Ko bērns var saķert smilšu kastē

Apollo
0 komentāru

Smilšu spēles ne tikai attīsta mazā cilvēka fantāziju, bet arī lieliski relaksē un nomierina. Grūti atrast bērnu, kurš būtu ar mieru vienaldzīgi paiet garām smilšu kastei. Taču vairākums Rīgas smilšu kastu diemžēl vairāk līdzinās infekciju perēkļiem. Ja vecāki neievēro vajadzīgos drošības pasākumus, mazulis mājās var pārnākt kopā ar kašķa ērcīti, utīm vai spalīšiem.

Drošības pasākumi

«Pirms laižat bērnu mazāk pazīstamā smilšu kastē, izvērtējiet, cik tā pieejama klaiņojošiem dzīvniekiem. Lielāko daļu t.s. smilšu kastu slimību pārnēsātāji ir suņi un kaķi,» informē ģimenes ārste Jolanta Adītāja.

«Ja smilšu kastei apkārt nav sētiņas, tad dzīvnieki to nereti izvēlas par savu tualeti. Tāpat pievērsiet uzmanību, cik bieži smilšu kastē tiek mainītas smiltis. Ja to dara regulāri, iespēja iedzīvoties dažādās slimībās, protams, ir mazāka. Ideāli, ja smilšu kastei ir vāks un, beidzot rotaļāties, to var aizvērt. Tas, protams, iespējams tikai tad, ja mazulim ir sava — individuālā smilšu kaste.

Lai arī koplietošanas smilšu kastēs minētie noteikumi lielākoties netiek ievēroti, tas uzreiz nenozīmē, ka mazulis pēc rotaļāšanās šādās smiltīs pārnesīs mājās kašķa ērcīti vai cērmes. Ja bērnam uzreiz pēc spēlēšanās nomazgā rokas (ārā šim nolūkam var izmantot mitrās salvetes), tad visbiežāk kopā ar netīrumiem tiek nomazgāti arī visi parazīti. Visļaunāk, ja parazīti nonāk bērna mutē. Tā parasti notiek, ja mazais bāž mutē smilšainas rotaļlietas vai arī pēc spēlēšanās smiltīs, nenomazgājot rokas, izdomā kaut ko uzkost. Tas, vai konkrētā slimība bērnu skars vai neskars, lielā mērā atkarīgs no viņa imūnsistēmas.

Ārsti vecākiem, kuru mazie bieži slimo, iesaka ierīkot savu smilšu kasti un no rotaļām koplietošanas smilšu kastē (tāpat arī — daudz apmeklētās pludmalēs) labāk atturēties. Bērniem ar ļoti vāju imūnsistēmu liktenīga var izrādīties ne tikai sastapšanās ar parazītiem, bet arī ikviena kontaktēšanās ar citiem bērniem. Pa pagalmu, kā zināms, mēdz skraidīt ne tikai veseli, bet arī slimi bērni…»

Spalīši un cērmes

«Parazītu oliņām nokļūstot bērna zarnu traktā, tur laika gaitā var attīstīties spalīši vai lenteņi,» skaidro J. Adītāja. «Raksturīgākie simptomi — nieze tūpļa rajonā (īpaši vakaros) un apetītes pasliktināšanās. Par parazītu klātbūtni var liecināt arī miega traucējumi, vēdera sāpes un garastāvokļa izmaiņas — mazulis bez redzama iemesla kļūst nīgrs un kašķīgs. Ja vecākiem vai ārstam radušās aizdomas, ka problēmas cēlonis varētu būt spalīši vai lenteņi, mediķi parasti rekomendē pārbaudīt bērna fēces, kā arī paņemt iztriepes no taisnās zarnas.

Cērmju oliņu «identifikācijai» būtiski, lai fēces ir svaigas. Jo ātrāk tās nogādāsiet laboratorijā, jo objektīvāki būs analīžu rezultāti. Taču jāņem vērā arī tas, ka konkrētajā iztriepē parazītu oliņu var arī nebūt. Tāpēc, ja vecākiem ir pamatotas aizdomas, ka bērnam cērmes vai spalīši tomēr ir, vēlams neslinkot un analīzes nodot atkārtoti. Ilgstoši nemeklējot ārsta palīdzību, bērns sliktās apetītes dēļ novārgst, vairākumā gadījumu sākas mazasinība, mazajam pavājinās imūnsistēma. Bērns, kurš agrāk slimojis reti, pēkšņi nepārtraukti mokās, cīnoties ar visdažādākajām vīrusu un infekciju slimībām.«

Konstatējot minēto parazītu klātbūtni, ārsti parasti rekomendē medikamentozo terapiju, pēc kuras, lai pārbaudītu, vai parazīti izskausti, atkārtoti jānodod fēces un jāpaņem iztriepe no taisnās zarnas. Vecākiem jāņem vērā: ja bērns ar šo problēmu saskāries vienreiz, tas pēc dažām dienām var notikt atkal. No tautas līdzekļiem spalīšu un cērmju novēršanai visbiežāk rekomendē ķirbju sēklas un ķiplokus (tos gan drīkst dot tikai bērniem, kas vecāki par pusotru gadu).

Lai arī sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka pāris reižu gadā visiem bērniem profilaktiskos nolūkos nenāk par ļaunu dzert pretparazītu tabletes, šāda profilakse vairāk svarīga tad, ja mājās, kur dzīvo bērni, mitinās arī kāds dzīvnieks un līdz ar to pastāv lielāks inficēšanās risks. Vecāki var lūgt mazā ārstam ieteikt šādus medikamentus arī tad, ja bērns regulāri apmeklē smilšu kasti, kurā reti maina smiltis vai kuru par savu tualeti mēdz izmantot dzīvnieki. Bet visiem bērniem dzert minētos medikamentus noteikti nav nepieciešams.

Kašķis

Daudziem par lielu pārsteigumu, šobrīd viena no populārākajām smilšu kastes slimībām ir kašķis. Visbiežāk mazais pie tā tiek, rotaļu laukumā kontaktējoties ar citiem bērniem. Kašķa ērcītei nonākot zemādā, sākumā parādās viena divas nelielas pumpiņas, bet, problēmu nenovēršot, kašķa ērcīte neilgā laikā izplatās pa visu ķermeni. Visgrūtāk problēmu novērst, protams, tad, ja kašķis jau paspējis izraisīt smagu ādas kairinājumu. Tāpēc vecākiem vajadzētu regulāri pievērst uzmanību, vai bērnam uz rokām vai uz vēdera, kā arī pirkstu starpās nav parādījušās mazas pumpiņas. Visbiežāk kašķa izraisītie izsitumi izkārtojas pa pāriem. Tie niez, bet nieze mazo padara satrauktu un nemierīgu. Pumpas sakasot, var sākties strutaina infekcija.

Kašķa ērcīte bez ārstēšanas nepazūd; jo ātrāk meklēsiet ārsta palīdzību, jo labāk. Minētās problēmas novēršanai ārsti visbiežāk iesaka speciāli šim nolūkam paredzētas ziedes. Ja kašķim pievienojusies ādas infekcija, konkrētās infekcijas novēršanai nākas lietot arī medikamentus. Kamēr izsitumi nav pilnībā novērsti, bērnam nevajadzētu ļaut kontaktēties ar citiem mazuļiem, jo slimais bērns var ātri ar kašķa ērcīti inficēt citus mazuļus. Kašķa ērcīte labprāt dzīvojas arī pa apģērbu. Tāpēc ārstēšanās kursa beigās vēlams veikt mājas ģenerāltīrīšanu, visas bērna drēbes un gultas veļa obligāti jāizmazgā un pēc tam jāizgludina ar karstu gludekli.

Ko bērns var saķert smilšu kastē

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv