Kaspars Lakševics: Paldies tiesnesim!

Apollo
0 komentāru

Ja ar tiesāšanu «pret» tāda līmeņa vienībām, kāda ir Latvijas izlase, pasaules čempionātos ir jāsamierinās, tad divi neieskaitīti vārti līdzīgā spēlē tomēr ir par daudz…

Pirmajā situācijā mūsu komandas vārtu guvums netika ieskaitīts tādēļ, ka Leonīds Tambijevs Aleksandra Ņiživija panākuma brīdī it kā atradās ASV vienības vārtsarga Taja Konklina laukumā, savukārt otrajā epizodē čehu arbitram Vladimiram Sindleram šķita, ka ripa nav šķērsojusi vārtu līniju, kaut arī televīzijas atkārtojumos bija ļoti labi redzams, ka tā pilnībā atradās jeņķu vārtos. Sāpīgākais ir tas, ka pat pēc mūsu komandas kapteiņa Kārļa Skrastiņa lūguma tiesnesis nedevās noskatīties videoatkārtojumu…

Protams, žēl arī, ka netika ieskaitīts Ņiživija panākums, jo tas, iespējams, kļūtu par šī pasaules čempionāta skaistāko vārtu guvumu — mūsu uzbrucējs teicamā stilā apspēlēja pretinieku aizsargu, tad arī «noguldīja» Konklinu un, pašam atrodieties aiz ASV «cietokšņa», raidīja ripu vārtos.

Tomēr patiess prieks, ka pat pēc tādas netaisnības Latvijas spēlētājiem nenolaidās rokas un turpināja cīnīties, iespējams, pat ar divkāršu atdevi. Un loģiski, ka šādi spēlējot radās vēl vairākas labas izdevības paaugstināt rezultātu — viens pret vienu ar Konklinu izrāvās Miķelis Rēdlihs, vārtu gūšanas momenti bija arī Ņiživijam un Ciprusam, tomēr šoreiz — nekā…

Diemžēl spēles vidū Latvijas izlases dūša noplaka un iniciatīvu pārtvēra amerikāņi. Taisnības labad jāsaka — pārtvēra un neatdeva līdz pat mača beigām, uzspiežot mūsu vienībai sev parocīgo lēno spēles stilu ar «mīcīšanos» pa stūriem un pie laukuma apmalēm.

Kādēļ tā? Kādēļ Latvijas izlasei pulvera pietika vien pusotram periodam? Šķiet, hokejisti joprojām nav sasnieguši labāko sportisko formu, un pašu uzkurināto spēles tempu spēj noturēt vien 25-30 minūtes. Iespējams, puiši pirms čempionāta pārāk «nodzīti» svaru zālē, bet iespējams, ka treneru iecere ir sasniegt sportiskās formas apogeju otrās kārtas mačos, un tad mēģināt pārspēt kādu no skandināvu vienībām — Somiju vai Zviedriju (protams, ja ceturtdien pieveiksim Slovēniju, bet cits iznākums, spriežot pēc pirmo spēļu rezultātiem, būtu pretrunā ar jebkādu loģiku).

Tiesa, autors joprojām pastāv pie sava, ka somi un zviedri, atšķirībā no jeņķiem, Latvijas izlasei ir neērti pretinieki, un reālākā iespēja gūt uzvaru pret kādu no «top 7» komandām bija tieši pret ASV. Un to arī parādīja spēle. Taču nu šis mačs jau ir vēsture, jācenšas tā laikā radušās negatīvās emocijas pēc iespējas ātrāk aizmirst, un jāsāk gatavoties apakšgrupas izšķirošajai cīņai ar Slovēnijas valstsvienību.

Pēcvārda vietā mūsu komandā gribas uzslavēt visu aizsardzības līniju, kas, atšķirībā no mača pret Kanādas izlasi, darbojās praktiski bez rupjām kļūdām. Ar savu agresīvo spēli īpaši izcēlās augumā ne pārāk lielais Rodrigo Laviņš (runā, ka palīdzējusi esot ciemos atbraukusī kundze Jana Duļevska), tāpat daudz drošāk nekā sestdien nospēlēja Agris Saviels, kurš sāk attaisnot, kādēļ līdzās Skrastiņam «ielikts» pirmajā aizsargu pārī, bet Viktors Ignatjevs pats par sevi ir vērtība.

Jāpiebilst, ka aizsargi labi darbojās ne tikai savā aizsardzības zonā, bet arī uzbrukumā bija ļoti uzmanīgi, pat labās situācijās izvēloties ripu vienkārši raidīt laukuma stūrī, nekā mest, riskējot, ka pretinieki varētu pārķert ripu. Letāla kļūda tika pielaista tikai vienu reizi, kad, spēlējot četriem pret četriem, nelaikā uz nomaiņu devās jau pieminētais Laviņš, kā rezultātā Dags Veits izgājienā divatā pret vienu aizsargu ar fantastiski precīzu metienu (pielika nūju Ērika Koula piespēlei) vārtu augšējā stūrī atjaunoja «status quo».

Par kļūdām īsti negribētos uzskatīt daudzos noraidījumus, jo vairāki no tiem bija, kā mēdz teikt — «no pirksta izzīsti». Tā Atvars Tribuncovs divas minūtes saņēma tikai par to, ka cīnījās pret Veitu, bet Ignatjevs — tikai par to, ka saskrējās ar «pašu» Maiku Modano. Tai pat laikā pēc amerikāņu līdzīgiem pārkāpumiem pret Grigoriju Panteļejevu, Leonīdu Tambijevu, Aleksandru Macijevski tiesneša svilpe klusēja.

Ar tik pat veiksmīgu vārtsarga spēli, lai tas būtu Irbe vai Edgars Masaļskis, ar tik pat saskaņotu darbību aizsardzībā, un esot nedaudz vairāk veiksmes uzbrukumā, ticu, ka ceturtdien slovēņus pārspēsim ne mazāk pārliecinoši, kā to izdarījušas abas mūsu grupas favorītvienības!

Kaspars Lakševics

Kaspars Lakševics

Foto: hockey.lv

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv