KNAB aizdomas par Latgalē tirgotām valodas apliecībām

Apollo
42 komentāri

Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) izmeklē, vai Latgalē desmit ārvalstnieki mēģinājuši iegūt nepieciešamo valodas prasmes kategoriju par naudu,  vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, pretendentam ir jāiesniedz valsts valodas prasmes apliecība par to, ka pārzina latviešu valodu pamatlīmenī. Tas ir jāpierāda eksāmenā, taču izmeklētājiem ir aizdomas, ka šiem trešo valstu pilsoņiem ir nelikumīgi izpalīdzējušas dažas latviešu valodas skolotājas un nu jau bijusī Valsts izglītības satura centra (VISC) valodas prasmes pārbaudes komisijas sekretāre Daugavpilī.

«Pastāv aizdomas, ka tas eksāmenu kārtošanas lieluma īpatsvars tajā reģionā [Daugavpilī] ir patiešām bijis varbūt tāpēc, ka tur ir bijusi iespēja to nokārtot šādā veidā. Bet tās ir tikai aizdomas, es nekādus apgalvojumus neizteikšu,» par valsts valodas prasmes pārbaudēm, kuras organizēt ir VISC uzdevums, «de facto» teica KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

VISC apkopotā statistika liecina, ka pērn vairāk nekā ceturtā daļa pretendentu valodas apliecību centušies iegūt Latgalē, no tiem vairāk nekā 750 – Daugavpilī. Visbiežāk apliecības iegūt centušies tie, kuriem tās nepieciešamas darbam, tomēr 8% gadījumu pagājušajā gadā bija saistīti ar vēlmi saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Daugavpilī šādi eksāmeni vismaz reizi mēnesī notika Lietuviešu biedrībai piederošajā ēkā Teātra ielā 8 pavisam netālu no pilsētas domes. VISC šai namā īrēja telpas - dažas stundas mēnesī uz pārbaudes laiku. Šāda pārbaude notika arī brīvdienās pirms divām nedēļām, kad pēkšņi tur ieradās negaidīti viesi – KNAB ar Valsts robežsardzes papildspēkiem.

Aizturēšanas notika gan sestdien, gan svētdien, un iesaistīto personu skaits ir visai iespaidīgs, atklāj KNAB priekšieks: «Tur patiešām bija gan aizturētas personas, kuras šo prettiesisko labumu deva, gan tās, kuras, iespējams, bija starpnieki un līdzdalībnieki, gan tās, kurām bija jāpieņem lēmumi – savā ziņā amatpersonas attiecībā uz šo valsts valodas eksāmena kārtošanu. (...) Tika aizturētas faktiski 15 personas. 10 no tām – citu valstu pilsoņi, trešo valstu pilsoņi, pārējās – Latvijas rezidenti.»

No ārvalstniekiem četri ir Krievijas pilsoņi, taču starp aizturētajiem ir arī citu NVS valstu un  atsevišķu Āzijas valstu pārstāvji. KNAB uzskata, ka viņu mērķis bija iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, kas dod arī tiesības brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienību. Eksāmena komisijas locekļiem dotais labums šai gadījumā nebija ziedi, konfektes vai alkohols, uzsver Straume: «Tā ir nauda, un tā ir pietiekami vērā ņemama nauda, lai uztvertu to kā kukuli vai prettiesiski saņemtu labumu.»

Lai gan VISC nedēļas sākumā paziņoja, ka KNAB ir pieprasījis dokumentus par trīs bijušajiem valsts valodas komisijas āršatata darbiniekiem, vēlāk izrādījās, ka  kriminālprocesa uzsākšanas laikā viņiem līgumattiecības ar centru bija. Komisijas locekļus-vērtētājus centrs izvēlas iepirkuma procedūrā. Pēdējais iepirkums notika 2016.gada sākumā, kad uz diviem gadiem atlasīti 24 vērtētāji. Savukārt ar vietējās komisijas sekretāru  Daugavpilī vairākus gadus tika slēgts uzņēmuma līgums. Tagad centra mājaslapā paziņots: turpmāk valsts valodas prasmes pārbaudes Latgales reģionā notiks tikai Rēzeknē.

VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa «de facto» atzina: «Mūsu organizētās valsts valodas prasmes pārbaudes, jā, uz šo brīdi tās Daugavpilī vairs nenotiek, kamēr mēs atradīsim šo cilvēku.» Pēdējā pārbaude Daugavpilī notika 9.septembrī – dienā, kad notika KNAB veiktās aizturēšanas. Vaicāta, vai sekretārs ir aizgājis no darba un tas ir saistīts ar kriminālprocesu, VISC pārstāve atbild: «Jā, šis sekretārs bija viena no personām, ar kurām tika izbeigtas līgumattiecības.»

Līgumus VISC lauza arī ar diviem vērtētājiem, taču ne šo personu, ne Daugavpils sekretāra vārdu iestāde neatklāj. «de facto«gan izdevās noskaidrot, ka viena no aizdomās turētajām ekspertēm varētu būt Daugavpils Centra vidusskolas skolotāja Dace Aizpuriete. Viņas darbavieta pagājušajā nedēļā no izmeklētājiem saņēma vēstuli, ka skolotājas prombūtne pirmdienā esot attaisnota. Pati Aizpuriete «de facto» īsziņā paziņoja, ka komentāru nebūs, lai netraucētu izmeklēšanas gaitai.

VISC ekspertu sastāvā nav Stopiņu pamatskolas latviešu valodas skolotājas Ilzes Demčenko. Tomēr arī viņai ir piemērots aizdomās turētās statuss KNAB sāktajā kriminālprocesā. Viņas advokāte «de facto» apstiprināja, ka skolotājai piemērots liegums tikties ar konkrētām personām un viņai tiek inkriminēta līdzdalība shēmā. Ar izmeklēšanu Demčenko sadarbojas un liecības sniedz.

Cik sarežģīts ir eksāmens, kas jānokārto, lai varētu pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanas atļauju? Ne pārāk, uzskata VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva: «A2 nav pārmērīgi augstas prasības. Tātad, cilvēkam ir galvenokārt jāspēj par sevi sniegt informācija, jāspēj par saviem tuviniekiem vai draugiem īsa informācija sniegt. Viņam,  piemēram, jāprot uzrakstīt īsas personiskas vēstules. Šīs prasības nav pārāk lielas.»

Lazareva atzina, ka notikušais met ēnu uz visiem pārējiem ekspertiem un arī uz VISC kā iestādi. Filmēšana eksāmenu laikā nenotiek, tomēr viņai esot grūti saprast, kā komisijas locekļi var ietekmēt rezultātu, jo rakstiskā daļa tiek vērtēta centralizēti, bet mutvārdu daļa tiek saglabāta audioierakstā, kuru nākotnē kāds var noklausīties atkārtoti.

Tomēr KNAB priekšnieka Straumes skaidrojums liecina – risinājums, kā to apiet, bija vienkāršs: «Mehānismi, procedūras, kā tas tika darīts, ir vairākas. Minēšu vienu, kas uz doto brīdi  izmeklēšanai, manuprāt, īpaši nevarētu traucēt. Tā ir viltotu dokumentu izmantošana, uz eksāmenu ierodoties personai, kas ir cita persona.»

Vai šādu viltvāržu nepamanīšana varētu būt eksāmena komisijas locekļu vai sekretāra ļaunprātīga rīcība, KNAB priekšnieks nekomentē. Tomēr nav izslēgts, ka apliecību tirgošana notikusi arī iepriekš, tāpēc par riskiem ir informēta arī Drošības policija, saka Straume: «Šis jautājums ir komplekss. Šeit vairāk, kāpēc birojs gribēja pievērst uzmanību, ir tas, ka tas savā ziņā ir arī valsts drošības apdraudējums. Nekavējoties pēc tam, kad izmeklēšanas darbības bija pabeigtas un bija iegūta izsmeļošāka informācija, kas ir noticis, kā šīs iespējami noziedzīgās darbības ir bijušas veiktas, tika noinformēta arī atbildīgā valsts drošības iestāde.»

Kriminālprocess šobrīd ir uzsākts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem. Panti par prettiesiska labuma pieņemšanu un došanu KNAB lietās figurē visai bieži. Citādi ir ar pirms dažiem gadiem Krimināllikumā iekļauto normu «ļaunprātīga nodrošināšana ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā». Gadījumos, kad bijis mantkārīgs nolūks, darbojusies grupa vai izpalīdzēts vairākām personām likumā paredzēts sods līdz pat pieciem gadiem cietumā.

Paralēli KNAB sāktajam kriminālprocesam, VISC ir uzsācis savu dienesta pārbaudi, lai izvērtētu arī ierēdņu rīcību un mazinātu korupcijas riskus nākotnē. To plānots pabeigt divu nedēļu laikā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv