Komponistes Maijas Einfeldes jubilejas koncerts

Apollo
0 komentāru

Maijas Einfeldes (1939) jubilejas koncertā 5. novembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā plkst. 19.30 gan uz skatuves, gan atmiņās satiksies uzticami komponistes līdzgaitnieki mūzikā — orķestris «Sinfonietta Rīga» un Normunds Šnē, kā arī orķestra stīgu kvartets, Latvijas Radio koris un Kaspars Putniņš, publikas atzinību guvusī pianiste Agnese Egliņa. Koncertu vadīs un ar Maiju Einfeldi sarunāsies Orests Silabriedis.

Komponistes Maijas Einfeldes jubilejas koncerts

Publicitātes foto

No jubilāres skaņdarbiem klausīsimies brīnišķīgās «Trīs jūras dziesmas» (1995), kas savulaik veltītas Normunda Šnē vadītajam orķestrim «Rīgas kamermūziķi». Koncertā skanēs arī Einfeldes viegli fantasmagoriskais pusvārdu akvarelis «Manas bērnības mājas» (1999). Dzirdēsim arī pirmatskaņojumu — stīgu kvartetu (2009), kam punkts pielikts nulle rudenī un kura aprakstam komponiste lieki netērē vārdus: «Nekādas programmas, tā ir vienkārši mūzika.»

Līdzās pašas jubilāres opusiem klausīsimies viņas kompozīcijas skolotāja Jāņa Ivanova klavierdarbu «Andante replicato», drauga un domubiedra Artūra Grīnupa «Piecus skaņdarbus klavierēm» un skolnieka Mārtiņa Viļuma opusu «The Fate of the Children of Lear» («Līra bērnu liktenis», 2009), kas šogad pārveidots jauktajam korim un pasaules pirmatskaņojumu piedzīvojis Strasbūras jaunās mūzikas festivālā «Musica» 30. septembrī Kaspara Putniņa un Latvijas Radio kora lasījumā.

Maija Einfelde dzimusi 1939. gada 2. janvārī Valmierā ērģeļbūvētāja un baznīcas ērģelnieces ģimenē. Mūziku mācījusies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā, kā arī absolvējusi Latvijas Valsts konservatorijas profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasi (1966). No 1968. līdz 2008. gadam Maija Einfelde strādājusi pedagoģisko darbu Cēsu mūzikas vidusskolā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un vakara mūzikas vidusskolā «Rīdze».

Komponiste ir Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte, Kultūras ministrijas prēmijas un Autortiesību bezgalības balvas laureāte, kopš 2002. gada Zinātņu akadēmijas goda locekle. 1997. gadā ar kameroratoriju «Pie zemes tālās…» Einfelde uzvarēja Bārlova kompozīciju konkursā ASV. Viņas radīto skaņdarbu sarakstā ir: Rīgas Festivāla orķestrim komponētā «Simfonija», oratorija «Rīta liturģija», kameroratorija «Pie zemes tālās…», kora simfonija jauktajam korim un orķestrim, «Manas bērnības mājas» korim, klarnetei, arfai un zvaniem, cikls «Aizvestie» mecosoprānam, mežragam un stīgu kvartetam vai ērģelēm, kantāte «Džordāno Bruno sārts» soprānam, mežragam, altam, čellam un klavierēm, vokālie cikli «Krāsas un Romantiskās dziesmas», mūzika kamerorķestrim — «Nikte un Selēne», «Trīs jūras dziesmas», «Gloria» pikolo trompetei un ērģelēm, sonātes vijolei un klavierēm (pirmā sonāte veltīta Jāņa Līcīša piemiņai), vijolei un ērģelēm, vijolei solo, «Trīs dziedājumi mirstošai jūrai» klarnetei un stīgu kvartetam, «Pēc saules rieta» klarnetei, altam un klavierēm, «Sonāte meditācija» altam un klavierēm (veltījums Jāņa Ivanova piemiņai), vēl virkne kamerskaņdarbu, ērģeļdarbu, kora dziesmu a cappella un ar instrumentiem, kā arī vairāki ērģeļdarbi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ko zvaigznes sola šonedēļ?

Vairāk

Ko zvaigznes sola šomēnes?

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv