Konflikts KNAB - vadošiem darbiniekiem draud ar pazeminātu novērtējumu

Apollo
79 komentāri

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) samilzis konflikts starp vadošiem darbiniekiem un pirms pusotra gada apstiprināto priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.

Konflikts KNAB - vadošiem darbiniekiem draud ar pazeminātu novērtējumu

Foto:Lita Krone/LETA

Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» ziņo, ka ikgadējā darbinieku novērtēšanas procedūrā tiem darbiniekiem, kuri iebilduši pret Streļčenoka darbības stilu, likts ļoti zems ikgadējais novērtējums – D un E līmenis, kas valsts pārvaldē tiek izmantots ļoti reti.

Valsts pārvaldē strādājošos novērtē skalā no A, kas liecina par izcilību darbā, līdz E, kas strādājošā kompetenci novērtē kā neatbilstošu konkrētam amatam. Vidēji līdz šim valsts pārvaldē strādājošie novērtēti šādi: 99,4 procenti strādājošo novērtēti ar A (17,6%), B (66,3%) vai C līmeņiem (15,5%), 0,5% ar D līmeni un 0,1% – ar E līmeni. Līdz šim novērtēšanas anketā vērtēti gan sasniegumi, gan kļūdas un vājākie posmi, un vērtējumam jābūt maksimāli objektīvam, jo no tā atkarīga arī darbinieka bonusu sistēma.

Visi KNAB darbinieki novērtēti pozitīvi, ar trim izņēmumiem. KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei Jaroslavs Streļčenoks piedāvājis novērtējumu D, savukārt KNAB arodbiedrības līderei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei - E līmeni, kas faktiski nozīmē neatbilstību ieņemamajam amatam. D līmenis likts arī Korupcijas novēršanas nodaļas vadītājai Diānai Kurpniecei.

Uz jautājumu, kas Streļčenoku neapmierina, piemēram, Strīķes darbā, biroja vadītājs raidījumam «De facto» atbild: «Es šeit negribētu teikt apmierina vai neapmierina par konkrētiem gadījumiem. Tas ir iespēja man kā procesā novērtēšanā saprast izrunāt un tā tālāk. Es nesaku, kas es  vienā vai otrā gadījumā esmu 100% pareizi novērtējis, vai kaut kādā veidā sapratis vai uzdevis izpildīt vai neizpildījis.»

Streļčenoks nenosauc nevienu kļūdu vai nesasniegtu mērķi ne Strīķes, ne Dravenieces, ne Kurpnieces darbā, aizbildinoties ar to, ka vērtējums vēl nav oficiāli apstiprināts. Streļčenoks vēlas, lai katrs no viņiem vēl uzraksta savu paskaidrojumu par novērtējumā minētajām epizodēm. Vismaz vienā gadījumā paskaidrojumi izstiepušies uz desmitiem lapu, tomēr arī ar to nav bijis gana.

Strīķe nevēlējās ar «De facto» runāt par birojā notiekošo, bet intervijā aģentūrai LETA viņa pirms dažām dienām norādījusi, ka «man vēl nav skaidrs, kādas man ir attiecības ar biroja priekšnieku, jo viņš vēl ir jauns vadītājs.»

Neoficiāli zināms, ka Draveniece kā juriste iebildusi pret atsevišķiem Streļčenoka lēmumiem. Viens no aizrādījumiem Kurpniecei bija saistīts ar to, ka preses konferencē  Strīķes uzstāšanās bija izpelnījusies vairāk mediju uzmanības nekā Streļčenoka runa.  Viņš iecirties arī par ieteikumu starptautiskā pasākumā izmantot tulka pakalpojumus.

Negatīvo biroja vadošo darbinieku novērtējumu tomēr visticamāk var uzskatīt par kārtējo epizodi ilgstošām nesaskaņām birojā. Un, lai gan pērn daudzi cerēja, ka tās noplaks un pazudīs, tās tomēr uzliesmo ar jaunu  spēku. Šobrīd Streļčenoks saka – nekāda konflikta nav, tomēr iekšējo  sanāksmju ieraksti un protokoli liecina par ko citu.

Pagājušā gada 26.oktobrī, uzrunājot KNAB darbiniekus, Streļčenoks pauž viedokli, ka birojā ir «mākslīgi veidotas saspringuma situācijas, kas var sākt...nevis var, bet pamazām jau traucē normālu darba atmosfēru noturēt». Turpat viņš arī aizrāda par atsevišķu darbinieku komunikācijas stilu ar viņu kā priekšnieku: «arī vertikālā līmenī - kā var atļauties runāt ar biroja priekšnieku tādā tonī, neievērojot subordināciju, hierarhiju, jo šī situācija tomēr.. valsts pārvaldē ir pieņemtas elementāras normas.»

«De facto» pieejamā informācija ļauj secināt, ka nesaskaņas aizsākušās pirms gada, kad Streļčenoks nolēma par vietnieku iecelt savu kādreizējo priekšnieci Ilzi Jurču, atsakoties no iekšēja vai ārēja konkursa rīkošanas. Tas bija raisījis neizpratni un virkni jautājumu. Bet vēlāk apauguši jau ar krietnu emociju kārtu un aizvien jaunām nesaskaņām.

Iebildumu kļuva tikai vairāk, kad sakarā ar biroja desmitgadi darbiniekiem dalīja naudas balvas. Daļa darbinieku uzskatīja, ka šo balvu piešķiršanai nav bijis kritēriju, nauda sadalīta nesaprotami un galu galā tas neveicinot darbinieku motivāciju. Naudas balvu saņēma 126 no 135 KNAB darbiniekiem. KNAB padomes sēdes ierakstā dzirdams, ka Streļčenoks nediskutē ar kolēģiem, un mēģina turēties pie tādas sēdes formas, kurā vadītājs secīgi dod vārdu dalībniekiem.

Viens no vadošiem KNAB darbiniekiem jau tolaik atzīst, ka viņi uz sēdi sanākuši tādēļ, ka «birojā notiek lietas, kurām nevajadzētu notikt. Runa ir par par mikroklimatu birojā.» Streļčenoks viņu pārtrauc, atzīmējot, ka tas ir nākamais sapulces dienaskārtības jautājums un aicina runāt tikai par to, vai konkrētajā struktūrvienībā ir neapmierinātie ar naudas balvu piešķiršanu. KNAB darbinieks aicina ļaut izteikties, norādot, ka viņu «nevar neuztraukt tas, ka kādā no nodaļām, kas ir mūsu sadarbības partneri, notiek kas tāds, kas man nav saprotams, tāpēc es esmu šeit, lai izteiktu savu viedokli, atļaujiet man to izdarīt, lūdzu!» Šī uzstāšanās beidzas, tā arī nesākoties.

Streļčenoks no padotajiem prasījis paskaidrojumus arī par to, kādēļ nav laikus informēts par korupcijas apkarošanas bloka aktivitātēm. Savukārt uzrunā darbiniekiem priekšnieks neslēpj sašutumu, ka «Latvenergo» lietas izmeklētāji viņu mēģinājuši instruēt, ko un kādā veidā stāstīt par šīs lietas nodošanu prokuratūrai. Turklāt viņš nav zinājis par gatavošanos to nodot prokuratūrai.

Neraugoties uz to, ka Streļčenoks pat lāga nezināja, ka «Latvenergo» lieta tikusi jau tiktāl, viņš par šīs lietas sekmīgu izmeklēšanu saņēma vislielāko prēmiju – ap sešsimt latiem jeb 60 procentus no algas apmēra, ko piešķīra premjers. Savukārt Streļčenoka paša piešķirtās prēmijas 12 padotajiem nav bijušas tik dāsnas. KNAB Apkarošanas bloka vadītājai Strīķei piešķirta piemaksa aptuveni trešdaļu algas apmērā, kas teorētiski varētu būt ap trīssimt latiem, bet pārējiem, aptuveni desmit cilvēkiem piemaksa bijusi  zemāka, vidēji ap 40 % no algas apmēra. Absolūtos skaitļos KNAB šo informāciju nesniedza.

«De facto» uzrunātie KNAB darbinieki intervijas atteica. Paralēli paskaidrojumu rakstīšanai, birojā uzsākta arī viena disciplinārlieta, kas ierosināta pret Dravenieci. Jautājumu loks esot ļoti plašs un tos skata īpaša komisija. Tomēr Streļčenoks pats ir pārliecināts, ka birojs strādā kā Šveices pulkstenis: «Es neteikšu tādā kategorijā, ka ir konflikts.  Bet protams, ka varu teikt, ka dažiem cilvēkiem nepatīk mans vadīšanas stils. Es respektēju viņu viedokļus, tas ir dabiski, bet tas nevar būt iemesls, lai traucētu biroja funkcijas.»

KNAB notiekošais ir rezultējies vēl kādā īpatnējā formā – Streļčenoks aizvien biežāk biroju izvēlas pārstāvēt viens pats, tostarp – uzstājoties medijos. Neuzticēšanās padotajiem vai nevajadzīga greizsirdība attiecībā uz publicitāti. KNAB priekšnieks šonedēļ atteica deleģēt Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu diskusiju raidījumam Strīķi, uzsverot, ka viņš būs tas, kas noteiks, kam runāt raidījumā.

Savulaik, kad konkursa komisija izvēlējās Streļčenoku šim amatam, viņš tika atzīts par labāko pretendentu no pieejamajiem. Konkursa komisijā bija arī sabiedrības par atklātību «Delna» valdes priekšsēdētāja Inese Voika. Šobrīd viņa apliecina, ka toreiz bijušas diskusijas par to, vai ar niecīgo vadīšanas pieredzi viņš spēs biroju patiešām vadīt.

Tagad Voika rekomendē tomēr rast uz kompromisiem vērstu vadības stilu, un iesaka to atrast visiem KNAB konfliktā ierautajiem, jo nedrīkst pieļaut, ka savstarpējo cīniņu dēļ KNAB darbs ciestu. «Ja spēj pildīt pienākumus, tad viņiem jāmāk sastrādāties. Un tas attiecas uz abiem virzieniem.  Un nav tagad mūsu valsts pārvaldē tāda mehānisma – es esmu priekšnieks un man ir taisnība. Labās pārvaldības prakse - tikai tad viņš varēs vadīt iestādi, ja sadarbosies ar padotajiem. Pavēles forma ir tā, kas mazinās rezultātus,» atgādina Voika.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv