Katalonijā sākas priekšvēlēšanu kampaņa, kamēr četri separātisti vēl apcietināti

Apollo
2 komentāri

Otrdien Katalonijā sākas oficiālā kampaņa pirms 21.decembrī gaidāmajām reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā.

Katalonijā sākas priekšvēlēšanu kampaņa, kamēr četri separātisti vēl apcietināti

AFP/Scanpix

Kampaņa sākas, četriem no katalāņu separātistu līderiem, kas arī kandidē vēlēšanās, joprojām atrodoties pirmstiesas apcietinājumā, jo pirmdien Spānijas Augstākā tiesa atteicās pret galvojumu atbrīvot bijušo Katalonijas vicepremjeru Urialu Džunkerasu, kā arī pēc Katalonijas neatkarības pasludināšanas atcelto reģionālās valdības iekšlietu ministru Žoakimu Fornu un divu separātistu nevalstisko organizāciju līderus - Katalāņu nacionālās sapulces (ANC) līdzšinējo priekšsēdētāju Džordi Sančesu un organizācijas «Omnium Cultural» vadītāju Džordi Kuišaru.

Sešus pārējos reģionālās valdības bijušos ministrus, kas arī līdz šim atradās apcietinājumā, tiesā atļāva atbrīvot pret drošības naudu.

Tikmēr bijušais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons spiests kampaņu uzsākt, joprojām atrodoties Beļģijā, uz kurieni viņš kopā ar četriem citiem sava kabineta locekļiem devās uzreiz pēc tagad atlaistā Katalonijas parlamenta 27.oktobra balsojuma par neatkarības pasludināšanu, lai tādējādi izvairītos no apcietināšanas.

«Viņi (Madride) vēlas radīt tikt daudz šķēršļu, cik iespējams, tāpēc mēs nevaram piedalīties kampaņā uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar citiem kandidātiem,» īsi pirms pusnakts neklātienē uzrunājot savas partijas organizētā priekšvēlēšanu mītiņa dalībniekus Barselonā, norādīja Pudždemons.

Vēlētāji «var izvēlēties starp [savu] valsti un pakļaušanos. Viņi var izvēlēties starp katalāņu institūcijām un drūmajiem tipiem Madridē,» uzsvēra Katalonijas Eiropeiskās demokrātijas partijas (PDeCAT) līderis, par kura izdošanu, pamatojoties uz Spānijas izdoto Eiropas aizturēšanas orderi, joprojām lemj Beļģijas tiesa.

Madride Pudždemonu un citus separātistu līderus apsūdzējusi dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā, kas izpaudusies sarīkojot 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu, lai gan Spānijas tiesa to bija pasludinājusi par antikonstitucionālu.

Savukārt apcietinājumā esošā Džunkerasa vadītā Kreiso republikāņu partija (ERC) savu pirmo mītiņu sarīkoja simts kilometrus uz ziemeļiem no Barselonas esošajā Vikā, kur viņa vietu prezidijā simboliski aizņēma dzeltenā lentīte, kādu, piespraustu pie apģērba, katalāņi nēsā solidarizējoties ar politieslodzītajiem.

Spānijas valdība pirmstermiņa vēlēšanas Katalonijā izsludināja pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā un reģionālās valdības un parlamenta atlaišanas, tādējādi cerot apslāpēt katalāņu neatkarības centienus.

Šajās vēlēšanās startē 12 no atceltajiem 13 Pudždemona kabineta locekļiem, un par separātistu līdera godu tajās ar viņu sacenšas bijušais vietnieks Džunkerass.

Iepriekšējās reģionālajās vēlēšanās, kas notika 2015.gadā, separātistu partijas ieguva 47,8% balsu, kas tām nodrošināja 72 no 135 deputātu vietām Katalonijas reģionālajā parlamentā.

Lai gan separātisti joprojām ir vienoti, vēršoties pret Madrides «represijām», viņu vidū pastāv domstarpības par turpmāko katalāņu neatkarības cīņu taktiku.

Pagājušās vēlēšanās PDeCAT un ERC kandidāti startēja vienotā sarakstā, taču šoreiz katra no partijām uzstādījusi savu neatkarīgu sarakstu.

«Ņemot vērā domstarpības starp separātistu partijām par turpmāko rīcību, to līderi spiesti kampaņu balstīt uz pastāvošo neapmierinātību ar centrālo valdību, nekonkretizējot savas priekšvēlēšanu programmas,» norāda konsultāciju uzņēmuma «Teneo» analītiķis Antonio Barrozu.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kurus pirmdien publiskojis centrālās valdības Socioloģisko pētījumu centrs (CIS), separātistu partijas varētu iegūt 44,4% balsu un attiecīgi 66 vai 67 deputātu vietas, taču absolūtā vairākuma nodrošināšanai tām nepieciešami vismaz 68 mandāti.

Savukārt trīs partijas, kas stingri iestājas pret Katalonijas neatkarību, var cerēt uz 44,3% balsu un attiecīgi 59 līdz 60 vietām reģionālajā parlamentā.

«Man grūti iedomāties trīs separātistu partiju alianses atjaunošanu, tieši tāpat man grūti iedomāties valdību, kuru veidotu trīs pret neatkarību noskaņotās partijas,» atzīst sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma «Metroscopia» eksperts Hosē Pablo Ferrandiss.

Izšķirošo vārdu saskaņā ar aptaujām varētu iegūt partija «Catalunya en Comu» («Kopīgā Katalonija»), kas izveidojusies, apvienojoties kreiso ekstrēmistu partijas «Podemos» («Mēs varam») vietējam atzaram un Barselonas mēra Adas Kolau pārstāvētajai kreiso aliansei «Catalunya Si que es Pot» («Katalonija, Jā, mēs varam»).

Lai gan šī partija iestājas par Spānijas vienotības saglabāšanu, tā vienlaikus atbalsta tiesiski saistoša neatkarības referenduma sarīkošanu, ko Madride stūrgalvīgi uzskata par antikonstitucionālu.

«Mūsu rokās ir atslēga situācijas atbloķēšanai, atslēga, kas var pavērt jaunu risinājumu periodu,» partijas pirmajā priekšvēlēšanu mītiņā, kas bija sarīkots Lospitaletā de Ļobregatā, paziņoja tās saraksta pirmais numurs Šavjē Dumeneks.

Lai gan «Kopīgā Katalonija», visticamāk, atbalstīs separātistu partiju veidotu valdību, tā, domājams, «pretosies jebkādiem jaunās valdības mēģinājumiem spert vienpusējus atdalīšanās soļus,» uzskata politisko risku konsultāciju uzņēmuma «Eurasia Group» analītiķis Federiko Santi, un, viņaprāt, ļoti iespējams scenārijs ir vēl vienu vēlēšanu rīkošana tuvākajā laikā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.12.2017
Ienākt apollo.lv