Koalīcija vienojas turpināt diskusijas par vienoto sabiedrisko mediju Saeimas apakškomisijā

Apollo
7 komentāri

 Lai turpinātu diskusiju par vienotā sabiedriskā medija koncepciju, valdošā koalīcija vienojās izveidot Saeimas apakškomisiju, žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Koalīcija vienojas turpināt diskusijas par vienoto sabiedrisko mediju Saeimas apakškomisijā

Foto: dhammza, CC BY-NC-ND 2.0

Apakškomisijā paredzēts mēģināt rast vienošanos, kādā veidā virzīties uz priekšu ar vienotā sabiedriskā medija izveidi, jo neviens no koalīcijas partneriem nenoliedz, ka to vajadzētu darīt, bet jautājums ir par to, kā precīzi uz to virzīties, skaidroja premjers.

Ņemot vērā, ka tagad būs pārtraukums starp Saeimas sesijām, tad vasarā šis jautājums, visticamāk, netiks skatīts.

Līdz ar to tas varētu nozīmēt, ka finansējuma piesaiste 2014.gada budžetā šai koncepcijai ir apgrūtināta, norādīja valdības vadītājs, piebilstot, ka viņš nav pārāk optimistisks par 2014.gadu, ņemot vērā pieprasījumu daudzumu budžetā un ierobežotus līdzekļus.

Premjers arī norādīja, ka frakcijām ir vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar Valsts kontroles (VK) izvērtējumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbību 2012.gadā.

Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka jautājums ir par to, vai šī koncepcija ir kvalitatīva, turklāt ignorēt VK atzinumu esot «tuvredzīgi». Balstoties uz VK atzinumu, arī NEPLP lūgs sniegt savu skaidrojumu.

Atbildot uz jautājumu, vai tā nav neuzticības izteikšana NEPLP, Parādnieks sacīja, kas tas ir izvērtējami, vai šī uzticība, kas tika dota, un darbs ir attaisnojies. Taujāts, vai apakškomisija tad vērtēs NELPL darbu vai koncepciju, deputāts atbildēja ar pretjautājumu: «Jūs laikam domājat, ka koncepcija nekādā veidā nav attiecināma uz to, cik viņi profesionāli un kvalitatīvi strādājuši?»

Parādnieks arī akcentēja, ka par iespējamām sekām varēs runāt tad, kad izspriedīs, cik kvalitatīva ir šī koncepcija, kas valstij izmaksājusi «pietiekoši lielu naudu». Lūgts norādīt iespējamus rīcības variantus, deputāts sacīja, ka par to vēl ir pāragri runāt, piebilstot, ka «varianti arī pēc seksa var būt dažādi».

Savukārt Reformu partijas (RP) frakcijas vadītājs Edmunds Demiters klāstīja, ka RP bija gatava šo koncepciju virzīt uz priekšu. Šī politiskā spēka ministriem bija atsevišķi jautājumi par koncepciju, kuri iepriekš arī tikai pausti, piebilda Demiters.

Apakškomisiju paredzēts veidot pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ko vada Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Premjers arī norādīja, ka tas ir jautājums Mūrniecei, cik ātri var izveidot šo apakškomisiju un cik ātri var virzīties uz priekšu.

Kā ziņots, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri iepriekš valdības sēdē nobloķēja valdības lēmumu par atbalstu vienotā sabiedriskā medija izveidei.

Arī partijas «Vienotība» frakcija vēlāk nolēmusi aicināt koalīciju «nesteigties» ar vienotā sabiedriskā medija koncepcijas skatīšanu valdības sēdē.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants iepriekš pauda aizdomas, ka aiz mainīgajiem politiķu lozungiem par atbalstu viedokļu daudzveidībai, politiskajai neatkarībai vai kultūrai patiesībā slēpjas vēlme pakļaut Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) veidošanas procesu politiskai kontrolei.

NEPLP priekšsēdētājs atgādināja, ka vienotā medija koncepcijas veidošana notika vairāk nekā pusgadu un tās izstrādē bija iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti, tostarp no Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) un akadēmiskās vides, finanšu, tiesību zinātņu, tehnoloģiju un citām jomām. «Par» vienbalsīgi nobalsojuši visi NEPLP locekļi, tā ir saskaņota gan ar Finanšu un Tieslietu ministriju, gan Pārresoru koordinācijas centru. Vienotā sabiedriskā medija koncepciju atzinīgi vērtē ārvalstu eksperti, tostarp Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas prezidents profesors Gregorijs Lovs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv