Ko tagad darīs Kiršteins

Apollo
0 komentāru

Saruna ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Aleksandru  Kiršteinu.

— Pēc jūsu izslēgšanas no Tautas partijas daudzi mūsu lasītāji jautā: ko Kiršteins darīs tālāk? Komentētāji apkārt politikai jau dod atbildes jūsu vietā, ka nu būšot jauna, nacionāla partija. Ko pats domājat darīt?

A. Kiršteins: — Iepriekšējā intervijā jau teicu, ka būtu nepieciešams apvienoties labējā spārnā — ar daļu Tautas partijas, «Tēvzemei un Brīvībai», «Jauno laiku» un vēl varbūt arī ar nacionāli noskaņotākajiem Latvijas Zemnieku savienības biedriem. Jaunu partiju nevajadzētu dibināt, un domāju, ka šādu nostāju atbalsta arī citi. Apvienošanās varētu notikt uz kādas jau esošas bāzes, kuru izmantojot apvienotais saraksts vai vēlēšanu koalīcija Saeimā dabūtu kādas 35 vietas, kas ir minimāli nepieciešams, lai kaut ko vispār izdarītu.

— To jūs teicāt, vēl būdams TP biedrs, un mēs, jūs iepriekš intervējot, nudien nedzirdējām nevienu sliktu vārdu par partiju un neko, kas kaut attālu atgādinātu jums inkriminēto šķelšanu. Drīzāk pat uzteicāt Tautas partijas politiku. Tā ka ir diezgan neskaidrs — par ko gan īsti jūs izslēdza.

— Man pašam tas līdz šim arī nav skaidrs. Runā, ka es esot uzrunājis Dalbiņa kungu «veidot jaunu partiju», bet vēlāk atklājās, ka tas nu gluži tā nav bijis. Tad pieteicās tikai Ābiķis, kurš visiem stāsta, ka es viņu esot tā kā uz kaut ko aicinājis, bet tas lai nu paliek uz viņa sirdsapziņas. Mēģināju iegūt valdes lēmumu par manu izslēgšanu. Man atnesa vienu papīrīti «ar pantu» par statūtu pārkāpšanu. Konkrētāk nezinu, un īstā atbilde droši vien jāprasa Andrim Šķēlem, kurš man jau aprīlī pateica, ka es nevarēšu būt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Ja runājam atklāti, domāju, ka tas, pārkāpjot Satversmi, ir ārpolitisko intrigantu pulciņa — prezidentes padomnieku un viņu draugu aprindu — spiediena rezultāts, kuram diemžēl nevarēja vai negribēja pretoties ne Kalvītis, ne Pabriks.

Diemžēl šajās intrigās tika iesaistītas arī dažas vēstniecības un Ebreju kopienu un draudžu padome.

— Tomēr Saeima pagājšnedēļ jūs neatbrīvoja no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pienākumiem. Vai jūs paredzat, ka jūs šajā amatā būtu traucējis, piemēram, mainīt kādu virzienu Latvijas ārpolitikā?

— Saeima, manuprāt, ar savu balsojumu skaidri pateica, ka Ārlietu komisija principā nevar būt vienas partijas kabatas komisija, kuru vēl piedevām manas atcelšanas gadījumā vadītu ministrijas parlamentārā sekretāre. Bet es gan vienmēr esmu teicis, ja tas palīdzētu Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanai — nu, droši vien, ka palīdzētu — esmu gatavs ar lielu prieku atkāpties no amata, ja Ārlietu komisija par to nobalso.

Mani izbrīnīja, ka tinte uz tā saucamā valdes lēmuma vēl nebija nožuvusi, kad pirmais apsveikumu izteica Krievijas domes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kosačovs. Kā viņš to uzzināja? Un ziniet, kāpēc es saku: «tā saucamā» Tautas partijas valde? Jo Tautas partijā valde neko nepieņem, tā faktiski darbojas kā uzņēmuma padome, kurai galvenais akcionārs dod komandu rīkoties. Diez vai viņi pat tinti tērēja. Lai mani izslēgtu, pietika ar vienu telefona zvanu vien no partijas īpašnieka. Beidzamajā kongresā es, starp citu, speciāli ieteicu valdē ievēlēt Juri Dalbiņu, kurš sarakstā nebija paredzēts, un, kad par viņu nobalsoja, tad izcēlās milzīgs haoss un apjukums. Tā mašīna uzreiz sāka buksēt.

Jā, nu, lūk, un Kosačovs pirmais izteica apsveikumu, Streips paspēja būt tikai otrais. Krievijā par dažiem lēmumiem zina ātrāk. Es uzskatu, ka vairs nav 1940. gads. Saeimas un valdības darbību nevar vadīt ar zvaniem no Krievijas vēstniecības. Šajā gadījumā Saeima, izsakot man uzticību, negribēja to pieļaut. Mana lielākā vaina un «pēdējais piliens» bija tas, ka nepalīdzēju ārlietu ministram izpildīt viņa solījumu. Kā pats mums frakcijas sēdē pastāstīja, viņš bija solījis Krievijas vēstniekam apturēt deklarācijas par totalitārā komunisma nosodīšanu pieņemšanu līdz 18. maijam. Kāpēc tieši līdz šim datumam? Tāpēc, ka tad vēl bija cerība, ka Krievija parakstīs robežlīgumu ar Latviju reizē ar Igauniju. Tomēr balsojums notika, nosodošo lēmumu pieņēma. Man arī pārmeta, ka es no šā dokumenta neesmu «izšeftējis» ārā divus pantus. Vienu — par nepieciešamību turpināt Krievijas militārpersonu repatriāciju, otru — par nepieciešamību noslēgt vienošanos ar Krieviju par materiālo palīdzību personām un viņu ģimenes locekļiem, kas atgriežas savā tēvzemē. Šo pantu, starp citu, 1991. gada 13. janvāra līgumā par pamatiem starpvalstu attiecībās starp Latviju un Krieviju iestrādāja pati Krievijas puse.

Tad vēl man pārmet teikto, ka Krievija ciena vai nu spēku, vai arī jālaiza tās zābaki. Bet tas ir Džordža Kennana teiciens — Kremlis sev kaimiņos redz tikai vasaļus vai ienaidniekus. Ja jūs negribat būt tie pirmie, jūs automātiski kļūstat otrie. Kamēr Moldova, Gruzija vai Ukraina bija vasaļi, viss bija labi, taču, kad šīs valstis sāka veidot jaunas attiecības ar Krieviju, tad to tēls automātiski mainījās. Es vēl neredzu, ka Krievija spētu ar mazām valstīm runāt kā ar partneriem.

— Atgriežoties pie intervijā sākumā teiktā, ka jūs vēl gaidāt savus «papīrus» no Tautas partijas valdes, — vai iespējams, ka Kiršteins atgriežas šajā partijā? Vai Saeimā strādāsiet kā neatkarīgais deputāts?

— Tas nav iespējams, jo, tā kā Tautas partijā aizvien lielāku lomu spēlē bijušie «Latvijas ceļa» cilvēki, izskatās, ka tā tāpat kā LC nolēmusi aiziet pa skuju taku. Daļa TP cilvēku, kuri tam nepiekrīt, acīmredzot pievienosies citai partijai.

— Par «nostāju pret ebrejiem» jūs gan saņēmāt nopēlumu arī no «Jaunā laika».

— Mani nosodīja viens pats Jaunupa kungs — jauns cilvēks bez lielākas dzīves pieredzes.

— Vai jūsu attiecības ar Ebreju kopienu ir mainījušās šo nedēļu laikā?

— Es tikai atbildēju uz Ebreju kopienas paziņojumu. Domāju, ka viņi iesaistīti iekšpolitiskās intrigās. Aplami paziņot, ka manā patronāžā darbojas kaut kādi ekstrēmisti. Nu, piedodiet, ja ir domāta Ārlietu komisijas sekretāre, tad viņa nav ekstrēmiste. Viņa darbojas nacionālā organizācijā LNF un pārstāv avīzi «DDD», kas, starp citu, akreditēta pat Valsts prezidentes kancelejā.

Gribu uzsvērt, ka atbildēju tieši Ebreju kopienas padomei un nekādā gadījumā neasociēju visus ebrejus ar vienas organizācijas vadību. Starp citu, Ebreju kopienas padomes priekšsēdētāja vietnieks Kajana kungs bija sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē. Viņam jautāja, kāda ir organizācijas attieksme pret Ždanokas, Plinera vai Giļmana aktivitātēm. Viņš vis neteica — mēs tās nosodām. Viņš teica — mēs regulāri tiekamies, ziniet, katram ir savi politiskie uzskati un tā tālāk. Joprojām neesmu saņēmis atbildi, vai viņi atbalsta divas valsts valodas un divkopienu valsts izveidošanu Latvijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv