Koncerta apskats: Mobijs (Rīga, Ķīpsalas halle, 16.06.) Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Mēroga ziņā gada lielākais notikums Latvijas koncertdzīvē — pasaules deju mūzikas giganta Mobija uzstāšanās vakar Ķīpsalas hallē, šķiet, nelika vilties nevienam. Mobijs atbrauca, ieraudzīja un uzvarēja, līdzīgi kā Maikls Staips un «R.E.M.» janvārī — bez ārišķīgiem šova elementiem, «tikai» ar savu mūziku un nepretenciozo personības šarmu, kas mākslinieku padara par savējo publikas vidū.

Interese par koncertu bija maksimāli liela — nez cik gribētāju pie kārotās biļetes tā arī netika, jo Ķīpsalas halle vakar bija stāvgrūdām pilna, starp citu, apkārt bija manāmi arī daudzi igauņu valodā runājoši cilvēki. Koncerta apmeklētāji hallē tika saspiesti burtiski kā reņģes konservbundžā, bet strauji kāpjošā gaisa temperatūra un smacīgums ļāva sajusties kā Amazones džungļos brīdi pirms negaisa. Diemžēl konservbundžas apzīmējumu Ķīpsalas halle ir pelnījusi arī skaņas (anti)akustikas dēļ, galu galā — ko var gaidīt no pusloka dzelzs angāra, kas celts izstāžu, ne koncertu organizēšanas vajadzībām.

Tomēr, par spīti nelabvēlīgajiem priekšnoteikumiem, koncerts izdevās gandrīz nevainojami — Mobijs un viņa dinamiskie skaņdarbi visus defektus viegli pārvērta efektos. Sāļā sviedru smaka un nemitīgi pāri sejai ritošās lāses, fakts, ka aplaudējot vari kādam nejauši iebakstīt ar elkoni degunā, radīja īsta rokkoncerta izjūtu, bet «plakanā» skaņa tika aizmirsta, skanot apmēram piektajai sestajai kompozīcijai, kad koncerts sasniedza savu pirmo kulmināciju.

Koncerta pirmajā pusē Mobija klasiskie grāvēji («Natural Blues», «Find My Babe» u. c.) regulāri mijās ar vairākiem jaunā albuma gabaliem, tomēr pirmais, kas pierādīja, ka «Hotel» rodams arī nebūt ne zemē metams koncertmateriāls, bija Laras Dounas vokāla bagātinātais «Very» — īpaši akcentējot tieši solistes balss stieptos vijumus. Tam sekojošais skaņdarbs klausītāju uzreiz iesvieda Mobija daiļrades agrīnajā posma — krietni neatkarīgākas un asākas ritmu mūzikas noskaņās, un interesanti, ka skatītāju atbalsts šim gabalam bija pat kvēlāks nekā vispārzināmajiem grāvējiem «Porcelain», «Why Does My Heart…» utt.

Paradoksāli, bet nākamais pacēlums nāca ar vēl vienu «Hotel» kompozīciju — «Lift Me Up», kuras laikā sparīgi lēkāja jau teju visi hallē esošie. Šķiet, vēl pirms šīs izskanēja himniskais «We Are All Made Of Stars» — ticības apliecinājums cilvēces progresam un diženumam, kura laikā parādījās arī zināma gaismu dramaturģija (kas kopumā koncertā bija retums). Kā šāviņš mērķī trāpīja lieliskais «Honey», liekot izbaudīt deju mūzikas spēku līdz kaulam. Par koncerta finālu un reizē muzikālās katarses augstāko punktu kļuva veltījums Latvijas deju mūzikas pagrīdei — otrs no Mobija ne-meinstrīma daiļrades paraugiem. Publika atkal bija ekstāzē, apliecinot, ka šādu skaņdarbu derēja mazliet vairāk. Protams, Mobija rīcībā ir tik daudz hitu, ka no tiem vien var izveidot koncerta setlisti

Kopumā paša mākslinieka kritikai  tomēr nav pamata — Mobija sniegtais pozitīvais lādiņš bija iespaidīgs. Atliek tikai minēt, kāds tas būtu adekvātas akustikas un kvalitatīvas skaņas gadījumā…

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ko zvaigznes sola šonedēļ?

Vairāk

Ko zvaigznes sola šomēnes?

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv