Kopenhāgenas sanāksmē līderi vienojušies par klimata līgumu

Apollo
0 komentāru

Pasaules līderi piektdienas vakarā pēc divas nedēļas ilgušajām sarunām panāca vienošanos par klimata līgumu, lai gan atzina, ka tas neapturēs globālo sasilšanu, savukārt vides aktīvisti rezultātu nosaukuši par nožēlojamu izgāšanos.

Kopenhāgenas sanāksmē līderi vienojušies par klimata līgumu

Foto: Scanpix/Reuters

ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ir ilgajās aptuveni 20 prezidentu un premjerministru sarunās panākta jēgpilna vienošanās. Tomēr arī viņš atzina, ka tas nav pietiekami.

«Šodien mēs šeit Kopenhāgenā esam panākuši jēgpilnu un iepriekš nepieredzētu sasniegumu,» paziņoja Obama. «Pirmo reizi vēsturē visas lielās ekonomikas ir sanākušas kopā, lai uzņemtos atbildību cīņā ar klimata izmaiņām. Runājot par tālāko, mums būs jāizmanto Kopenhāgenā sasniegtais. Mēs esam nogājušu garu ceļu, taču mums ejamais ceļš ir vēl krietni garāks.»

Vienošanās tika izstrādāta Obamas un Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un lielāko Eiropas valstu līderu sarunās. Austrālijas premjerministrs Kevins Rads pavēstīja, ka septiņas reizes sarunas bijušas uz izjukšanas robežas, taču tās tika glābtas ar asu tirgošanos, kur vadošo lomu spēlējis Obama.

Domstarpības starp ASV un Ķīnu, kas ir pasaules lielākie piesārņotāji, bija galvenais iemesls, kāpēc tik ļoti ieilgušas sarunas par vienošanos.

Vienošanās paredz, ka ASV fondā cīņai ar klimata izmaiņu sekām 2010.-2012.gadā iemaksās 3,6 miljardus dolārus, savukārt Japāna piešķirs 11 miljardus dolāru, bet Eiropas Savienība (ES) - 10,6 miljardus.

Vienošanās arī nosaka, ka ir jāierobežo globālās temperatūras kāpšana līdz diviem grādiem pēc Celsija, kas ir krietni mazāk, nekā prasa mazās salu nācijas.

Taču lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomu ierobežojumiem atlikts līdz nākamajam mēnesim. Turklāt, pretēji iepriekšējiem uzmetumiem, vienošanās nenosaka svarīgus punktus - konkrētus gadus, piemēram, 2020. vai 2050.gadu, kad emisiju apjomam jāsasniedz maksimums. Konkrētu gadu noteikšanu prasīja bagātās valstis, taču pret to kategoriski iebilda Ķīna.

Dažas stundas pēc tam, kad Obama un citi vadošie līderi pameta samitu, delegācijas no 194 valstīm pavadīja visu nakti, apspriežot tā tekstu, uz kuru vairākas jaunattīstības valstis reaģēja ļoti asi.

Venecuēlas pārstāve Klaudio Salerno Kaldera pacēla asiņainu plaukstu, paziņojot, ka tajā iegriezusi pati, lai gūtu uzmanību. «Vai jūs gatavojaties apstiprināt šo apvērsumu pret ANO,» vaicāja Kaldera.

Klimata izmaiņu apdraudētās Tuvalu pārstāvis Iēns Frejs sacīja, ka vienošanās ir pielīdzināma bibliskai nodevībai.

«Šķiet, ka mums tiek piedāvāti 30 sudraba graši, lai mēs nodotu savu tautu un nākotni,» delegātu aplausu pavadībā paziņoja Frejs.

Taču apspriedes tonis strauji mainījās, kad nabadzīgo valstu bloku vadošās valsts Sudānas delegāts Lumumba Stanislass Diapings paziņoja, ka vienošanās Āfrikai nozīmē «dedzināšanu» un salīdzināja to ar holokaustu.

Vienošanās «ir balstīta uz, mūsuprāt, tām pašām vērtībām, kas sešus miljonus cilvēku Eiropā sadzina krāsnīs», sacīja Diapings.

Viņa teiktās izraisīja sašutumu daudzu citu valstu delegācijās. Dažas jaunattīstības valstis pat paziņoja, ka varētu nošķirties un atbalstīt vienošanos.

Saskaņā ar Klimata izmaiņu vispārējo konvenciju (UNFCCC), 194 valstu sanāksmē vienošanās ir jāapstiprina vienbalsīgi.

Vācijas kanclere Angela Merkele, kura uzņems nākamo klimata samitu 2010.gada vidū, atzina, ka viņa vienošanos uztver ar dalītām jūtām, taču «vienīgā alternatīva līgumam būtu neveiksme».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv