Ko vēsta debesis 2005. gada vasarā? Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Laikam nav jaukāka laika par vasaru, lai nogultos pļavas vidū un vērotu zvaigžņoto debesi, jo īpaši augusta vidū, kad gandrīz ik minūti debesis šķērso dažāda lieluma un spožu­ma meteori.

Iepriekšējā gada maija-jūnija numurā tika aplūkoti spo­žākie vasaras zvaigznāji — Lira, Ērglis un mazliet arī Gulbis, šobrīd pievērsīsimies ne tik spožajam Herkulesam, kā arī ma­zajiem Delfīna, Lapsiņas un Bultas zvaigznājiem.

Herkuless ir piektais lielākais zvaigznājs pie debesīm, toties to veidojošās zvaigznes spīd samē­rā vāji. Tas atrodas starp Liras un Vēršu Dzinēja zvaigznājiem. Zvaigznāja spožākā zvaigzne α jeb Rās Algethi (no arābu valodas — lūdzēja galva) ir sarkana pārmilzu maiņzvaigzne, kuras spožums mainās no 3,1. līdz 3,9. zvaigžņlielumam.

Tā ir trīskārša zvaigzne, kurai nelielos teleskopos var izšķirt 5,39. zvaigžņlieluma optisko komponenti, savu­kārt tās īsto fizikālo komponen­ti amatieru teleskopā saskatīt ne­var. Optiskā dubultzvaigzne nozīmē to, ka, skatoties no Zemes, sagadīšanās pēc redzam cieši blakus divas zvaigznes, kuru attālums no Zemes ir dažāds. Rezultātā, lai gan abas zvaigznes pie debesīm atrodas līdzās, tā nav dubultzvaigznes sistēma.

Zvaigznājā atrodas arī lodveida zvaigžņu kopa M 13 jeb Herkulesa zvaigžņu kopa, to var atrast Herkulesa zvaigznāja romba la­bajā malā, starp η un ζ  zvaigznēm. Šī kopa ir pati spožākā lodveida zvaigžņu kopa ziemeļu puslodes debesīs, tā ir saska­tāma pat bez binokļa kā 4. zvaigžņlieluma izplūdusi zvaigznī­te, bet binoklī jau var izšķirt kopas lodveida formu.

Nedaudz pa labi, virs Herkulesa romba augšējās malas, atrodas vēl vie­na lodveida zvaigžņu kopa M92. Šajā kopā ir mazāk zvaigžņu, kā arī tā atrodas tālāk no Zemes par M13, līdz ar to M92 nav ne tik spoža, ne arī tik liela kā M13, tomēr to viegli saskatīt ar neliela teleskopa palīdzību. Vēl jāpiebilst, ka Herkulesa zvaig­znājā atrodas apekss — punkts, uz kuru savā kosmiskajā kustībā virzās Saule un ap to riņķojošās planētas.

Grieķi senajās zvaigžņu kar­tēs Herkulesu zīmēja ar galvu uz leju, vienā rokā tas turēja vāli, bet otrā — lauvas ādu. Herkuless (Hērakls) bija dieva Zeva un pa­rastas sievietes Alkmēnes dēls. Zeva sievai Hērai šis ārlaulības dēls ļoti nepatika un tā norunā­ja ar Alkmēnes otru dēlu Eiristeju, lai tas uzdotu savam pus brālim 12 uzdevumus, cerībā, ka, veicot šos uzdevumus, Her­kuless ies bojā.

Tomēr Herkuless izpildīja visus uzdevumus, tādē­jādi kļūstot par varoni. Vārds «Herkuless» nozīmē «vīrs, kas kļu­va slavens, pateicoties Hērai».

Senajā Babilonijā Hērakla vietā bija eposu varonis Gilgamešs, kurš, līdzīgi Hēraklam, bija ārkārtīgi stiprs. Tāpat kā Hērakls, arī Gilgamešs veica dažā­dus varoņdarbus, iegūstot slavu.

Lai gan Delfīns ir ļoti mazs zvaigznājs, to viegli atrast pie debesīm — tas atrodas starp Ēr­gļa un Gulbja zvaigznājiem. Nedaudz virs tā atrodas arī di­vi citi mazie zvaigznāji — Bulta un Lapsiņa. Delfīna zvaigznāja kontūrās viegli saskatīt no ūdens izlēkušas zivs izskatu.

Delfīna spožākās zvaigznes ir nosauktas par Sualocinu un Rotanevu, šie nosaukumi pirmo reizi minēti 1814. gadā zvaigžņu katalogā, kuru izdeva Palermo observatorija Itālijā. Kaut arī var šķist, ka šiem nosau­kumiem ir grieķiska vai arābiska izcelsme, patiesībā tie ir divi otrādi uzrakstīti latīņu vārdi Nicolaus Venator. Delfīna δ ir fizikālā dubultzvaigzne, kuru var izšķirt binokļos — dubultsistēmas komponentu spožums ir 4,5. un 5,5. zvaigžņlielumi.

Delfīna zvaigznāja nosaukums Grieķijā ienācis no Indi­jas, kur to tāpat identificēja ar Delfīnu. Savukārt arābi zvaig­znāju sauca par AI Ka'ud — Ejošais Kamielis. Bet senie kris­tieši šajā zvaigznājā saskatīja krustu.

Lapsiņas zvaigznājs atrodas starp Delfīna un Gulbja zvaigznājiem. Tas ir ļoti neizteikts zvaigznājs. Tā spožākā zvaigzne ir sarkanais milzis, kura spožums ir tikai 4,44. zvaigžņlielums. Lapsiņas zvaigznājā 1967. gadā atklāja pir­mo pulsāru — ļoti ātri rotējošu neitronu zvaigzni, no kuras nāca (un joprojām nāk) regulāri signāli ar 1,3373 sekunžu intervālu.

Šis ir viens no zvaigznājiem, kuriem nosaukumu devis poļu astronoms lans Hevēlijs (1611–1687). Hevēlija zvaigžņu katalogu ar 1564 zvaigznēm publicēja trīs gadus pēc viņa nāves un šajā katalogā bija septiņi jauni zvaigznāji. Lapsiņas zvaigznājs sākotnēji tika saukts par Lapsu un Zosi.

Bultas zvaigznājs atrodas starp Lapsiņas un Delfīna zvaigznājiem. Šis ir trešais mazākais zvaigznājs pie debesīm, tā forma līdzinās bultai. Bultas zvaigznāja spožākā zvaigzne ir tikai 4,37. zvaigžņlieluma zvaigzne.

Lai gan zvaigznājs ir ļoti mazs, tas jau bija iekļauts Klaudija Ptolemaja (85-165) 48 zvaigznāju sarakstā. Senie grieķi uzskatīja, ka tā ir bulta, ku­ru izšāvis Strēlnieks.

Kasiopejas zvaigznājs ir redzams jebkurā gadalaikā, jo tas mūsu platuma grādos ir nenorietošais zvaigznājs. Tas at­rodas tādā pašā leņķiskajā attālumā no debess ziemeļpola, kā Lielais Lācis, tikai pretējā debess pusē.

Tātad, ja Lielais Lācis atrodas augstu pie debesīm, Kasiopeja jāmeklē tieši pre­tējā pusē zemu pie horizonta un otrādi. Kasiopeju viegli sa­skatīt, jo to veidojošās zvaigznes ir samērā spožas, pie debe­sīm tās veido izvērsta W burta formu. Caur Kasiopejas zvaig­znāju vijas Piena Ceļš.

Kasiopejas spožākā zvaigzne ir Šedirs (no arābu valodas — krūtis) — neregulāra maiņzvaigzne, ku­ra atrodas W burta labās puses padziļinājumā. Teleskopā Šediram var saskatīt 9. zvaigžņlielu­ma (ar neapbruņotu aci var sa­skatīt zvaigznes līdz 6. zvaigžņlielumam) optisko komponen­ti, t. i., kā jau iepriekš minēts, šo zvaigžņu attālumi no Zemes ir dažādi. 

Grieķu mi­toloģijā Kasiopeja bija Etiopijas valdniece, valdnieka Cefeja sieva un skaistās Andromedas māte. Pēc tam, kad Persejs izglāba Andromedu no jūras briesmoņa, Cefejs un Kasiopeja izpildīja savu solīju­mu Persejam — atdeva meitu par sievu.

Pēc nāves visi četri varoņi tika uznesti debesīs, kur tie redzami zvaigznāju izska­tā. Cita leģenda vēsta, ka Kasiopeja tika pieķēdēta pie sava troņa un novietota pie Polārzvaigznes, kur tai bija jāpavada pusi no laika ar kājām uz augšu, lai iemācītos pazemību. Savukārt arābi Kasiopejas zvaigznāju sauca par Lēdiju Krēslā.

Novērojumi vasaras debesīs

Astronomiskā vasara šogad iestāsies 21. jūnijā plkst. 09.46. Savukārt Zeme nonāks afēlijā, t. i., vistālāk no Saules, 5. jūlijā plkst. 07.58.

Merkurs 3. jūnijā atradās aiz Saules un mēneša sāku­mā un vidū nebūs novērojams vispār. Savukārt 9. jūlijā Mer­kurs nonāca maksimālajā elongācijā, līdz ar to būs novēro­jams jūnija beigās un jūlija sākumā pēc saulrieta. Pēc tam Merkuru redzēsim augustā pirms saullēkta.

6. augustā Mer­kurs atradīsies starp Zemi un Sauli un atkal nebūs novēro­jams, savukārt 24. augustā tas būs maksimālajā rietumu elon­gācijā un, sākot no augusta vidus, to varēs redzēt pirms saul­lēkta sākumā Vēža, pēc tam Lauvas zvaigznājā.

Venēra šovasar būs redzama pēc saulrieta apmēram stun­du ilgi. 27. jūnijā Venēra atradīsies blakus Merkuram Vēža zvaigznājā, īsi pirms to norietēšanas plkst. 23.12 abas planētas šķirs tikai 0,1°.

Marss būs redzams visu vasaru. Jūnijā tas būs novēro­jams pirms saullēkta Ūdensvīra zvaigznājā. Jūlija beigās Marss lēks jau īsi pirms pusnakts un būs redzams līdz pat saullēktam Zivs zvaigznājā, savukārt augusta beigās tas atra­dīsies Auna zvaigznājā.

Jupiters būs novērojams līdz jūlija beigām un nedaudz arī augusta sākumā. Vēlāk Jupiters rietēs pirms 22.00, tā ka praktiski to nevarēs redzēt, jo traucēs norietošās saules at­blāzma. Visu vasaru Jupiters pavadīs Jaunavas zvaigznājā.

Saturns vasaras mēnešos būs redzams jūnija sākumā pēc saulrieta Dvīņu zvaigznājā. 23. jūlijā tas atradīsies tieši aiz Sau­les un nebūs novērojams vispār. Vēlāk to atkal varēs nedaudz saskatīt augusta beigās pirms saullēkta Vēža zvaigznājā.

Vasarā būs novērojamas divas meteoru plūsmas — δ-Akvarīdas un Perseīdas. δ-Akvarīdu aktivitātes periods ir no 15. jūlija līdz 25. augustam. Tā kā plūsmas radiants atrodas zem debess ekvatora, Latvijā būs novērojama tikai neliela aktivitāte.

Maksimuma naktī 28. jūlijā Mēness lēks plkst. 23.33, rietēs 15.14 un tā fāze būs 46%, līdz ar to stundas lai­kā būs redzami tikai kādi četri meteori.

Savukārt Perseīdu meteoru plūsma būs aktīva no 23. jūlija līdz 20. augustam. Maksimuma naktī 12. augustā Mēness leks plkst. 13.06, rie­tēs 22.32, tā fāze būs 36%, līdz ar to Mēness netraucēs novē­rojumus un varēs redzēt ap 100 meteoriem stundā.

Ko vēsta debesis 2005. gada vasarā? 2 attēli Atvērt

www.astronomynotes.com

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv