KNAB priekšnieks aicina valdību atbalstīt vispārējo ienākumu deklarēšanu

Apollo
0 komentāru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā koncepciju par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu, portālu «Apollo» informēja KNAB sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. 

Koncepcijā ir identificētas galvenās problēmas fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles jomā un piedāvāti trīs varianti situācijas uzlabošanai. Koncepcijā paredzēto risinājumu mērķis ir liegt negodprātīgām personām iespēju ļaunprātīgi nemaksāt nodokļus un apkrāpt savu valsti, kā arī izmantot likumu nepilnības, legalizējot pretlikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Lai gan starpinstitūciju darba grupa ierosina atbalstīt koncepcijas projekta 3. variantu, kas paredz ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākuma attiecināšanu tikai uz personām ar noteiktu ienākumu līmeni, KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs lūdz Ministru kabinetu atbalstīt koncepcijas 2. variantu, paredzot ikgadējo fizisko personu ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu kā visaptverošu un obligāto pasākumu visiem Latvijas pilsoņiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem, kā arī atsevišķos gadījumos Latvijas Republikas nerezidentiem.

Loskutovs uzskata, ka vispārējās ienākumu deklarēšanas ieviešana nodrošinātu iespējami pilnas informācijas iegūšanu par katras personas ieņēmumiem un izdevumiem, kas dotu iespēju efektīvi vērsties pret koruptīviem tiesībpārkāpumiem, kā arī citām prettiesiskām rīcībām, kas ir saistītas ar nelegālu ienākumu gūšanu, jo īpaši valsts ieņēmumu jomā. Īpaši svarīgi, ka efektīvā fizisko personu ienākumu kontrole ļautu būtiski ierobežot prettiesiski iegūtu līdzekļu legalizēšanas (naudas atmazgāšanas) iespējas.

Salīdzinot ar citiem koncepcijā aplūkotajiem variantiem, 2. varianta īstenošana dotu arī tiešu ekonomisku efektu, kas vērtējams simtiem miljonu latu, kas varētu būt izmantoti valsts sociālo problēmu risināšanai un iedzīvotāju labklājības palielināšanai. KNAB priekšnieks atzīst, ka koncepcijas 2. varianta ieviešanas un īstenošanas izmaksas ir vislielākās, tomēr uzsver, ka arī tiešais un, pats galvenais, netiešais ekonomiskais efekts ir vislielākais, jo, ieviešot 2. variantu, tiek iegūta informācija, kas izmantojama ne tikai korupcijas novēršanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas mērķim, bet arī ekonomisko, sociālo un valsts drošības politiku veidošanai un pamatošanai.

Analizējot pašreizējo situāciju, darba grupa KNAB priekšnieka vietnieka Alvja Vilka vadībā secinājusi, ka valsts institūcijām nav pieejama visa vajadzīgā informācija par iedzīvotāju ienākumiem un mantisko stāvokli, turklāt spēkā esošie normatīvie akti ierobežo valsts institūciju iespējas fizisko personu ienākumu gūšanas kontrolē.

Nepietiekamā fizisko personu ienākumu kontrole ir iemesls tam, ka valsts neiekasē ievērojamu daļu nodokļu. Atzīti Latvijas eksperti ir secinājuši, ka iedzīvotāji vairāk nekā trešdaļu izdevumu nevar izskaidrot ar saviem ienākumiem. Koncepcijas ieviešanas potenciālo tiešo ekonomisko efektu eksperti novērtējuši vairāk nekā 300 miljoni latu gadā, ja pieņem, ka lielākā daļa neizskaidroto fizisko personu ienākumu ir no algota darba, un aptuveni 320 miljoni latu — iekasētā sociālā nodokļa veidā.

Problēmas fizisko personu ienākumu kontrolē tieši saistītas ar nozīmīgām problēmām arī korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. KNAB uzskata, ka, neuzlabojot visu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu, likumā noteiktā valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanas sistēma nenodrošina iespējas visos gadījumos noskaidrot valsts amatpersonu vai to radinieku patieso mantisko stāvokli un ienākumu likumību. KNAB uzsver, ka koncepcijas ieviešana novērsīs arī iespējas nelikumīgi iegūt līdzekļus un tos legalizēt noziedzīgā veidā, t. sk. ar koruptīvām darbībām.

Lai uzlabotu fizisko personu ienākumu un mantiskā stāvokļa kontroli un palielinātu valsts institūciju darba efektivitāti, noskaidrojot personu patiesos ienākumus, koncepcija paredz:

1) paplašināt to personu loku, kurām noteikts pienākums deklarēt ienākumus un mantisko stāvokli, kā arī paplašināt deklarācijā iekļaujamās informācijas apjomu;

2) paplašināt kontrolējošo institūciju kompetenci un nodrošināt tās ar atbilstošiem resursiem, kā arī izveidot vienotu datu informācijas sistēmu par katra iedzīvotāja ienākumu apjomu, nekustamajiem īpašumiem utt.;

3) informēt iedzīvotājus par deklarēšanas pienākumu un uzlabot sankciju mehānismu par pārkāpumiem ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanā.

Koncepcija piedāvā trīs variantus. Pirmais — pašreizējās situācijas uzlabošana, grozot spēkā esošos normatīvos aktus, piemēram, paplašinot VID tiesības nodokļu administrēšanā, nostiprinot legālās prezumpcijas principu, ieviešot skaidrās naudas deklarēšanu uz robežām. Tomēr tas pilnībā neatrisinās problēmas, kas saistītas ar pretlikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un nodokļu nomaksas efektīvas kontroles trūkumu.

Tādēļ darba grupa piedāvā ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu, kas ieviesta gandrīz visās pasaules attīstītajās valstīs, piemēram, Skandināvijā, Francijā, Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā, Polijā, Ungārijā, Japānā.

Lai atvieglotu deklarāciju aizpildīšanas procedūru, katrai personai tā tiks nosūtīta pa pastu, norādot visus saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju personas ienākumus un īpašumus. Ja persona piekrīt nosūtītajai informācijai, tā paraksta deklarāciju un nosūta to VID. Ja persona uzskata, ka deklarācijā nav norādīti visi īpašumi, tā papildina deklarāciju, precizējot tajā norādīto informāciju.

Koncepcijas otrais variants paredz gan izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, gan ieviest ikgadējo ienākumu deklarēšanu visiem iedzīvotājiem. Savukārt trešais variants arī paredz ieviest ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu, attiecinot šo pienākumu tikai uz personām ar noteiktu ienākumu līmeni, tādējādi nodrošinot pietiekami detalizētu informāciju par iedzīvotāju ienākumiem un īpašumiem, kā arī panākot iekasēto nodokļu apjoma palielināšanos un pozitīvas izmaiņas budžeta ieņēmumos. Salīdzinājumā ar otro variantu iespējams samazināt pārbaudāmo deklarāciju skaitu, tādējādi samazinot arī deklarēšanas un nodokļu administrēšanas izmaksas.

Koncepcijas izstrādē piedalījušies pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Datu valsts inspekcijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, kā arī no Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda.

Koncepcijas projektu konceptuāli atbalstījusi arī KNAB Konsultatīvās padome, kurā pārstāvētas 15 sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Juristu biedrība, Ētikas padome, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Sabiedrība par atklātību «Delna».

KNAB priekšnieks aicina valdību atbalstīt vispārējo ienākumu deklarēšanu

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv