Kaspars Lakševics: Programma «Minimums» izpildīta

Apollo
0 komentāru

Mēdz teikt, ka uzvarētājus netiesā, un to arī šoreiz nedarīšu. Šajā rakstā tikai un vienīgi par pozitīvo par un ap Latvijas izlasi.

Pirmkārt, patiess prieks par mūsu valstsvienības treneriem, kuri beidzot ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem pierādīja, ka hokejistus nešķiro pēc pasēm (lasi — līdzšinējiem sasniegumiem) — jau no paša spēles sākuma cīņā iesaistījās Māris Ziediņš, kam tā bija debija pasaules čempionātā, bet otrās trešdaļas beigās malā tika nosēdināts «titulētais» Herberts Vasiļjevs, bet viņa vietu Aigara Ciprusa trijnieka kreisajā malā ieņēma Aleksandrs Macijevskis. Un jāsaka — abas maiņas atdzīvināja mūsu valstsvienības spēli uzbrukumā, bet, kad pēdējā periodā Cipam un Mocikam piebiedrojās Aleksejs Širokovs, prieks bija skatīties!

Otrkārt, kaut arī atkārtošos, nu, nevaru nepieminēt tā saukto «Rīgas maiņu» jeb Viktoru Ignatjevu un Rodrigo Laviņu aizsardzībā, Ģirtu Ankipānu, Jāni Spruktu un Mārtiņu Cipuli uzbrukumā. Šodien viņu kontā divi gūti vārti, un nemaz nevajag noniecināt Ankipāna panākumu mača pēdējās sekundēs — kas zina, varbūt tieši viņa precīzais metiens (pāri visam laukumam tukšos vārtos) salauza slovēņus pilnīgi un galīgi. Jo īpašs prieks, ka Ģirtam izdevās sev pašam sarūpēt teicamu dāvanu vārdadienā (vēl arī rezultatīva piespēle), apsveicam arī mēs!

Prieks arī par Cipuļa panākumu. Iespējams, tieši šie bija svarīgākie vārti mačā, jo līdz tam Slovēnijas izlasei savus vārtus bija izdevies nosargāt neskartus. Bet pēc gūtajiem vārtiem saglabātā pašsavaldība bija kaut kas no hokeja saldā ēdiena — pat daudz pieredzējušākie Viktors Ignatjevs un Rodrigo Laviņš metās Cipulim ap kaklu, taču Mārtiņa sejā nepakustējās ne vaibsts.

Visbeidzot, treškārt, jāuzteic visa komanda, kas, neskatoties uz Slovēnijas izlases graujošajiem zaudējumiem iepriekšējās divās spēlēs ar 0:7 pret ASV un ar 0:8 pret Kanādu, novērtēja pretinieku un devās laukumā pilnībā noskaņojušies cīņai. Paldies Dievam, gan mūsu komandas treneri, gan spēlētāji saprata, ka slovēņi iepriekšējos divus mačus aizvadīja ar pusspēku, gatavojoties savam galvenajam iznācienam — pret Latvijas izlasi.

Ja vien nebūtu vārtsarga Artūra Irbes kļūmes dēļ kuriozi zaudētie vārti, es teiktu, ka Latvijas izlase spēli aizvadījusi perfekti. Bet var būt, ka tā pat labāk — vārtsargam (un arī viņa kolēģiem laukumā) jāatceras, ka koncentrēšanos nedrīkst zaudēt ne mirkli (lasi — līdz tiesneša svilpei), un labāk zaudēt muļķīgus vārtus pret «ņemamo» Slovēnijas izlasi nekā otrajā kārtā pret somiem, zviedriem vai ukraiņiem.

Iekļūstot otrajā kārtā, uzvarētāji ir visi — spēlētāji, kuri ir izpildījuši treneru uzdevumu, treneri, kuri izpildījuši Hokeja federācijas noteikto programmu «Minimums», federācijas pārstāvji, kuri atkal varēs sist sev pie krūts un teikt «redz, mēs tomēr piederam hokeja elitei», un, protams, hokeja fani, kuriem līdz ar to būs iespēja noskatīties vēl vismaz trīs Latvijas izlases spēles ar augstas klases pretiniekiem. Ceru, ka vismaz kādā no tām izdosies izcīnīt uzvaru — tik skaisti šovakar skanēja daudzgalvainā līdzjutēju kora izpildītais «Dievs, svētī Latviju!»…

Kaspars Lakševics

Kaspars Lakševics

Foto: hockey.lv

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv