības grožus, un šaubos, vai LBS būs starp šā kluba dibinātājiem. Patlaban mūsu galvenais uzdevums ir pasniegt pārējiem, cik tas būtu svarīgi, un nodrošināt apstākļus, kur klubam spēlēt. Gan pašvaldībai, kad privātajiem uzņēmējiem un arī esošajiem klubiem pašreizējā situācija ir pietiekami skaidra,» savu lomu kluba izveidē skaidro Kehris, neslēpjot gandarījumu, ka sastapies ar izpratni. Viņš atklāj arī galveno motīvu, kas rosinājis uzņemties iniciatīvu tieši patlaban. «Ja Rīgai nav spēcīga kluba, jūtami cieš gan iecerētā Baltijas līgas piramīda, gan viss Latvijas basketbols kopumā. Tad viss milzīgais darbs, kas ieguldīts šā turnīra izveidē, lielā mērā zaudē savu vērtību. Situācijā, kad augstākā līmeņa basketbols ir tikai Ventspilī, mēs zaudējam ļoti daudz. Tādēļ, manuprāt, spēcīgas Rīgas komandas izveide ir vitāli nepieciešama.»

Kā zināms, maija sākumā Baltijas līgas sanāksmē tika apstiprināts, ka turnīrs tiks organizēts vēl vismaz trīs nākamos gadus un, jau sākot ar rudeni, tā dalībnieku skaits palielināsies līdz vismaz 16 komandām.

Lai izvairītos no līdzīgas situācijas atkārtošanās kā pirmajā gadā, kad ļoti spilgts bija lietuviešu pārsvars, un palielinātu konkurenci ne tikai vidusslānī, bet arī spēcīgāko klubu vidū, kā viens no galvenajim priekšnoteikumiem tika izvirzīts augsta līmeņa komandu izveide arī Latvijas un Igaunijas lielākajās pilsētās.

Tallinā sasparojies «Ehitustooriist», pretendējot uz miljons eiro lielu budžetu, savukārt Rīgā robu varētu aizpildīt šobrīd vēl tikai iecerētais klubs.

Par konkrētākām niansēm Kehris gan pagaidām atturas runāt: «Vēl ir diezgan daudz nezināmā un ļoti daudz darba.» Mērenā konspirācija, pagaidām izvairoties no publicitātes, acīmredzot liecina, ka sabiedrības acīm vēl īsti nav ko atrādīt, taču — varbūt tā patiešām pareizāk. Pēdējo nedēļu notikumu Latvijas futbolā konteksts gribot negribot liek piesaukt bēdīgo «Ventas» piemēru, kur apsviedīgi ļaudis vispirms skaļi izreklamēja savu superprojektu, bet tikai pēc tam sāka skatīties, kā to varētu īstenot. Šķiet, basketbola kluba gadījumā vispirms tiek domāts par saturu, nevis formu — pašu konfekti, nevis tikai spožu tās papīrīti. Un tas būtu tikai apsveicami.

Rīgas ASK — pašvaldība plus armija

Jaunā kluba nosaukums acīmredzot būs Rīgas ASK, atjaunojot savulaik visā Eiropā leģendāro zīmolu. Daži no aptaujātajiem basketbola ekspertiem to dēvē par ģeniālu tirgvedības risinājumu, kas komandai uzreiz piešķirtu īpašu rozīnīti un, iespējams, pat palīdzētu atvērt vajadzīgās durvis ārpus Latvijas, turpretī citi uzskata, ka šāds nosaukums ir attaisnojams tikai tādā gadījumā, ja no armijas struktūras patiešām tiek saņemti prāvi līdzekļi kluba budžetam.

Pēc neoficiālas informācijas, tā patiešām varētu būt, turklāt vienlaikus netiks nodarīts nekāds ļaunums arī līdzšinējai armijas vārda nesējai Gulbenes komandai — klubam apsolīts, ka esošais finansējums (gandrīz 25 000 latu gadā) tiks saglabāts. Protams, Rīgas klubam šie cipari varētu būt krietni iespaidīgāki.

Klubs nešaubīgi cer arī uz nopietnām pašvaldības investīcijām, kas būtu tā budžeta pamatakmens, un to nenoliedz arī Kehris. «Galvaspilsētas potenciāls ir ļoti plašs. Tas notiek Eiropā, tas notiek citur Baltijā, un tāpat jābūt arī Latvijā. Tas, ko var izdarīt mazās pilsētas, ir nesalīdzināms ar to, kādas iespējas ir miljonu pilsētai Rīgai. Nav māksla notērēt pilsētas naudu, taču, veidojot šādu klubu, tam noteikti jāpārstāv pilsēta, nevis tikai kāda šaura cilvēku grupa. Tādēļ tā noteikti ir pilsētas lieta. Klubam jābūt ar perspektīvu un jāvar dot atdevi.»

Par to, ka Rīgas pilsētai nauda ir, šaubīties nevajadzētu — par to liecina svaigākais piemērs ar 90 000 latu piešķiršanu ātrumlaivu sacensībām, kā arī dāsnais atbalsts, piemēram, hokejam (pēc neoficiālām ziņām, klubs «Rīga«2000» pagājušajā sezonā vien tika pie apmēram 700 tūkstošiem domes latu).

Kā uzskata aptaujātie speciālisti, nauda atrastos arī basketbolam, vienkārši līdz šim pietrūcis īsto cilvēku, kas kaut kādā veidā jau nebūtu sevi kompromitējuši un līdz ar to varētu pretendēt uz tās apsaimniekošanas iespējām. Protams, aktuāls ir jautājums arī par domes atsaucību, un, zinot, ka pie varas galvaspilsētā nācis sportam ierasti naidīgais «Jaunais laiks», perspektīva varētu nebūt diez cik gaiša. Izrādās — nekā!

«Negribu teikt, ka iepriekšējais domes sasaukums bija ar mīnusa zīmi, taču, godīgi sakot, patlaban mani pat pārsteidz, cik ļoti pozitīvā virzienā mainījusies attieksme pret sportu. Īpaši to var teikt par «Jauno laiku». Kā zināms, vēl nesen šī politiskā spēka konkrēta rīcība, graujot gadu gaitā izveidojušos finansēšanas sistēmu, bija sportam izteikti nelabvēlīga. «Jaunajam laikam» nākot pie varas Rīgas domē, gaidīju, ka būs pamatīgas ziepes, taču tā nav! Jūtama ļoti pozitīva, radoša un pat profesionāla attieksme šajos jautājumos,» patīkami pārsteigts ir BK «Rīga» prezidents Guntis Šēnhofs, kurš domē pēdējos gados bijis biežs viesis, un droši apgalvo: izpratne par to, kas ir sports un konkrēti basketbols, domē ir uzlabojusies. Tātad atmaidzis JL plus sportam ierasti labvēlīgā «Tautas partija» ar Andri Ārgali priekšgalā — cerīga kombinācija basketbola kluba projekta virzīšanai.

Iespēja atgriezties Latvijas spēlētājiem

Protams, līdzās pašvaldības un valsts naudai nāksies piesaistīt arī ievērojamus privātos līdzekļus. Kuras firmas vai uzņēmēji varētu būt iespējamo ASK atbalstītāju vidū, ziņu nav, taču diezgan droši var runāt par būvuzņēmēju «Merkss» ieinteresētību komandā, kas spēlētu jaunajā daudzfunkcionālajā hallē. Tā gan varētu būt gatava tikai vēl pēc sezonas, ko ASK acīmredzot nāksies pārlaist jaunatklātajā Olimpiskajā sporta centrā (sēdvietu skaits basketbola zālē gan būs tikai apmēram tūkstotis, kas nākotnē neatbilst Baltijas līgas prasībām).

«Nākamgad pilsētā būs jauna arēna, un [klubam] būtu jābūt ambīcijām piepildīt tās tribīnes,» iecerēto saistību ar jauno halli apstiprina Kehris.

Tieši «Merksa» intereses kontekstā kluba sakarā vienubrīd izskanēja arī Valda Valtera vārds, taču šobrīd tas zaudējis aktualitāti.

Par konkrētām personālijām informācijas nav daudz — zināms vien tas, ka no piedāvājuma uzņemties kluba direktora amatu atteicies viens Latvijas basketbolā labi zināms speciālists, taču vieta tukša nav palikusi.

No diezgan drošiem avotiem zināms, ka pirmajā sezonā klubs rēķinās ar miljons latu lielu budžetu (cita versija runā pat par diviem miljoniem), un tas nozīmētu, ka iespējams komplektēt itin nopietnu sastāvu.

«Potenciālie un esošie Latvijas izlases spēlētāji šeit varētu rast savu darbavietu, līdz ar to arī savu fanu atbalstu un visu pārējo, kas ar to saistīts,» Kehris atzīst, ka ASK būtu laba iespēja ļaut atgriezties mājās vairākiem latviešu basketbolistiem, kas patlaban pelna maizi Eiropas mazo līgu klubos. «Nākamajiem trijiem gadiem Latvijai garantēta Baltijas līga, un noteikti jāvirza mērķis spēlēt arī plašākā Eiropas kontekstā.»

Dzirdētas dažādas versijas par kluba izveides formu — vai tas tiks radīts pilnīgi no jauna, vai iesaistot kāda esošā galvaspilsētas kluba («Barons/LU» vai BK «Rīga») bāzi. Sazināties ar «Barona» prezidentu Ivo Zonni diemžēl neizdevās (viņu telefons sauca ārzemēs), taču šajā gadījumā apvienošanās iespēja šķiet apšaubāma ne tikai līdzšinējo savstarpējo simpātiju trūkuma dēļ.

Arī Šēnhofs stāsta, ka ar viņu šajā sakarā neviens nav kontaktējies. «To es pagaidām negribētu komentēt,» iespēju piekrist šādam piedāvājumam vērtē «Rīgas» prezidents. «Ja veidosies situācija, kad Rīgā būs lemts būt tikai vienam patiešām spēcīgam klubam, tad skaidrs, ka labāk piekristu šādam variantam nekā atstātu sporta skolu pabeigušos bērnus «karājamies gaisā». Tomēr tajā pašā laikā mans mērķis vienmēr ir bijis izveidot sporta skolas piramīdas virsotni spēcīga kluba veidolā, kas iekļautos vienotā sistēmā un būtu loģisks turpinājums, nevis no skolas atrauts veidojums,» Šēnhofs sliecas drīzāk attīstīt pats savu klubu, lai radītu veselīgu konkurenci, kas basketbolam nāktu tikai par labu (viņš nenoliedz, ka ar aizvadīto sezonu nelepojas, un sola izdarīt attiecīgus secinājumus).

Cerams, vismaz tikpat pozitīvs noskaņojums līdzīgas nostājas gadījumā būs arī «Baronam» un Zonnem, kas jau ziemā solīja nākamsezon censties veidot Baltijas mērogā konkurētspējīgāku komandu. Jānovēl izdošanās, jo viens augstākā līmeņa klubs Rīgā — tas, protams, ir vairāk, nekā bijis līdz šim, taču mazāk nekā divi vai trīs šādi klubi! Rīgā pietiktu vietas tiem visiem.

Kas top Rīgas basketbolā?

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv