Kažociņš: Latvijā darbojas daudz ārvalstu izlūku

Apollo
0 komentāru

Latvijā darbojas daudz ārvalstu izlūkdienestu pārstāvju, intervijā aģentūrai BNS sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš.

Čemodāns, vīrietis

Foto: Reuters/Scanpix

Lūgts paskaidrot SAB darbības pārskatā minēto, ka birojs apzinājis Latvijā darbojošos ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaitu, Kažociņš pastāstīja: «Mēs pārsvarā esam apzinājuši tos, kuri darbojas diplomātiskajās pārstāvniecībās. Precīzu skaitu negribētu atklāt, bet viņu ir daudz. Katrā ziņā nav tikai tā, ka dienesti darbotos no vēstniecībām vien, īpaši ņemot vērā, ka dažām valstīm ir vairāki dienesti, un, ja vēl iegūta Šengenas vīza, ļoti grūti kontrolēt, kas iebrauc Latvijā.»

«Tāpat ir ar diplomātiskajām pasēm. Tagad ar Krievijas diplomātisko pasi var iekļūt Šengenas valstī līdz trīs mēnešiem jebkurā sešu mēnešu periodā, līdz ar to bijuši gadījumi, kad Latvijā ierodas Krievijas izlūki. Un mēs to konstatējam pavisam citādi, nevis fiksējam robežas šķērsošanas laikā,» klāstīja Kažociņš.

SAB šefs arī atklāja, ka ārzemju specdienestu pārstāvji manīti «publiskos pasākumos, kongresos, politisko partiju sanāksmēs». «Viņu interešu un kontaktu loks ir plašs, un ar to jārēķinās. Tādi cilvēki būs, tāpēc jāzina, kā rīkoties. SAB darbs var būt veiksmīgs, ja mums ir atbalsts no publikas un tām amatpersonām, kurām piešķirta pielaide slepenai informācijai. Esmu gandarīts, ka mums ir šo amatpersonu atbalsts,» teica SAB vadītājs.

Uz jautājumu, vai Latvijā ir kādas valsts specdienesti, kas agrāk nav manīti, bet tagad izrāda interesi, viņš minēja: «Domāju, ka ne. Valstis, kas interesējas par Latviju, manuprāt, visiem ir tīri labi zināmas.»

Lūgts pastāstīt, kādus informācijas avotus un kontaktpersonas ārvalstu izlūkdienestu darbinieki izmanto un kas ir šie informācijas avoti un kontaktpersonas, Kažociņš paskaidroja: «Tās ir dažāda līmeņa personas. Jautājums ir par to, kādu informāciju meklē — ja meklē informāciju par indivīdiem, tad derīgas kontaktpersonas ir tādi cilvēki, kuriem ir pieeja datubāzēm, kas klasificētas vai paredzētas dienesta lietošanai.

Ja runa ir par politisku informāciju, tad derīgi kontakti ir tādi cilvēki, kas nodarbojas ar politiku, tostarp perifērijā, piemēram, nodarbojas ar politiku kādas partijas ietvaros. Kontaktpersonai nav jau jābūt obligāti aģenta statusā, pietiek arī, ka vienkārši aprunājas, un informācija tiek ievākta no dažādiem cilvēkiem, kas nemaz nesaprot, ka viņi kaut ko stāsta sveša dienesta pārstāvim. Analītiķi no uzrunāto cilvēku sniegtās informācijas, kas ne vienmēr ir valsts noslēpums, var apkopot priekšstatu, kas notiek politiskajā «virtuvē». Un, ja saprot, kas notiek politiskajā «virtuvē», var veidot tādu ārpolitiku, kas ir ērtāka un izdevīgāka.»

SAB bieži vien piefiksējis, ka kaut kāds kontakts specdienesta darbiniekam bijis ar amatpersonu. «Tad attiecīgu amatpersonu mēs brīdinām, ka nodibinātais kontakts varētu arī nebūt vienkārši diplomātisks. Ja cilvēks ir brīdināts, viņš savos izteikumos ir daudz uzmanīgāks.»

«Pērn piefiksējām, ka Krievijas specdienesta virsnieks mēģināja iegūt slepenu informāciju no valsts amatpersonas. Kā mēs to uzzinājām, es sīkumos neatklāšanu, taču tagad šis virsnieks ir izraidīts,» sacīja Kažociņš. SAB direktors gan nenosauca virsnieka vārdu, taču pagājušā gada SAB pārskatā minēts, ka pērn janvārī Latvijas Ārlietu ministrija par persona non grata pasludināja Krievijas vēstniecības Latvijā otro sekretāru vicekonsulu Aleksandru Rogožinu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz SAB pretizlūkošanas operācijā iegūtiem pierādījumiem par minētā diplomāta darbībām, kas, nenoliedzami, nav savienojamas ar diplomātiskā darbinieka pienākumiem, tādējādi pārkāpjot Vīnes konvenciju un radot draudus Latvijas nacionālajai drošībai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv