Knišļu kodumu dēļ Latgalē bojā gājuši jau 115 dzīvnieki

Apollo
0 komentāru

No knišļu uzbrukumiem Latgales un Vidzemes piecos rajonos jau ir gājušas bojā 115 govis, šodien īpaši sasauktā preses konferencē informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Vinets Veldre.

Visvairāk — 67 dzīvnieki — gājuši bojā Krāslavas rajonā, 31 govs nobeigusies Preiļu rajonā, 10 — Jēkabpils rajonā, bet sešas — Madonas rajonā. Tikko saņemta informācija arī par vienas govs nāvi Daugavpils rajonā.

Kā norādīja Veldre, šogad knišļi minētajos rajonos ir izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un pašreiz Latvijā valdošo karsto laiku, turklāt viņu vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Vietām knišļu ir tik daudz, ka tos no dzīvnieka var noņemt saujām.

Knišļi ir sīki, drukni, odiem līdzīgi kukaiņi. Pieauguši knišļi parādās pavasarī. Gada laikā parasti attīstās divas knišļu paaudzes — pavasarī un rudenī. Knišļu mātītes oliņas dēj zem ūdens.

Knišļu kodieni, sevišķi dzīvnieka bezmatainajās daļās, rada iekaisumu, bet no knišļu masveida uzbrukumiem dzīvniekiem paaugstinās temperatūra un izveidojas satūkumi jūtīgajās ādas vietās. Iespējama arī plaušu tūska, punktveida asins izplūdumi, limfmezglu pietūkums, kas var izraisīt dzīvnieka nāvi. Sakostie dzīvnieki nobeidzas 12 stundu laikā, ja operatīvi netiek sākta ārstēšana.

Pēc PVD vadītāja teiktā, dažos gados knišļi savairojas milzīgā daudzumā, knišļu mākoņi uzbrūk lopiem, nokļūst to acīs, ausīs, degunā, mutē un tādejādi var radīt masveida liellopu nobeigšanos, dzīvniekam nosmokot.

«Ja atstāj ganībās, tad lopu apēd dzīvu. Iedomājaties, kad desmitiem tūkstošu izbadējušos knišļu uzbrūk lopam vienlaicīgi un kož, kā rezultātā veidojas tūska un dzīvnieks nosmok,» skaidroja PVD vadītājs.

Pirmā informācija par knišļu kodumu izraisītu govju saindēšanos un nobeigšanos saņemta vakar naktī. Daļu dzīvnieku ir izdevies izglābt. Ņemot vērā karsto laiku, kritušo dzīvnieku skaits varētu palielināties, sacīja Veldre.

"Īpatnēji, ka Rēzeknē, Ludzā, Balvos un Alūksnē situācija ir normāla,» sacīja Veldre, norādot, ka dienests ir sazinājies ar Baltkrievijas attiecīgo dienestu vadību, lai noskaidrotu par situāciju šajā valstī.

Patlaban PVD pārbauda, vai knišļi nepārnēsā pasterelozi, kas nav sērga, bet sekundāra infekcija, kurai var būt arī letālas sekas, ja savlaicīgi netiek sākta ārstēšana. Plānots, ka attiecīgo analīžu rezultāti kļūs pieejami nākamnedēļ pirmdienas vakarā vai otrdien no rīta.

Pasterelozes gadījumā dzīvniekiem paaugstinās ķermeņa temperatūra, novērojama apgrūtināta elpošana, plaušu tūskas pazīmes, sirds vājums, tūska pakaklē un pavēderē, kā rezultātā dzīvnieks var nomirt divu līdz astoņu dienu laikā.

Cilvēki pēc kontaktēšanās ar slimiem liellopiem neslimo ar šo slimību, izņemot gadījumus, kad suņu un kaķu kodumu rezultātā pasterelozes ierosinātājs tiek pārnests uz cilvēku, kam veidojas brūces infekcija.

Pēdējo reizi pasterelozes uzliesmojums Latvijā bija 1999. gadā, kad bojā gāja aptuveni 60 govis un divi zirgi, sacīja Veldre.

Gadījumā, ja knišļi tiešām pārnēsās minēto slimību, tiks veikti karantīnas pasākumi, bet līdz tam zemnieki tiek aicināti lietot pretknišļu līdzekļus. Savukārt, ja dzīvniekam parādās klīniskas pazīmes, nekavējoši ir jāizsauc veterinārārsts, lai sāktu dzīvnieka ārstēšanu.

PVD iesaka lauksaimniekiem uzmanīt dzīvniekus, un, ja parādās knišļu mākonis, tad lopi ir jāiedzen fermā. Dienesta arī iesaka vietās, kur ir knišļu mākoņi, dzīvniekus neganīt un pievest lopiem zaļbarību. Savukārt, ja saimniecībām nav citas izejas, kā laist dzīvniekus ganībās, tad zemniekiem ir jālieto repellenti jeb knišļu atbaidīšanas līdzekļi. Gadījumā, ja šie līdzekļi netiks lietoti un dzīvnieki tiks laisti ganībās, tad kritušo dzīvnieku skaits būs vēl lielāks.

Kā norādīja PVD ģenerāldirektors, zemnieku zaudējumi saistībā ar dzīvnieku zaudējumu būs lieli. Tādēļ ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS) pārrunāta iespējamo zaudējumu kompensēšana.

Veldre piebilda, kritušos dzīvniekus ir jāsavāc, lai neizplatītos infekcijas, ko Valmierā strādājošais SIA «ZAAO-Triāls» ir atteicies darīt. Taču ir arī otrs uzņēmums, kas ar to nodarbojas — SIA «Reneta».

Patlaban PVD centrālā pārvalde un vairākas teritoriālās struktūrvienības rajonos strādā ārkārtas režīmā, sacīja dienesta ģenerāldirektors.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv