Koncertzāles projekts apturēts. Kā būs ar pārējiem, nav skaidrs

Apollo
0 komentāru

«Mēs esam pieraduši pie plānprātīgām jukām. No vienas puses, cilvēki cenšas kaut ko darīt nākotnes labā, bet, no otras puses, štrunts par nākotni – vajag algas uzreiz,» komentējot premjera Ivara Godmaņa pieņemto lēmumu – atcelt Rīgas koncertzāles projektēšanu, situāciju raksturo tās autors arhitekts Andis Sīlis.

Koncertzāles projekts apturēts. Kā būs ar pārējiem, nav skaidrs

Foto: vizualizācija

Pirmdienas vakarā, kad uz paklāja atskaitīties par Vecgadā noslēgto gandrīz septiņu miljonu vērto koncertzāles projektēšanas līgumu premjers izsauca valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi (J3B ) vadītāju Zigurdu Magoni, kļuva skaidrs, ka aģentūra noslēgusi ne tikai krietni dārgāku līgumu, bet tā arī nav uzskatījusi par vajadzīgu informēt ne valdības vadītāju, ne finanšu ministru.

«Es saprotu, ka tie ir mūsu arhitekti, kurus būtu jāatbalsta, taču ar Starptautisko valūtas fondu saskaņotajā šā gada valsts budžeta izdevumu daļā nav paredzēts finansējums Rīgas koncertzāles projektēšanai. Šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības līdz brīdim, kad valstī būs uzlabojusies ekonomiskā situācija. Esmu noskaidrojis, ka nauda par projektēšanu pašlaik nav samaksāta un līgumā nav paredzētas soda sankcijas par līguma saistību neizpildīšanu,» norādīja I. Godmanis.

Gandrīz septiņi miljoni

Koncertzāles projekta līgumā bija atvēlēti 6 768 897 lati, kurus paredzēja divu posmu veikšanai. Attiecīgi koncertzāles ēkas skiču projekta un AB dambja rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde un meti Āgenskalna līča šķērsojumiem izmaksātu 3 133 079 latus, savukārt koncertzāles ēkas tehniskais projekts atlikušos 3 635 818,80 latus.

J3B savā skaidrojumā premjeram norāda – «būvprojekta izstrāde tiks uzsākta tikai pēc tam, kad Kultūras ministrija un aģentūra būs izvērtējušas iekšējās rezerves un pieejamos finanšu līdzekļus, kuru izlietojums tiks plānots valsts budžeta disciplīnas kontekstā. Tas saskan ar premjera nostāju, ka 2009. gadā Rīgas koncertzāles projektam finansējums no valsts budžeta netiks piešķirts, taču kopumā projekta virzība un attīstība ir atbalstāma».

Muļķīgs skaidrojums

Protams, paliek neatbildēts jautājums, kur tad aģentūra ņems tik nepieciešamos septiņus miljonus latu, ja tās budžetā šogad tie nemaz nav paredzēti. Izrādās, kultūras ministre Helēna Demakova līdzekļus sen aizsitusi no privatizācijas līdzekļiem. «Līdzekļi, par kuriem tiek attīstīts Rīgas koncertzāles projekts, nav valsts budžeta līdzekļi. Tie ir privatizācijas ieņēmumi, kurus 2005. gadā piešķīra Rīgas koncertzāles attīstībai, un tos nevar novirzīt citiem mērķiem,» skaidro kultūras ministre, kura slimības dēļ pie premjera taisnoties nedevās.

To, ka summa ir un līgumu varēja ar mierīgu sirdi slēgt, apliecina Z. Magone, kurš norāda uz valdības atbildību, pērn ierakstot valdības rīcības plānā punktu, kurā pausta apņemšanās līdz gada beigām uzsākt koncertzāles būvprojekta izstrādi. Turklāt valdība 2004. un 2005. gadā izdevusi divus savstarpēji saistītus rīkojumus, kas ir spēkā un saistoši par Rīgas koncertzāles projekta virzību.

Iesaldēs arī pārējos?

Aicinājums ekonomiski grūtās situācijas laikā apstādināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības darbus publiskajā telpā izskan regulāri, taču konkrēta rīcība vai, precīzāk, atbilde no atbildīgās ministrijas tā arī nav skanējusi. Tā vietā, lai uz laiku apturētu sabiedrības bažas par nevajadzīgu vairāku miljonu norakšanu zemē, Kultūras ministrija akcentē ko citu. Tā ir «konstatējusi, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana ir ekonomiski pamatota gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Īstermiņā šā projekta realizācija palīdzēs pārvarēt tuvojošos krīzi būvniecības sektorā, kas ir viens no ekonomikas dzinējspēkiem, bet ilgtermiņā Gaismas pils ir milzīgs solis uz priekšu zināšanu sabiedrības un konkurētspējīgas tautsaimniecības veidošanā Latvijā,» teikts ministrijas paziņojumā.

Speciālisti gan norāda uz ko citu – laikā, kad tiks uzcelts stikla šķūnis, tajā lielākā daļa telpu būs tukšas un neapsaimniekotas, jo bibliotēkas vajadzībām nepieciešamais telpu apmērs ir krietni mazāks nekā bibliotēkas kopējais apjoms. Pērn pusgada laikā Gaismas pils būvlaukumā tika ierakti seši miljoni latu, šogad paredzēts ieguldīt vēl apmēram 25 miljonus latu.

***

KONCERTZĀLES IZMAKSAS (latos)

- Ēkas būvniecība – 38 100 000

- AB dambja rekonstrukcijas darbi, autostāvvietas izbūve – 14 050 000

- Koncertzāles projekts – 6 768 897

- Tilta būvniecība Trijādības ielas turpinājumā – 4 728 076

- Ielu un pievedceļu izbūve – 3 895 000

- Automātiski atbīdāma gājēju tilta būvniecība – 1 185 626

- Inženierkomunikāciju izbūve – 1 350 250

- AB dambja izpēte un projektēšana – 937 000

- Arhitektoniskā vadība – 775 000

- AB dambja rekonstrukcijas projekts – 556 000

- Akustikas un skatuves aprīkojuma koncepcija – 457 000

- Mehānisko un elektrisko inženiersistēmu projektēšana – 359 000

- Āgenskalna līča šķērsojumu metu izstrāde – 50 000

Kopā: 73 211 849

Avots: J3B

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv