Kolorīta zviedru ekonomista padomi un prognozes Latvijai Video

Apollo
0 komentāru

Aleksandrs Bards ir viens no kolorītākajiem zviedru ekonomistiem, savulaik grupas «Army of Lovers» dibinātājs un līderis, tagad ekonomikas doktors un trīs ļoti veiksmīgi pārdotu grāmatu autors. No tām viena ar nosaukumu «Netokrātija: jaunā varas elite» ir zināma arī Latvijā. Bards ir viens no tiem, kurš seko līdzi notikumiem Baltijā, jo pats kādreiz te ieguldījis naudu.

Kolorīta zviedru ekonomista padomi un prognozes Latvijai

Foto: Lita Krone/LETA

«Es personīgi investēju Baltijā 90. gados. Un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šā pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi,» sarunā LTV raidījumā «De Facto» sacīja ekonomists.

Bards uzskata, ka pašlaik Latvijai jāpalielina investīcijas infrastruktūrā un izglītībā: «Ja lasāt ekonomikas vēsturi un pētāt valstis, kas veiksmīgi pārvarējušas krīzi, ir divas lietas, kur šādā mirklī jāpalielina investīcijas. Tā ir infrastruktūra un izglītība. Jūsu prioritātei jābūt izglītībai. Katram bērnam jāiet skolā un jāiemācās ne tikai lasīt un rakstīt. Jo vairāk cilvēki izglītosies tehnoloģijās, ekonomikā un jurisprudencē — lietās, uz kurām uzbūvēta modernā sabiedrība, jo veiksmīgāki jūs būsiet pēc 10 gadiem.»

Pašreizējo ažiotāžu ap lata devalvāciju zviedru ekonomists Aleksandrs Bards sauc par bezjēdzīgu: «Personīgi es domāju, ka devalvācija nekādi nepalīdzēs Latvijas pašreizējās problēmās. Tas ir tas, ko izdarīja Zviedrija 90. gadu sākumā. Pēc pāris gadiem mums bija vēl lielāka krīze. Ticība zviedru ekonomikai bija zudusi, jo mēs devalvējām savu valūtu. Nespējām noturēties. Ja jūs varat izturēt krīzi ar vēsu galvu un nedevalvēsiet valūtu, jūs saglabāsiet uzticamību. Globālā pasaulē uzticamība kaimiņam būs vissvarīgākais. Un pat tad, ja latvieši netic saviem kaimiņiem, piemēram, mums, tas nav svarīgi. Svarīgi ir, vai jūs ticat paši sev? Ja atbilde ir jā, tad jūs būsiet uz pareizā ceļa.»

Bards labi saprot, kāpēc kredītņēmēji Latvijā gāna zviedru bankas, taču aicina apzināties savu atbildību un izprast zviedru nodokļu maksātājus, kuri beigās, ja bankām radīsies zaudējumi, būs spiesti tos segt. «Zviedru bankas izdarīja to pašu milzu kļūdu Latvijā, ko ASV bankas izdarīja savā zemē. Mums bija pārāk daudz naudas, un mēs piedāvājām lētus kredītus cilvēkiem, kas vienkārši ienāca bankā, precīzi nenosakot viņu spēju atmaksāt, to devām pa labi un kreisi. Kad tas notiek, mums jāsaprot, ka ir divas puses, kas pie tā ir vainojamas. Vispirms tas ir pats klients, kurš ienācis bankā, lai saņemtu kredītu, ko nevar atļauties. Un, ja jūs izrēķinājāt risku, balstoties uz sapni vai fantāziju, nevis reālo ienākumu stabilitāti un bāzes, tad esat guvis ļoti vērtīgu mācību visai atlikušajai dzīvei. Bet arī bankas ir atbildīgas. Un es kā zviedru nodokļu maksātājs daļēji par to maksāju. Mūsu bankas aizdeva pārāk daudz naudas Latvijai, Igaunijai, Ukrainai. Tās meta naudu pakaļ, un tās nebija reālistiskas. Mēs visi guvām smagu mācību.»  

Lai neuzkāptu uz grābekļa, ko savulaik izdarījusi Zviedrija, Bards iesaka neuzķerties uz lēta politiķu populisma pirms vēlēšanām. Bet piebilst: lai to paveiktu, nepieciešama nobriedusi sabiedrība ar vidēji augstu izglītības līmeni. «Jūs esat guvuši rūgtu mācību, ticot politiķiem, kuri ir teikuši to, ko jūs esat gribējuši dzirdēt. Varbūt tagad jūs ieklausīsieties cilvēkos, kas varbūt ir ar nedaudz lielāku dzīves pieredzi. Es domāju, ka arī politiķi ir daudz ko mācījušies. Daudzi varbūt pelnījuši otro iespēju pat tad, ja vainojami pie krīzes. Ja viņi nav atvērti, viņi noteikti kaut ko slēpj. Ja neesat godīgs pret vēlētāju, nesakāt, cik daudz naudas jums ir, cik daudz pelnāt, kurā bankā glabājat savu naudu, tad kaut kas nav tīrs. Ja politiķis neatbild uz šiem jautājumiem, nebalsojiet par viņu. Balsojiet par kādu citu.»

Savukārt, vaicāts par pieaugošo latviešu emigrāciju, Bards ir optimists. Viņš uzskata, ka latvieši, kas pamet valsti jaunajos, modernās ekonomikas apstākļos, neesot liela problēma. Svarīgākais ir uzturēt viņos cerību un pierādīt to ar konkrētiem darbiem. «Jums nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti krīzes laikā ar lielu bezdarbu. Mēs dzīvojam netokrātiskā pasaulē, kurā cilvēki ceļo vairāk nekā jebkad pēdējo 50 gadu laikā. Šie cilvēki pametīs Latviju, daži neatgriezīsies, bet es domāju, ka 85–90% atgriezīsies. Un tad, kad viņi atgriezīsies, viņi līdzi atnesīs nenovērtējamas zināšanas. Viņi būs ļoti veiksmīgi uzņēmēji, kas būs dzinējspēks Latvijas izaugsmei. Nebaidieties pašlaik uz ārzemēm aizsūtīt savus jauniešus. Viņi nepametīs valsti pavisam. Viņi atgriezīsies. Latvija ir pārāk skaista, lai to pamestu uz ilgu laiku.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv