Katrai paaudzei sava NĪ krīze, katrai iesaistītajai pusei savi zaudējumi

Apollo
0 komentāru

Pēdējā laikā arvien vairāk samilzt problēmas Latvijas nekustamo īpašumu (NĪ) tirgū. Zaudējumi neizbēgami gaidāmi visiem NĪ krīzē līdzvainīgajiem — gan attīstītājiem, gan kredītdevējām bankām, gan daļai kredītņēmēju. Īpaši tiem, kas vispārējās eiforijas ietekmē veidoja īpašumu piramīdas ar domu pelnīt uz vērtības pieaugumu.

Katrai paaudzei sava NĪ krīze, katrai iesaistītajai pusei savi zaudējumi

Foto: Alexandre Buisse, licence

Kā izsakās Ģirts Rungainis, IBS «Prudentia» partneris: «Katrai paaudzei ir sava NĪ krīze, nekas unikāls tas nav, bet sava specifika ir.» Turklāt lejupslīdes periodā krīzes cikli var kļūt ļoti «neglīti».» Tik tālu nu esam tikuši.

Tagad jau aptuveni piektdaļai no labticīgo kredītņēmēju, t. i., vienīgā mājokļa pircēju, ir grūtības ar kredīta atmaksu. «Lai sniegtu finansiālu atbalstu, jau tagad nepieciešami 400 miljoni latu,» skaidro Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents.

Savukārt finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs situāciju raksturo no valstiski politiskā viedokļa: «Pašlaik ir 158 000 kredītņēmēju subjektu, t. i., ģimeņu. Pieņemot, ka ģimenē vidēji ir divi trīs cilvēki, kredītu jautājums skar jau teju pusmiljonu iedzīvotāju, kas ir aktīvajā balsošanas vecumā. Respektīvi, tas ir milzīgs politisks spēks, kuru nevar neņemt vērā.» Tas arī izskaidro dažādo politisko partiju, kā arī atsevišķu politiķu aktīvu iesaistīšanos diskusijās par kredītņēmēju aizsardzību. 

Situācijas nopietnību uzsver arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, kas savu nostāju pauž, deleģējot baznīcas pārstāvi Romānu Ganiņu piedalīties konferencē «Nekustamais īpašums: kā strādāt pašreizējā tirgus situācijā». Baznīcu satrauc cilvēku saasinātā attieksme pret mantiskajām lietām, jo «nekāda manta nav cilvēka dzīvības vērta». R. Ganiņš atzīst: «Ar tirgu kaut kad viss būs labi, bet būtiskākais šobrīd ir nomierināt cilvēku emocijas, parādīt konkrētas vīzijas, lai nav vairs neziņas.» 

A. Miglavs uzsver: «Pašlaik kredītņēmēju lielākās bailes ir palikt bez mājokļa, un pat atsevišķi paziņojumi par īpašumu atsavināšanu rada lielu spriedzi sabiedrībā.» Līdz šim valstī ir bijuši 70 īpašuma atsavināšanas gadījumi, bet šāda iespēja satrauc daudzus.

Operatīvs grūtībās nonākušu kredītņēmēju problēmu risinājums nepieciešams pēc iespējas ātrāk. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka saistības jāpilda visiem, arī zaudējumi būs jācieš visām iesaistītajām pusēm, pilnībā no maksājumiem neviens kredītņēmējs atbrīvots netiks.

Kas attiecas uz bankām kā vienu no sabiedrībā atzītajām līdzvainīgajām pusēm, finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs atzīst: «No vienas puses, bankas lobēja šo tirgu, no otras, ļāva sabiedrībai piepildīt sapni par dzīves apstākļu uzlabošanu.»

Valdībai izdevīgāk būtu ātri un efektīvi palīdzēt kredītņēmējiem, lai varētu pievērsties citu ekonomikas problēmu risināšanai. Diemžēl jāatzīst, ka valstij ir limitēti finanšu resursi efektīvai intervencei. Turklāt joprojām nav zināms, cik lielas saistības šādā gadījumā valstij būtu jāuzņemas, piemēram, piešķirot valsts galvojumus mājokļu kredītiem. Cita starpā A. Miglavs atzīst, ka «Latvijā ir neefektīva maksātnespējas un bankrotu likumdošana». Tiesa, visi klienti vienlaikus nekļūst maksātnespējīgi. Turklāt maksātnespēja ir sarežģīts un dārgs process, ko nebūt nevar ieteikt visos gadījumos.

Savukārt Baiba Broka no Tieslietu ministrijas uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāizstrādā hipotekārās kreditēšanas likums, definējot, kas ir hipotekārais kredīts, kā arī paredzot atvieglojumus gan bankām, gan kredītņēmējiem. Jāizstrādā arī grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Ņemot vērā minēto, apkopojām patlaban aktuālos palīdzības risinājumus:

• Zināms, ka Finanšu ministrijā (FM) ir speciāli izveidota darba grupa, kas sagatavojusi piecus variantus, kā varētu īstenot palīdzību grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem. Kā reālākais scenārijs tiek vērtēta tā saucamā procentu kapitalizācija.

Šāds risinājums paredzētu, ka banka, balstoties uz valsts galvojumu, kapitalizētu grūtībās nonākušo kredītņēmēju procentu maksājumus uz termiņu no diviem līdz trim gadiem. Tādējādi procentu maksājumi tiktu pieskaitīti kredīta pamatsummai, par ko kredītņēmējam vēlāk būtu jānorēķinās ar banku. Līdz ar to grūtībās nonākušajam cilvēkam uz noteiktu laiku tiktu atlikti procentu maksājumi, kas tiktu pieskaitīti pamatsummai. Savukārt valsts vai nu pilnībā, vai daļēji garantētu šo summu.

• Cits risinājums varētu būt privātā restrukturizācija jeb vienošanās starp kredītņēmēju un banku. Patlaban biežāk sastopamais banku piedāvātais risinājums ir kredīta maksājuma datuma nomaiņa, nākamais — samazināts pamatsummas maksājums. Pārējie risinājumi — mainīta kredīta valūta, piešķirts labvēlības periods, jauna finansējuma piesaiste.

Sīkāk skaidro Parex bankas prezidents Nils Mengailis: «Banku interesēs ir saglabāt naudas plūsmu no klienta, tādējādi nodrošinot kredīta atmaksu, nevis nodarboties ar ieķīlāto NĪ realizāciju un tiesāšanos ar klientu. Līdz ar to banka pārrunās ar klientiem cenšas panākt vienošanos par iespējām izpildīt līguma prasības, piedāvājot veikt grozījumus līguma nosacījumos, t. sk. piedāvājot uz kādu laiku «kredīta brīvdienas». Jebkurā gadījumā kredīta līgumu nosacījumu maiņa tiek veikta, pusēm vienojoties.»

• Vēl viens variants — «sliktās» bankas izveide Latvijai izmaksātu no 375 miljoniem līdz miljardam latu, kas būtu dārgākais no iespējamiem atbalsta veidiem kredītņēmējiem.

• Labklājības ministrija informē, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos turpmāk trūcīgā statusu varēs piešķirt arī cilvēkiem ar kredītsaistībām — līdz šim cilvēku vai ģimeni nevarēja atzīt par trūcīgu, ja tai bija parādsaistības. Turklāt pašvaldības turpmāk vērtēs tikai ģimenes locekļu ienākumus un materiālo stāvokli, papildus neizvērtējot atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus. Trūcīgā statuss nodrošina iespēju saņemt dažādus atvieglojumus.

Savukārt valstiskā mērogā viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem būtu sekmēt uzņēmējdarbību, panākot bezdarba samazināšanos un dodot iespēju kredītņēmējiem pašiem nopelnīt maksājumiem nepieciešamo summu. Cita starpā gribētos uzsvērt, ka darbs un atbalsts vienīgā mājokļa iegādei ir būtiski faktori jau tā dramatiskajai demogrāfiskajai situācijai, kuru vēl vairāk pasliktina krīzes veicinātā iedzīvotāju migrācija.

Noslēgumā gribētos minēt arī citu viedokli — kādēļ gan pārējiem nodokļu maksātājiem būtu jāglābj grūtībās nonākušie, no kuriem liela daļa iegādājušies uz kredīta nevis saviem ienākumiem atbilstošāko, lētāku un mazāku mājokli, bet gan maksimāli labāko un dārgāko ar garāko kredīta atmaksas termiņu. Skaidri apzinoties, ka šis ir lielākais un dārgākais pirkums mūžā. Un arī jāmaksā būs ilgus gadus, neskatoties ne uz negadījumiem, slimībām, darba zaudējumu vai citām problēmām, no kurām dzīvē neviens nav pasargāts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
24

2017. gada 24. oktobris

Vārda dienas

Renāte, Mudrīte, ModrīteRenija, Renijs, Renita, Renta, Rēna, Rineta, Rinete, Reneta, Renāta, Mudris, Rana, Ranāte, Raneta, Ranita, Ranta, Rena, Renata, Renate, Mudra

Valūtu kursi

24.10.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv