Ķīnu sauc pie atbildības par genocīdu Tibetā Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Spānijā Madrides Nacionālajā tiesā (Audiencia Nacional) pret Dzjanu Dzemiņu (bijušo Ķīnas prezidentu), Li Penu (bijušo Ķīnas premjerministru) un piecām citām ķīniešu amatpersonām sākts pirmais zināmais kriminālprocess par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, spīdzināšanu un teroru pret Tibetas tautu.

Šī vēsturiskā prāva ir pirmais tiesas process, kura mērķis ir konstatēt Ķīnas valsts nodarījumu tibetiešu tautai; prasībā tiek apgalvots, ka vairāk nekā viens miljons Tibetas iedzīvotāju gājuši bojā vai nogalināti Ķīnas valdības vainas dēļ, un ir tikuši iznīcināti vairāk nekā 90% reliģisko un kultūras institūciju.

Šī prāva ir dr. Hosē Eliasa Esteves (José Elías Esteve) astoņu gadu garumā veikto akadēmisko pētījumu kulminācija un balstās uz Spānijas konstruktīvo likumdošanu un praksi izmantot universālu tiesas kompetenci, tiesājot valstis par noziedzīgiem nodarījumiem.

Tiesas procesu ierosina CAT (Comité de Apoyo al Tíbet — Tibetas atbalsta komiteja) — apolitiska un sekulāra nevalstiska organizācija ar mītni Madridē. Prasību parakstījušas arī valsts un starptautiska mēroga cilvēktiesību organizācijas, un to atbalsta tieslietu eksperti un starptautiskas Tibetas atbalsta grupas, t.sk. Free Tibet Campaign, Londona; Canada Tibet Commitee; Australia Tibet Council; Friends of Tibet, Indija; Olmpic Watch, Čehija; Zīda Ceļš, Latvija.

Neraugoties uz trim Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām (1959.,1960.,1965.), kurās izteikts nosodījums Ķīnas rīcībai un apstiprinātas Tibetas tautas tiesības uz pašnoteikšanos, starptautiskā mērogā nav bijusi vērojama nopietna apņēmība «sekmēt vispārēju Tibetas tautas cilvēktiesību un pamatbrīvību cienīšanu un ievērošanu».

Daudzi tieslietu eksperti un organizācijas, arī Starptautiskā Juristu komisija (ICJ), vairākkārt nosodījuši Ķīnas darbības Tibetā kā okupāciju un uzskata Ķīnas Komunistiskās partijas sistemātiskās represijas un darbību Tibetā no 1950. gada līdz 70. gadu beigām par genocīdu pret tibetiešu tautu.

«Tas, ka starptautiskā sabiedrība nav veikusi nekādus izšķirošus pasākumus Tibetas tautas labā, liecina par tendenciozu pasivitāti,» saka dr. Hosē Eliass Esteve, kas savu doktora disertāciju aizstāvējis magna cum laude («Tibetas juridiskais statuss starptautiskajās tiesībās», Valensijas universitāte).

«Ņemot vērā šādu starptautiskās sabiedrības inerci, Tibetas tauta Ķīnas valdības politikas dēļ turpina saskarties ar brīvības atņemšanu, reliģisku, kultūras un ekonomisku diskrimināciju, vajāšanu un represijām, kamēr šo zvērību vēsturiskie un tagadējie vaininieki atrodas brīvībā un ieņem ietekmīgus amatus Ķīnas Komunistiskajā partijā.»

Tulkoja Līva Ozola

Li Pens 2 attēli Atvērt

Li Pens

asem.inter.net

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv