Kopumā Latvijas jaunieši savu dzīves kvalitāti vērtē kā labu

Apollo
0 komentāru

Kopumā Latvijas jaunieši savu dzīvi novērtē pozitīvi – to apliecina pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veiktais pētījums «Jauniešu iespējas un dzīves kvalitāte Latvijā». Pētījums veikts ar mērķi nodrošināt ikgadējo monitoringu par atsevišķu jaunatnes politikas aspektu īstenošanu un politikas rezultātiem 2009. un 2010.gadā.

CC Licence

CC Licence

Foto: http://www.flickr.com/photos/chanc/

Pētījumā ik gadu tiek apkopots vairāk nekā 1000 13 – 25 gadus vecu jauniešu viedoklis par dzīves kvalitātes novērtējumu, brīvā laika pavadīšanas iespējām, iesaistīšanos dažādās aktivitātēs un jauniešu organizācijās, brīvprātīgā darba veikšanu un informācijas avotiem.

IZM uzsver, ka kopumā tendences ir pozitīvas un, kaut arī atsevišķos jautājumos virzība uz pozitīvām pārmaiņām ir lēna, pētījums apstiprina, ka mērķtiecīgi īstenota jaunatnes politika pozitīvi ietekmē jauniešu dzīves kvalitāti un līdz šim paveiktais jaunatnes politikas jomā ir nesis rezultātus.

2010.gadā 71 % no aptaujātajiem jauniešiem savu dzīvi vērtē kā lielisku, labu vai gandrīz labu. Salīdzinot ar 2009.gadu, šogad ar savu dzīvi apmierināto jauniešu skaits pieaudzis par 8 %. Pozitīvāk savu dzīvi vērtē jaunieši no 13 – 19 gadiem,  kritiskāki ir jaunieši vecumā no 20 - 25 gadiem un vīrieši.

Joprojām vispopulārākās jauniešu vidū ir kultūras un izklaides aktivitātes, tajās pēdējā gada laikā 12 reizes un biežāk iesaistījušies 32  % jauniešu, 22 % vismaz 12 reizes gadā iesaistījušies interešu aktivitātēs, 8 % skolas aktivitātēs, vismazāk populārās jauniešu vidū ir sabiedriskās, sociālās un politiskās aktivitātes.

Kopumā brīvprātīgajā darbā iesaistīto jauniešu skaits nav būtiski mainījies - 31 % jauniešu regulāri veic brīvprātīgo darbu. Šogad par 4 % vairāk jauniešu (kopā 40 %) kā pērn to veikuši vienu reizi pēdējā gada laikā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 5 % samazinājies jauniešu skaits, kuri turpmāk nevēlētos iesaistīties brīvprātīgajā darbā un 57 % to veiktu atkal, ja būtu tāda iespēja.

Kā būtiskāko šķērsli, kas kavējis iesaisti dažādās aktivitātēs, jaunieši minējuši laika trūkumu – 45%, taču samērā bieži minēti arī tādi iemesli kā slinkums, intereses trūkums un nepietiekama informācija par iespējām. Salīdzinot ar 2009.gadu, to jauniešu, kuriem nebija pietiekami daudz informācijas, samazinājušies par 9 %, taču par 5 %  palielinājies neieinteresēto skaits. Informācija par jauniešu iespējām joprojām visbiežāk tiek saņemta no masu medijiem, draugiem un skolas. Šogad pieaudzis informācijas daudzums, ko jaunieši saņēmuši no draugiem, internetā vai no citiem informācijas kanāliem, piemēram, NVO darbiniekiem.

Turpmākajā darbā jaunatnes politikas jomā IZM izvirzījusi 3 prioritātes: atbalsts jauniešu līdzdalībai un iniciatīvām (jaunatnes organizāciju projektu atbalsts, skolēnu iniciatīvu atbalsts, brīvprātīgā darba iniciatīvu veicināšana), atbalsts pašvaldībām stratēģiskas jaunatnes politikas ieviešanai (jaunatnes atbalsta infrastruktūras attīstība un darba ar jaunatni kvalitātes paaugstināšana) un izteiktāka jaunatnes interešu un vajadzību nodrošināšana nozaru politikās, īpaši – izglītības, nodarbinātības, veselības, sociālās drošības un kultūras jomās.

Pētījuma prezentācija pieejama IZM mājaslapā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv