Koķe pieļauj svešvalodu lietojuma palielināšanos Latvijas augstskolās

Apollo
0 komentāru

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) uzskata, ka augstskolām ir jākļūst atvērtākām starptautisku pasniedzēju piesaistē, un līdz ar to neizslēdz arī plašāka svešvalodu lietojuma iespēju augstskolās.

Kā šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu un augstskolu rektoriem norādīja Koķe, latviešu valodas kā valsts valodas loma augstskolās nav noliedzama, tomēr studiju un pētniecības zinātniskā doma neattīstās tikai vienā valodā, turklāt valodu daudzveidība nodrošina izaugsmes iespējas, pie kā strādā katra sevi cienoša augstskola.

Tomēr, lai runātu par augstskolās lietoto valodu daudzveidības paplašināšanos, pēc ministres domām, pirmkārt būtu jāpieņem Augstākās izglītības likums, kas nodrošinātu zināmu elastību šajā jautājumā.

Ministre izvairīgi komentēja iespējamās izmaiņas budžeta vietu skaitā vai sadalījumā, norādot, ka šīsdienas tikšanās laikā nav runāts par to, ka budžeta vietu varētu nebūt. Arī aicināta komentēt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktores Gitas Rēvaldes teikto Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē, ka nākamgad budžeta vietu nebūs sociālo zinātņu pirmo kursu studentiem, Koķe norādīja, ka neuzskata, ka būtu jānāk klajā ar kādiem kategoriskiem paziņojumiem šajā sakarā.

«Tas nevieš sapratni un nepalīdz atrast risinājumu, tādēļ ar šādiem paziņojumiem klajā nenākšu,» sacīja ministre.

Kā noprotams no Koķes sacītā, augstākajā izglītībā Latvijā situācija nav tik drūma, kā tiek tēlota, ministrei paužot pārliecību par to, ka studentu prasīguma dēļ tā nevar būt nekvalitatīva un tāda arī pašlaik nav. Arī jautāta par to, vai Latvijā nav par daudz augstākās izglītības iestāžu, ministre norādīja, ka tikpat labi varot jautāt, vai Latvijā nav par daudz izglītotu cilvēku, kas, viņasprāt, tā nav. Ministre gan atzīst, ka viņai ir žēl, ka salīdzinoši daudz gados jaunu cilvēku no Latvijas brauc uz ārzemēm, tomēr viņa neuzskata, ka šāda situācija būtu izglītības sistēmas vaina.

Šobrīd tiekot strādāts arī pie tā, lai augstskolās tiktu novērsta programmu dublēšanās, un pašlaik būtiskākais ir intensificēt pieejamo resursu izmantošanu augstākajā izglītībā, kas nozīmē arī aktīvāku Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvi. Augstskolām būtu arī vairāk jāorientējas uz izglītības eksportspējas veicināšanu, tādējādi palielinot arī savus ieņēmumus.

Koķe arī uzsver, ka Latvijas zinātniskajiem institūtiem jādomā par ārvalstu zinātnieku piesaisti, ņemot vērā iepriekšējos gados būtiski uzlaboto infrastruktūru zinātnē.

Jau ziņots, ka šodien Rīgas pilī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar valsts augstskolu rektoriem un izglītības un zinātnes ministri, lai pārrunātu augstākās izglītības reformas problemātiku.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Universitāšu asociācija aicina nākamgad valsts finansējumu universitātēm saglabāt vismaz šā gada līmenī. Asociācija iebilst pret ieceri nākamgad augstākās izglītības finansējumu no valsts budžeta samazināt vēl par 31%, uzsverot, ka tādā veidā tiks būtiski apdraudēta studiju kvalitāte, kā arī tālāka valsts budžeta studentu uzņemšana un sagatavošana Latvijas augstskolās.

Visās sešās Latvijas universitātēs, kā arī vairākās valsts un privātpersonu dibinātajās augstskolās norit parakstu vākšana pret turpmākiem finansējuma samazinājumiem augstākajai izglītībai, veidojot 2010.gada budžetu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv