Kosačovs: «Vainīgi Latvijas nacionālisti»

Apollo
0 komentāru

Saruna ar Krievijas Valsts domes Ārlietu komisijas vadītāju Konstantīnu Kosačovu Eiropas Padomes līderu sanāksmes kuluāros Varšavā.

— Vai jūs pieļaujat, ka drīzumā Krievija tomēr varētu parakstīt robežlīgumu?

— Nē, es nedomāju. Ja jūs gribat parakstīt robežlīgumu, bet vienlaikus pieņemat deklarāciju, ar kuru apšaubāt šo robežu, tas ir savstarpējā pretrunā. Šādi atrisināt situāciju nav iespējams. Tas padara pašu robežlīgumu bezjēdzīgu. Manuprāt, Latvijas valdība ir pieļāvusi kolosālu muļķību. Ar šādu rīcību Latvija sevi iedzina stūrī. Es ilgus gadus iestājos par to, ka Krievijai nevajadzētu vilcināties ar parakstu zem šā robežlīguma. Tas ir vienlīdz vajadzīgs gan Krievijai, gan Latvijai. Tādēļ man īpaši sāpīgi redzēt, ka Latvija gluži vienkārši noraidīja mūsu ļoti nopietno piekāpšanos. Man tas rada iespaidu, ka Latvija nemaz nevēlas noregulēt attiecības ar Krieviju, bet gan atrasties pastāvīgā konfliktā. Tā ir mākslīgi radīta konflikta situācija. Ja Krievija kādreiz vēlētos izvirzīt teritoriālās pretenzijas, mums tam atrastos daudzi un dažādi iemesli.

— Ko jūs ieteiktu darīt?

— Vai nu Latvijas politiķi spēs atzīt savu kļūdu, vai arī mums būs jāgaida, kad tos demokrātiskā ceļā nomainīs jauna paaudze, kura būs spējīga atrast izeju no šā strupceļa, kurā mūs iedzina nacionālistiski politiskie spēki Latvijā.

— Bet risinājums taču ir arī Krievijas interesēs, jo bez robežlīguma nevarēs iegūt bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību.

— Tas ir diezgan tālas nākotnes jautājums. Lai to sasniegtu, mums Krievijā vēl ir daudz jautājumu par robežu sakārtošanu ar valstīm Centrālajā Āzijā un Kaukāzā, nevis pašu ES. Tas, ka mums nav šā līguma ar Latviju, neko būtisku nemaina. Es nedomāju, ka kādam izdosies mūs šantažēt ar nenoslēgto Latvijas robežlīgumu.

Paskatīsimies kaut vai uz Igauniju, kurai bija ļoti līdzīga situācija. Mēs tagad ļoti ieinteresēti raudzīsimies, kā attīstīsies Krievijas attiecības ar Igauniju un kā ar Latviju.

— Tātad jūsu turpmākās rīcības loģika ir «skaldi un valdi»?

— Nē, nebūt ne! Mēs piedāvājām parakstīt robežlīgumu ar Igauniju un Latviju ar pilnīgi vienādiem nosacījumiem, vienā dienā un tādā pašā amatpersonu līmenī. Vai tad tas ir «skaldi un valdi»? Tieši otrādi. Mēs nevienu te nedalām un ne pār vienu nevaldām. Mēs izdarījām laipnu labās gribas žestu bez jebkādiem zemtekstiem. Bet pretī saņēmām… to, ko saņēmām. Par to jums pašiem arī ir jāuzņemas atbildība.

Zināt, jebkurā valstī pastāv galēji radikāli nacionālistiski spēki. Arī Krievijas parlamentā tādi ir. Atšķirība starp Krievijas Valsts domi un Latvijas Saeimu ir tā, ka pie mums tie atrodas mazākumā. Diemžēl Latvijā ir otrādi. Mēs nesaprotam tos cilvēkus, kuri šobrīd ir pie varas Latvijā. Piemēram, ar savu kolēģi Kiršteinu man nav nekādu attiecību. Zinot viņa politiskos uzskatus, es neredzu jēgu pat sākt dialogu. Toties ar Igaunijas kolēģiem mums ir lieliskas attiecības. Un nepārprotiet, tas nav «skaldi un valdi». Ar Igauniju mums ir būtībā tās pašas problēmas, bet mums ir normāls dialogs un varam sarunāties, pat ja bieži vien paliekam pretējos uzskatos. Februārī mēs, Krievijas parlamenta ārlietu komiteja, viesojāmies jaukā vizītē Tallinā. Šķiet, apmēram tajā pašā laikā mēs Maskavā bijām ielūguši Lietuvas parlamenta kolēģus. Ar Latvijas Saeimas deputātiem šāds dialogs diemžēl nesanāk.

— Vai notikumi ar robežlīgumu padara Latviju par Krievijas ārējo ienaidnieku, kā tas brīžiem šķiet, lasot krievu presi?

— Saprotams, ka mēs izjūtam zināmu vilšanos Latvijas rīcībā. Tomēr es nedomāju, ka Latvija mūsu acīs kļuvusi par ienaidnieku. Tā nav. Mūsu attieksme pret latviešiem nav mainījusies. Var būt, ka tā mazliet bojājas, bet mēs saprotam, ka Latvijas tautai pašai demokrātiskā ceļā ir jātiek galā ar saviem ultraradikāļiem.

— Vai Latvijas prezidentes aktīvā vēstures skaidrošana pasaulei pirms 9. maija un Eiropā izvērsusies diskusija par šīm tēmām varētu likt Krievijai mainīt attieksmi pret padomju varas noziegumiem?

— Tajā nav nekā jauna. Krievija ir valsts, kura ir pārcirtusi saikni ar savu pagātni. Daļēji staļinismu nosodīja jau PSRS laikā. Mums nav nekādu problēmu ar šā režīma izvērtēšanu. No tā cieta visas PSRS dzīvojošās tautas. Mums drīzāk ir grūti saprast, kāpēc Latvijas pieeja vēstures skaidrošanai ir bez vēlēšanās skatīties uz vēsturi kompleksi. Latviešu tauta šobrīd tiek pasniegta gandrīz kā galvenais un vienīgais Staļina režīma cietējs. Bet krievu tauta noteikti nav mazāk cietusi. Mūs aizvaino, ja kāds vēlas runāt tikai par sevi, neminot, ka cietēji bija visi. Tās taču nebija represijas tikai pret latviešiem. Nevajag pasniegt, it kā PSRS iekšienē viss bija labi, bet šis gigants uzbruka un pakļāva tikai nabaga nelaimīgo Latviju. Tā nav! Es piekrītu, ka PSRS vēstures grāmatās nebija rakstīta patiesība. Mēs saprotam, ka Latvija neiestājās padomijā brīvprātīgi. Taču mēs arī nevaram piekrist tai vēstures versijai, kuru mums mēģina uzspiest Latvija. Mēs nekad tam nepiekritīsim. Latvijas politiķu lielākā kļūda ir tā, ka viņi vēlas «savu vēstures patiesību» panākt uzreiz politiskajā līmenī, nesagaidot ekspertu atzinumu. Šos jautājumus vispirms vajadzēja atstāt Latvijas, Krievijas un citu valstu vēsturnieku izdiskutēšanai un tad nākt klajā ar politiskiem paziņojumiem. Tā arī rakstiet: Krievija vēl nerunā visu taisnību par vēsturi. Latvija vairs nerunā visu taisnību par vēsturi.

— Tātad jūs kā politisku aizvainojumu uztverat arī Latvijas prasību atvainoties par okupāciju?

— Kāpēc Krievijai būtu jāatvainojas? Par ko?

— Krievija pati sevi sauc par PSRS mantinieci.

— Patiesībā Krievija mantoja no PSRS tikai starptautiskos pienākumus, parādus un vietu ANO Drošības padomē. Par PSRS noziegumiem — mēs priekš sevis tos jau esam attiecīgi klasificējuši. Mums šī tēma jau ir slēgta. Mēs esam cita valsts. Mums ir pilnībā nepieņemami, ka mūs vēlas piespiest atvainoties citas valsts vietā, lai iegūtu tikai kaut kādu morālu apmierinājumu.

— Latvijas prezidente teica, ka viņai pietiktu ar vienu reizi: «Piedodiet!», un mēs varētu sākt jaunas attiecības. Jūs tam neticat?

— Protams, ne! Prezidenti nāk un iet. Es redzu, ka Latvijā prezidentei nav pilnīga ietekme. Kaut vai gadījumā ar to deklarāciju, prezidentei tas bija pilnīgs pārsteigums. Mēs lieliski apzināmies, ja piekritīsim Latvijas uzskatiem par vēsturi, uzreiz miljoni cilvēku nokļūs okupantu lomā. Cietīs konkrēti cilvēki, kuriem vairs nav nekāda sakara ar tā režīma noziegumiem. Latvijas politiķi vēlas uzvelt atbildību un atriebties par tā laika noziegumiem šobrīd dzīvojošiem cilvēkiem. Tādējādi šai situācijai nav risinājuma, jo mēs savus cilvēkus nekad un nekur nenostādīsim zem kaut kādiem nosacījumiem. Tas būtu no mūsu puses noziedzīgi.

Ja Latvija atjaunos šiem bijušajiem PSRS pilsoņiem pilnas tiesības, mūsu valstu attiecības momentā uzlabosies. Tad mums būtu arī daudz vieglāk sarunāties par vēstures jautājumiem. Es nedomāju, ka mēs uzreiz vienotos, taču mums nebūtu draudu, ka par šo sarunu ķīlniekiem var kļūt konkrēti cilvēki.

Kosačovs: «Vainīgi Latvijas nacionālisti»

Foto:«Latvijas Avīze»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv