Kolāta vēstule Starptautiskajam Preses institūtam

Apollo
0 komentāru

Deividam Dadžem (David Dadge)
Starptautiskā Preses institūta direktoram
Godātie kolēģi!

Kolāta vēstule Starptautiskajam Preses institūtam

Foto: Lita Krone/LETA

Vēršamies pie jums ar satraukuma pilnām ziņām par neseniem notikumiem Latvijas mediju vidē, kas mūs dara īpaši bažīgus un liek atkārtoti satraukties par valsts pārvaldes institūciju centieniem ierobežot vārda brīvību un neatkarīgas žurnālistikas pastāvēšanu Latvijā.

Šī gada februārī Latvijas sabiedriskā televīzija publiskoja informāciju par 7,4 miljonu dokumentu noplūdi no Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Atbildību par datu ieguvi un nopludināšanu uzņēmās aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par «Ceturtās atmodas tautas armiju» un tās līderis Neo.

Pēc datu noplūdes tika konstatētas būtiskas nepilnības Elektroniskajā datu sistēmā, kuras aktīvistu grupa izmantojusi datu ieguvei.

Kopš datu noplūdes sākuma datu ieguvēji vairākkārt medijos publiskojuši informāciju par valsts pārvaldes darbinieku atalgojumu, kas daudzās pozīcijās tiek uzskatīts par nesamērīgi augstu un neatbilstošu valsts kritiskajam ekonomiskajam stāvoklim.

Šodien kļuvis zināms, ka 11.maijā vēlu vakarā Latvijas sabiedriskās televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas mājā notikusi policijas kratīšana, jo tieši šīs žurnālistes veidotajā raidījumā «De Facto» parādījās sākotnējā informācija par datu noplūdi. Kratīšanas laikā tika konfiscēts žurnālistes portatīvais dators un visi datu nesēji, kas satur gan viņas personīgo informāciju, gan, iespējamos datus par citiem informācijas avotiem. Žurnāliste ziņu aģentūrai LETA norāda: «Cilvēks, ko policija ir aizturējusi, turot aizdomās, ka tas varētu būt Neo, ir kontaktējies ar mani, un uz tā pamata arī tika veikta kratīšana. Pēc būtības tas nozīmē, ka pie jebkura pētnieciskā žurnālista, kas ir kontaktējies ar kādu cilvēku, kurš nonāk aizdomās turamā statusā vai ir iesaistīts kādā krimināllietā, var mājās ierasties policija un veikt kratīšanu, un izņemt informāciju par konkrēto un jebkuru citu avotu.»

Savukārt Latvijas sabiedriskās televīzijas Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis uzsver: «Tā ir katastrofāla pretruna ar «Likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», kas paredz, ka žurnālisti savus informācijas avotus drīkst izpaust tikai saskaņā ar tiesas lēmumu.»

Uzskatām, ka pat tad, ja procesuālā kārtība kratīšanas veikšanai bijusi atbilstoša, šādas situācijas iespējamība pēc būtības norāda uz novecojušiem un nepilnīgiem normatīvajiem aktiem, kas regulē Latvijas mediju darbību, bet nepietiekami aizstāv vārda brīvības principu. Šāda situācija arī pierāda, ka brīva žurnālistika Latvijā ir iluzora un pastāv tikai līdz brīdim, kamēr nenotiek būtiski atšķirīgu viedokļu sadursme.

Lai plašsaziņas līdzekļi varētu pildīt savu nozīmīgo lomu sabiedrībā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants aizsargā žurnālista tiesības neizpaust informācijas avotu. Nosacījumam ir būtiska nozīme vārda brīvības nodrošināšanā, jo pretējā gadījumā informācijas avoti nesadarbotos ar plašsaziņas līdzekļiem, līdz ar to tie nespētu sniegt precīzu un aktuālu informāciju sabiedrībai.

Savukārt EP Rekomendācijā par žurnālista tiesībām neatklāt informācijas avotu ir norādīts, ka žurnālistu avotu aizsardzībai ir jābūt noteiktai nacionālajos tiesību aktos, lai gadījumos, kad žurnālists pārkāpj anonimitātes solījumu, viņš nestu atbildības pienākumu pret ziņu avotu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam sniegt IPI savu vērtējumu un komentāru par šo situāciju, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju Latvijas Iekšlietu ministrijai. Savu iespēju robežās esam gatavi sniegt arī visu mums pieejamo informāciju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv