Ķēniņš: Kad spēlē pret Cīrihi, mēs esam lielākie ienaidnieki Attēlu galerija Intervija

Apollo
12 komentāri

Latvijas izlases hokejists Ronalds Ķēniņš Šveicē dzīvo sešus gadus un spēlē vienā no spēcīgākajiem čempionātiem Eiropā. Pēdējās divās sezonās Ronalds ir stabils komandas pamatsastāva spēlētājs un pērn kopā ar Cīrihes «Lions» komandu 21 gadu vecajam hokejistam izdevās izcīnīt Šveices zeltu. Ronalds atzīst, ka Šveicē jūtas kā savējais un pēc pāris gadiem varbūt pieņems arī Šveices pilsonību, taču visus nomierina - Šveices izlasē viņš neplāno spēlēt.

- Apsveicu ar aizvadītās sezonas Šveices zeltu. Kā nosvinēji triumfu ar Cīrihes klubu?

- Bija interesanta sagaidīšana. Uzvarējām pēdējo spēli Bernē (sērijā 4-3 - a.p.), bijām gatavi tam mačam, viņiem bija labas izdevības, bet mums vārtsargs ļoti palīdzēja. Guvām vārtus mača pēdējās sekundēs, lecām laukumā visi, bet varēja būt situācija, ka tie netiek ieskaitīti. Situācija interesanta - par mums rakstīja visas avīzes, uzsvēra, ka mums paveicās. 

- Pēc tam atgriezāties Cīrihē. 

- Pēc spēles kādu stundu pasēdējām Bernē, jo bija intervijas un apsveikšana, tad devāmies ar autobusu uz Cīrihi. Sākumā devāmies uz halli, kurā bija ap 12 000 līdzjutēju un arī ielās bija daudz atbalstītāju. Nosvinējām uzvaru tur, katrs pacēla kausu un pastāstīja savas sajūtas.

- Bet «paņemt kausu» savās mājās septītajā spēlē būtu daudz patīkamāk - tās būtu droši vien citas emocijas.

- Protams, fani būtu uz ledus jau pēc mača, neviens viņus neapturētu. Sanāca tā, ka mums bija ģērbtuvē televizors, kurā rādīja, kā komanda uzvar čempionātu un šos mirkļus varēja jau iepriekš vērot. Sanāca tā, ka pats varēju izbaudīt šīs sajūtas vēlāk.

- Kāda izskatās zelta medaļa, kas uz tās attēlots?

- Apaļa, virsū federācijas logo. Arī gredzenus iedeva, pulksteņus Gredzeni līdzīgi kā NHL, ar kluba simbolu, datumu, vārdu un uzvārdu, kā arī iegravētām sekundēm, kuras norāda, cik bija atlicis spēlēt. 

- Uz Šveici pārcēlies 2007. gadā. Kā nokļuvi šajā valstī un kā veicās pirmajos gados, kad spēlēji Obertūrgavā?

- Devos uz Šveici, kad man bija 16 gadu, Harijs Vītoliņš sarunāja komandu. Esmu apguvis valodu un nav problēmu ar to, esmu kā savējais (smejas).

- Šogad NLA čempionāts, kurš jau tā ir spēcīgs, ieguva vērtīgus kadrus no Nacionālās hokeja līgas un uz Rietumiem lokauta laikā devās arī ļoti skaļi uzvārdi. Piemēram, Cīrihes kluba rindas papildināja Stenlija kausa ieguvējs Dastins Brauns, bet kopumā no NHL uz Šveici atbrauca ap 30 spēlētāju. Kādas bija sajūtas, izejot laukumā pret pasaules labākajiem spēlētājiem?

- Protams, ir patīkami, ka atbrauc daudz zvaigžņu, bet, ja runājam par Braunu, viņu raksturotu kā power forward. Nav viņš Aleksandrs Sjomins vai Sandis Ozoliņš. Īpaši NHL spēlētāju klātbūtni varēja just vairākuma izspēlēs, bija jāuzmanās no viņiem.

- Kura komanda visvairāk ieguva, piesaistot lokauta spēlētājus? Veiksmīga sezona ir Frīburgai, kura atrodas tabulas augšā, vienu brīdi arī Ženēva bija starp vadošajiem klubiem. Bīle, kura allaž pieskaitāma pastarītēm, piesaistot Taileru Segvinu, ieguva pavisam citu rokrakstu.

- Protams, viņa saikni ar Patriku Keinu varēja ļoti just, tāpat arī «Davos» kluba duetu Džo Torntonu un Riku Nešu. Noteikti vērtīgs papildinājums bija «Lugano» klubam, uz kuru atbrauca Patriss Beržerons un šveiciešu aizsargs Luka Zbiza no Anaheimas «Ducks». Bernes komandai palīdzēja arī divi šveicieši - Romāns Josi un Marks Štraits, kā arī Džons Tavaress. Čempionātu šie spēlētāji pacēla.

- Ja salīdzini pērnās un šīs sezonas sastāvu, «Lions» ir spēcīgāks klubs šosezon? 

- Jā, esam. Jurajam Kolnikam, kurš vairs nav ar mums, bija trauma un viņš tikai nesen atsāka spēlēt. Domeniks Pitiss ir vecāks spēlētājs, viņam neiedeva līgumu, tāpat sezonas vidū aizgāja prom Džefs Tambelini, bet nezinu tam iemeslus.

- Bet atnāca Raiens Šenons no Tampabejas «Lightning», arī Romāns Viks, kurš ir Šveices izlases pamatspēlētājs. Cīrihes klubā ir vairāki spēlētāji no valstsvienības.

- Jā, ja nemaldos, vislielākā pārstāvniecībā Šveices izlasē ir tieši no «Lions» komandas. Varam sekmīgi spēlēt arī ar vietējiem hokejistiem.

- Bet no jums atkal šosezon gaidīs zeltu? Kā minimums - finālu.

- Protams, bet arī Frīburgas «Gotteron» šogad spēlē ļoti labi un arī Bernes komanda demonstrē labu sniegumu. Domāju, ka atkal būs bojeviks. Jebkura var uzvarēt jebkuru, īpaši play-off turnīrā, tur viss sākas no jauna. 

- Pastāsti par pārbraucieniem uz spēlēm. Skaidrs, ka Šveicē uz mačiem nelidojat, jo attālumi nav lieli, tālākie izbraucieni jums ir uz Ženēvu un Lugano.

- Šveicē ir augsts sadzīves līmenis, cilvēki brauc ar autobusu un tas ir populāri. Garākais izbrauciens mums ir trīs stundas un kā jau teici, uz Francijas vai Itālijas pusi. 

- Ja svētdien ir spēle, izbraucat spēles dienā vai dienu iepriekš?

- Nē, dodamies spēles dienā. No rīta īss slidošanas treniņš, vēlāk pusdienas un, ja spēle ir vakarā, tad ap trijiem dodamies ceļā. 

- «Lions» spēlētājiem nemaz nesanāk uzturēties viesnīcās - pārsvarā laiks tiek pavadīts tikai ceļā.

- Mums jā, bet citām komandām ir savādāk. Piemēram, «Lugano» uz Ženēvu nevar braukt pa taisno, viņiem jābrauc caur Cīrihi kādas astoņas stundas. Vai nu viņi lido vai brauc ar autobusu un paliek viesnīcā. 

- Kas tevi piesaista Šveices čempionātā, daudzi ārzemnieki izvēlas doties tieši uz šo valsti. Ar ko NLA čempionāts ir interesants?

- Pirmkārt, tā ir valsts. Attieksme pret tevi ir lieliska, civilizēta valsts, augsts līmenis. Cilvēki atvērti, nav tādu spēlētāju, kuri kādam komandā nepatiktu.

- Ko saki par komandas galveno treneri Marku Kraufordu? 1996. gadā viņš izcīnīja Stenlija kausu, aizvedot līdz trofejai Kolorado «Avalanche» ar Sandi Ozoliņu sastāvā.

- Viņš ir citādāks nekā Hārtlijs. Interesanti, ka man bijuši abi treneri, pie kuriem spēlēja Ozoliņš (Iepriekš «Lions» vadīja Bobs Hārtlijs, kurš «Avalanche» rindās strādāja no 1998. līdz 2002. gadam). Viņš bļaustās, kad esi uz ledus, bet, kad uz soliņa, tad ir klusums. Jāatzīst, ka nav sanācis individuāli daudz runāt ar viņu.

- Par tevi ir bijusi interese no citām Šveices komandām?

- Agrāk bija, jā, bet es jau teicu - ja brauktu kaut kur spēlēt, tad tā būtu Davosa vai Cīrihe. Daudzi spēlētāji saka, ka Cīrihē ir labākā komanda, bet Davosā man patīk kalni un klimats. Arī treneris viņiem ir labs - Arno del Kurto. Runā, ka viņš varētu trenēt Šveices izlasi.

- Kas Cīrihei ir sīvākie pretinieki NLA? Kā jau daudzos čempionātos, arī Šveicē noteikti ir derbiji.

- Klotenes «Flyers» un Rapersvilas klubs mums ir sīvākie pretinieki, īpašas attiecības ir starp komandu faniem. Klotene atrodas Cīrihē, bet Rapersvila netālu no tās.

- Kurās pilsētās jūs nemīl?

- Visās. Kad spēlē «Lions», mēs esam lielākie ienaidnieki. Mūsu mačos nav lieli rezultāti, visi noskaņojas kaujinieciski pret mums un lielas sagrāves spēlēs pret mums nav.

- Treneris tevi bieži liek dažādos virknējumos. Šķiet, ka šosezon esi spēlējis visās četrās maiņās.

- Ceturtos bieži vien liek kā pirmos, sākumā mani lika kopā ar jaunajiem, bet tad nospēlēju labi un pacēla mani augšā. Paredzams, ka turpinājumā saglabāšu savu vietu un uz play-off izcīņu nejauks mūs ārā.

- Pirmo maiņu viņš bieži jauc ārā?

- Pirmās divas ir nemainīgas pēdējā laikā. Nesen pievienojās soms Miko Lehtonens un vēl viens hokejists parakstīja līgumu, bet viņš būs nākamgad. Jāspēlē labi, lai izslēgšanas spēlēs nenosēdinātu malā.

- Klubā esi malējais uzbrucējs, bet izlasē februāra turnīrā Teds Nolans tevi ielika centra pozīcijā.

- Esmu pieradis spēlēt malā un arī profesionālajā līmenī sāku kā malējais uzbrucējs, bet pirms Šveices biju centrs. Neesmu aizmirsis, kā spēlēt centrā, bet ir dažas nianses, malējam uzbrucējam ir vieglāk spēlēt. Centra uzbrucējam daudz jārunā, jābūt maiņas līderim.

- Rīgas «Dinamo» gribētu spēlēt?

- Protams, mājās arī gribētos spēlēt, bet jāsaka, ka man ir citi mērķi un vēlos sasniegt virsotnes. Mans pluss ir tāds, ka varu atgriezties Šveicē un skaitīšos šveicietis, jo man ir Šveices spēlētāja licence. Varu iegūt arī Šveices pilsonību, kad būšu nospēlējis desmit gadus šeit, bet es to darīšu tad, kad būšu vecāks. 

- Ja «Dinamo» uzrunātu tevi, ko atbildētu?

- Man ir bijuši piedāvājumi no «Dinamo», kad biju jaunāks, bet man bija izvēle un devu priekšroku pabeigt mācības. Toreiz vēl nespēlēju NLA, izrunājos ar Hariju Vītoliņu, kurš pateica, ka, spēlējot Šveicē, varu kļūt par šveicieti. Zvanīja arī bijušais «Dinamo» ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, bet es atteicu, bija jāpabeidz skola.

- Novēlēšu tev vēl vienu zeltu Šveicē.

- Skatīsimies, komanda ir laba, atliek saņemties un sakopot spēkus un domas. 

-  Ja Cīrihe izkrīt no play-off, tad tavi favorīti ir HC «Davos»?

- Nē, nē. Ja mēs «izlidojam», tad es esmu kaut kur Maiami un atpūšos, par hokeju nedomāju (smejas). 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

25.09.2017
Ienākt apollo.lv