KNAB 15 gadu darbības laikā par korupciju notiesāts tikai viens politiķis

Apollo
172 komentāri

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības 15 gadu laikā ar spēkā stājušos notiesājošu spriedumu politiķim beigusies tikai viena politiskās korupcijas lieta, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

KNAB 15 gadu darbības laikā par korupciju notiesāts tikai viens politiķis

Foto: wiredforlego, CC BY-NC 2.0

Tā dēvētās «Jūrmalgeitas» lietas ietvaros reāls cietumsods savulaik tika piespriests kādreizējam Jūrmalas mēram Jurim Hlevickim. Vairākos citos gadījumos lietas vēl nav iztiesātas līdz galam vai jau izbeigtas, savukārt kriminālprocesos par miljonu kukuļiem par lieliem publiskā sektora iepirkumiem politiķi uz apsūdzēto sola nav nonākuši vispār. 

Šonedēļ tas spilgti kontrastēja ar ārvalstu pārstāvju KNAB 15 gadu jubilejas ietvaros rīkotajā pretkorupcijas konferencē stāstīto. Galvenā tēma konferences pirmajā dienā bija cīņa ar politisko korupciju. «Man ļoti, ļoti patīk Brazīlijas piemērs. Protams, ka Brazīlija ir ļoti liela valsts. Latvija ir daudzas reizes mazāka. Bet es kā KNAB priekšnieks, neatklājot visu informāciju, kas ir manā rīcībā, varu teikt, ka līdzības es saskatu. Un tāpēc ir vajadzīgs KNAB, kurš šos jautājumus atrisinās,» tā KNAB šefs Jēkabs Straume komentēja Brazīlijas prokurora prezentāciju par tā dēvēto «Car Wash» lietu, kas tiek uzskatīta par līdz šim lielāko korupcijas skandālu demokrātiskā valstī.

Brazīlijā apsūdzības korupcijā ir izvirzītas esošajam un trīs bijušajiem prezidentiem; vairāki esošie un bijušie parlamenta līderi ir uz apsūdzēto sola vai jau cietumā; ieslodzījumā ir arī bijušais Riodežaneiro gubernators, vairāki ministri, deputāti un uzņēmēji. Apsūdzības uzrādītas vēl vairākiem simtiem. Tie ir gan politiķi – parlamentārieši, ministri, gubernatori, mēri, partiju līderi, – gan ietekmīgi biznesmeņi. Kad notika mēģinājumi grozīt likumus, kas apgrūtinātu izmeklēšanu, sabiedrība izgāja ielās. un politiķi bija spiesti piekāpties. 

Brazīlijas Federālā apgabala prokurors Serdžu Brunu Kabrals Fernandess atzīst – vēl pirms dažiem gadiem tāda mēroga izmeklēšana Brazīlijā nebūtu iespējama. «Kongresa vairākums šodien ir iesaistīts šajā nelikumīgajā shēmā. Tā ir ļoti skumja realitāte, bet tā ir patiesība: vairums mūsu politiķu ir iesaistīti korupcijā. (...) Šādi noziegumi bija arī pagātnē, bet es domāju, ka tagad Brazīlijā redzamas izmaiņas mentalitātē. Mēs beidzot sākam ticēt, ka korumpētu politiku ir iespējams mainīt. Ir parādījušies jauni profesionāļi, kas tagad strādā publiskajā sektorā, ir ļoti ideālistiski un mēģina mainīt valsti. Protams, ir bijušas dažas vērtīgas izmaiņas likumos, kas mums arī palīdz, bet, manuprāt, galvenais ir, ka mainās Brazīlijas mentalitāte,» stāsta Brazīlijas prokurors.

Nav gan īsti skaidrs, kur īsti Straume saskata Latvijas situācijas līdzību Brazīlijai. Vismaz tiesībsargājošo iestāžu panākumi vēl ir tālu no brazīliešu sasniegtā.

KNAB darbības 15 gadu laikā līdz galam iztiesāta ir tikai viena politiskās korupcijas lieta – tā dēvētā «Jūrmalgeita». Tās rezultātā cietumā nonāca bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis, kurš pirms 12 gadiem savai pārvēlēšanai amatā organizēja 20 tūkstošu eiro kukuļa došanu domniekam Ilmāram Ančānam.

Piecus gadus vēlāk notika «Jūrmalgaita 2», taču šai lietā vēl joprojām turpinās tiesa, un spriedums citam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam apsūdzībā par domnieces Ivetas Blauas piekukuļošanu nav stājies spēkā.

KNAB izmeklējis arī lietas par miljonos mērāmiem kukuļiem saistībā ar iepirkuma procedūrām vai teritorijas plānojuma maiņu. Jau iztiesāta ir tā dēvētā Rīgas domes kukuļu lieta. Tiesvedība turpinās «Daimler» lietā par «Rīgas satiksmes» pirktajiem autobusiem un pat vairākās «Latvenergo» infrastruktūras iepirkumu lietās. Taču par uzņēmumu vadības vai politiķu padomnieku līmeni augstāka līmeņa amatpersonu starp apsūdzētajiem šajās lietās nav. 

Piemēram, lielajā «Latvenergo» krimināllietā par TEC-2 rekonstrukciju, kuru janvārī sāks skatīt tiesa, aizdomas ir par kukuļiem gandrīz 4 miljonu eiro apmērā, un starp 12 apsūdzētajiem ir bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons, bet neviena politiķa. To atzīst arī apsūdzības uzturētāja lietā, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena: «Par kukuļņemšanu, izslēdzot vēl pārējos noziedzīgos nodarījumus, kas tiek inkriminēti citām personām, ir apsūdzētas trīs bijušās «Latvenergo» amatpersonas. Un tātad publiski jau ir zināms, ka tiešām nav apsūdzēta neviena persona, kuru varētu nosaukt par politiķi. Es ar minējumiem nenodarbošos. Lietā netika iegūti pierādījumi, ka «Latvenergo» lietā ir veikti maksājumi kādiem politiķiem, līdz ar to es pat negribu minēt, vai šādi bija vai nebija. Katrā gadījumā, apsūdzība nevienai personai nav celta, jo šādi pierādījumi netika gūti.»

Kāpēc KNAB, kas tika veidota kā iestāde, kura spētu cīnīties tieši ar augsta līmeņa korupciju, tostarp politisko, šai jomā lielus panākumus nav parādījis? Optimistiskā versija: Latvijā politiķi ir godīgāki nekā, piemēram, Lietuvā, kas pieredzējusi prezidenta Rolanda Paksa impīčmentu korupcijas skandāla dēļ, vai Igaunijā, kur uz apsūdzēto sola sēž nesenais Tallinas mērs un Centra partijas vadītājs Edgars Savisārs. Savukārt pesimistiskā versija ir, ka mūsu tiesībsargi ar tādu politisko korupciju kā Brazīlijā cīnīties gluži vienkārši neprot.

No Straumes teiktā izriet, ka patiesība ir kaut kur pa vidu: «Šis Brazīlijas piemērs norāda uz katastrofālu politikas, biznesa interešu grupu un milzīgas naudas apvienojumu gan pozīcijas spēkiem, gan opozīcijas. Es domāju, ka Latvijā tik skumīgā tā situācija tomēr nav. Bet arī šis otrs faktors, ka ir nepieciešams uzlabot attiecīgās tiesībaizsardzības iestāžu, tostarp KNAB, spējas, lai šo situāciju pilnībā pārredzētu un tad, ja rezultātā tiek konstatēts, kur šīs problēmas ir, tās novērstu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.»

Politiskā korupcija nenozīmē vien kukuļa maksāšanu deputātam par kādu konkrētu balsojumu. Plašākā kontekstā tā ietver arī politikas sagrābšanu, stāsta OECD politikas analītiķis Jukihiko Hamada: «Ar politikas sagrābšanu mēs OECD saprotam fenomenu, kad publiskā politika sistemātiski tiek sagrābta vai sašķiebta kādas nesamērīgas ietekmes rezultātā. Tas nenozīmē tikai kādu megakorporāciju iejaukšanos, jo to var paveikt arī kāda neliela, bet ietekmīga grupa. Nav pat svarīgi, kurš īsti mēģina nepiedienīgi ietekmēt politikas veidošanu. Būtība ir tāda, ka sabiedrības intereses tiek atkārtoti atstātas novārtā un politika kalpo tikai dažu vareno interesēm.»

OECD pārstāvis skaidro, ka publiskie lēmumu pieņēmēji šai procesā var tikt iesaistīti arī netieši, pat pašiem par to nezinot. Politikas sagrābēji var izmantot savas draudzīgās saites ar likumdevējiem un manipulēt ar viņiem, sniedzot nepatiesu informāciju. Lai ar to cīnītos, vienas receptes nav, bet to novērst palīdz pasākumu komplekss, piemēram, trauksmes cēlēju aizsardzība, lobēšanas regulējums, caurspīdīgs politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansējums.

Tieši ar partiju finansēšanas pārkāpumiem saistīti divi kriminālprocesi, kurus KNAB min kā savus sasniegumus cīņā ar politisko korupciju. Šogad sākts kriminālprocess, par kuru KNAB pagaidām neatklāj neko. Savukārt pērn sākta lieta, kuras ietvaros tika aizturēts arī tagadējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, un aizdomas krīt pār Zaļo un Zemnieku savienības un partijas «No sirds Latvijai» finansēm. «Pēc tās informācijas, kura ir manā rīcībā no izmeklētājas, kura minēto lietu izmeklē, šo lietu plānots pabeigt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā un nosūtīt jau uz prokuratūru,» par Jūrmalas lietu sola KNAB priekšnieka vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze.

Tad kāpēc tomēr 15 gadu laikā KNAB nav sekmējies ar politiskās korupcijas atmaskošanu? Biroja priekšnieks Straume to negrib komentēt, jo tikai šogad sācis darbu, un labāk runā par savu redzējumu KNAB nākotnei: «Ir jābūt tā saucamajam «watchdog»-am [sargsunim]. Ir jābūt iestādei, kuras neatkarība ir neapšaubāma, kuru nav iespējams ieraut politiskās cīņās, kura netiek finansiāli ietekmēta ar budžeta nenodrošināšanu atbilstošā līmenī. (...) Nu tas tāds automātisks process. Ir neatkarīga iestāde, ir profesionāli darbinieki, ir spēja viņus noturēt – ir rezultāts.»

KNAB nupat ir saņēmis papildu līdzekļus algu pieaugumam, biroja iekšējie konflikti jaunā priekšnieka vadībā nu ir norimuši, un arī pārbaudes par oligarhu lietu un «Rīdzenes» sarunām, kas it kā atrāvušas izmeklētājus no darbiem, KNAB sola drīzumā pabeigt. Tāpēc tagad KNAB teorētiski vajadzētu spēt sekmīgi cīnīties arī ar politisko korupciju Latvijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv