Konceptuāli atbalsta VARAM piedāvātos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Apollo
12 komentāri

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālā komisija šodien konceptuāli atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Dabas resursu nodokļa likumā.

Konceptuāli atbalsta VARAM piedāvātos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Foto: Paula Čurkste/LETA

Izmaiņas attiecīgajos likumos VARAM piedāvāja, balstoties uz Slokas apkaimē Jūrmalā šovasar notikušo ugunsgrēku, kurā dega aptuveni 23 000 tonnu atkritumu, kā arī nesenāko uzņēmuma SIA «Riepu bloki» gadījumu, kurā par nenomaksātu dabas resursa nodokli tam tika piemērots 12,9 miljonu eiro sods.

Ministrija kā pirmo risinājumu piedāvā no 2019.gada 1.janvāra noteikt, ka riepu apsaimniekošanas jomā ir tikai viena ražotāju atbildības sistēma jeb uzņēmums, kam noslēgts līgums ar Valsts vides dienestu (VVD) par dabas resursa nodokļa atvieglojumu. VARAM ieskatā, konkursa kārtībā būtu jāizrauga uzņēmums, kas nodarbojas ar nolietoto riepu uzkrāšanu un nodošanu pārstrādei.

Līguma termiņš tiktu noteikts uz 10 gadiem. Konkursa nolikumā būtu iekļauti nosacījumi par riepu pārstrādes jaudu un nodrošināšanu Latvijas teritorijā. Tāpat ar finansiālu instrumentu palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas teritorijā savāktajām riepām ir pārstrādes prioritāte.

Līdzās šādas riepu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai, tiktu skaidri definēts, aprakstīts un likumos noteikts pārstrādāto materiālu statuss. Līdz šim riepu pārstrādes beigu statusa noteikumi normatīvajos aktos nav definēti.

Tāpat riepu pārstrādes jomā tiktu piemēroti tā sauktā «Zaļā iepirkuma» principi, pieprasot pārstrādāto riepu materiālu izmantot ceļu būvē, sporta laukumu labiekārtošanā un vairākos citos veidos. Arī publiskos iepirkumos augstāku vērtējumu iegūtu dažādi gumijas izstrādājumi, kas izgatavoti, pārstrādājot riepas.

Kā otro normatīvo aktu pilnveidošanas bloku VARAM piedāvāja risinājumus pārstrādāto atkritumu jeb otrreizējo izejvielu iekšzemes kontroles mehānismu ieviešanai.

Pirmais ministrijas piedāvājums ir veidot vienotu atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu, kas balstītos uz jau esošās bīstamo atkritumu pārvadāšanas bāzes. No atkritumu apsaimniekotājiem tiktu pieprasīta arī informācija par «zaļo atkritumu» iekšzemes pārvadājumiem vismaz trīs dienas iepriekš. VARAM pārstāvji skaidroja, ka ar šādas sistēmas palīdzību VVD spētu efektīvi noteikt, kurus atkritumu pārvadājumus nepieciešams uzraudzīt.

VARAM piedāvā arī skaidri noteikt, ka atkritumu gala saņēmējs nedrīkst būt apsaimniekotājs vai tirgotājs. Ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanas ķēdes gala jābūt pārstrādātājam. Līdz šim šāda prasība normatīvajos aktos nav noteikta.

Lai nodrošinātu risinājumus iespējamās krīzes situācijās, tiek rosināts uzņēmējiem pieprasīta arī finansiālās garantijas nodrošinājums. Tās tiktu piemērotas visiem nozares uzņēmumiem, kas ieved atkritumus vai otrreizējās izejvielas. Šāda piedāvājuma mērķis ir nodrošināt finansiālos līdzekļus krīzes situāciju seku novēršanai.

Tāpat komisijas sēdē tika pieminēts papildu finansējuma nodrošinājums VVD, lai no sodītajiem uzņēmumiem būtu iespējams piedzīt piemērotos piespiedu līdzekļus.

Kā pēdējo piedāvājumu VARAM pauda maksimālā atkritumu uzglabāšanas ilguma ieviešanu. Ar šādas normas ieviešanu, uzņēmumiem par neatbilstoši uzglabātiem atkritumiem varētu noteikt viena gada laikā veikt teritorijas attīrīšanu. Līdzīgi kā riepu apsaimniekošanas nozarē, arī atkritumu pārstrādē ministrija izstrādās priekšlikumu, ka vietējo atkritumiem Latvijā tiek sniegta pārstrādes prioritāte.

Komisijas locekļi Ingmārs Līdaka , Eduards Smiltēns un Ivars Zariņš (S) pauda savu neuzticību ministrijas piedāvātajai iniciatīvai ieviest viena riepu apsaimniekotāja sistēmas ieviešanu, norādot, ka pastāv nozares monopoluzņēmuma veidošanās risks. Tajā pašā laikā, Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts konceptuāli pauda atbalstu visiem ministrijas sniegtajiem priekšlikumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (V) norādīja, ka divu līdz triju nedēļu laikā, VARAM jāizveido konkrēts minēto normatīvo aktu izmaiņu kopums. Tāpat deputāts pauda nostāju, ka minētās izmaiņas likumos iespējams izstrādāt laicīgi, lai līdz ar 2018.gada 1.janvāri tās varētu stāties spēkā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv