Konkursa stāsts: «Zvērināts vecpuisis ar zilu aci»

Apollo
0 komentāru

Pirms pāris gadiem strādāju tādā prestižā valsts uzņēmumā kā Valsts zemes dienests. Biju tur kartogrāfe, bet stāsts gan nav par pašu iestādi, bet gan par manu priekšnieku.

Redziet, kartogrāfs ir specialitāte, kurā maksā akordalgas jeb, tautas valodā runājot, maksā tik, cik esi nopelnījis. Nebija jau tur slikti strādāt, algas labas, darbs kaulus nelauž, bet… Ja vien man nebūtu tāds ļoti savdabīgs priekšnieks gadījies — puisis ap gadiem 30, zvērināts vecpuisis, kas staigāja melnā uzvalciņā, uz kura vienmēr bija nobirušas blaugznas, līdz ar to viņš izskatījās kā tautas dziesmā saka:
Balta nāca tautu meita,
Kā ar sniegu apsnigusi,
Nav ar sniegu apsnigusi,
Ir ar blaugznām aplipusi
.

(Nu, tas tikai tāds īss viņa vizuālais apraksts, lai jūs stādītos priekšā, par kādu cilvēku ir runa.)

Nu un, runājot par šo ļoti būtisko faktoru — algu, mans priekšnieks darīja visu, lai neļautu nodaļas darbiniekiem strādāt. Viņš speciāli vairākiem lika darīt vienu un to pašu, bet samaksa par vienu un to pašu darbu tad ir tikai viena, līdz ar to alga bija jādala labākajā gadījumā uz pusēm, sliktākajā gadījumā — mans priekšnieks paziņoja, ka paši jaucamies, tādēļ var vispār nemaksāt. Bieži vien, atnācis uz darbu, viņš paziņoja, ka darba šodien nebūs un varam iet mājās, un par Darba likumu lai aizmirstam, ka tur arī par dīkstāvi ir paredzēts maksāt... Protams, sirds sāpēja par lieki darīto darbu, bet tas jau būtu tas mazākais terors no priekšnieka puses.

Vēl bija tāda lieta, ka viņš, savdabīgs cilvēks būdams — acīmredzot bez draugiem, kam izkratīt sirdi, nāca pie savas nodaļas darbiniecēm (mēs bijām četras meitenes), nu un tad sākās pavisam briesmīgas lietas. Ienāca kabinetā vienmēr sliktā omā, it kā gribēdams rāties. Bet tad, dažus asākus vārdus pasacījis, vienmēr sāka raudāt, cik slikta viņam ir dzīve. Redz vecāki dzīvo Ventspilī un ir bezdarbnieki. Brālim nav pat deviņu klašu izglītības un arī darbu nevar dabūt utt. Un visiem kreņķiem piedevām ir tas, ka mēs kā padotie pelnām vairāk nekā viņš kā priekšnieks. Nu, tas taču galīgi neesot taisnīgi. Šis teātris vienmēr beidzās ar to, ka priekšnieks kļuva sarkans, raudāja ar asarām, un mums bija viņš gribot negribot jāmierina, jo citādi viņš varēja stundām sēdēt un raudāt kā zīdainis.

Šo garīgo teroru bija visgrūtāk paciest, tāpēc arī visas uzrakstījām atlūgumu un aizgājām strādāt uz citām darbavietām. Bet ko tad priekšnieks? Nodaļu nolaidis, no darbiniekiem veiksmīgi atbrīvojies, palicis viens, pēc mēneša arī uzrakstīja atlūgumu un aizgāja strādāt uz citu Valsts zemes dienesta nodaļu, jau ne ar kartogrāfiju saistītu, bet ar Eiropas spožajām naudiņām. Neesmu vairs interesējusies par viņa tālākajām gaitām, bet zinu, ka viņam atkal ir padotie, kurus terorizēt. Ceru, ka cilvēks laika gaitā ir mainījies, bet viņš noteikti ir palicis mūsu — to laiku padoto — atmiņās kā pats riebīgākais priekšnieks.

Par savu bijušo priekšnieku varētu vēl ļoti daudzus gadījumus stāstīt. Piemēram, kādu vakaru viņš izdomāja, ka vajag lielo darba datoru aiznest uz mājām. Bija tumšs ziemas vakars, kad priekšnieks no piektā stāva nesa šo smago datoru uz mājām. Diemžēl kāpņu telpā gaismas jau bija atslēgtas un neko daudz saskatīt tur nevarēja. Tā nu mans bijušais priekšnieks ar smago datoru kāpj pa kāpnēm, kāpj un… Izrādās, ka uz Valsts zemes dienesta kāpnēm naktsmājas bija pamanījies atrast kāds cilvēciņš, kuram nav pašam māju, kur iet. Protams, priekšnieks šo cilvēciņu neredzēja, jo bija jau tumšs, nu un viņš ar visu savu lielo datoru tā arī krita pāri šim nabadziņam. Ēkas sargs vēlāk izsauca ātro palīdzību, un izrādījās, ka priekšnieks uzsitis zilas acis, bet darba datoru gan no tās reizes laikam mājās nav nesis.

 

Ja priekšnieks ir riebīgs, viņš pelnījis, lai par viņu pasmietos! Pasmiesimies kopā!

Atsūti stāstu par sava riebīgā priekšnieka izdarībām, apraksti, kāpēc uzskati viņu par riebīgu, kādas ir lielākās «cūcības», ko viņš izspēlējis, vai arī kā tu ar kolēģiem esi izjokojis savu riebīgo priekšnieku! Visi stāstu sūtītāji paliks anonīmi!!! Stāstus sūti uz e-pasta adresi: riebigaisprieksnieks@e-apollo.lv

Katras nedēļas asprātīgākā un smieklīgākā stāsta autors saņems balvu — «Apollo» T kreklu un kādu no jaunākajiem latviešu mūzikas albumiem no TV3. Savukārt labāko nedēļas stāstu uzvarētāji cīnīsies par lielo pārsteiguma balvu.

Nedēļas labāko stāstu paziņosim piektdien. Labākos stāstus varēs dzirdēt arī «Star FM» rīta šovā «Zoopasta».

Konkursa stāsts: «Zvērināts vecpuisis ar zilu aci»

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv