Kozlovskis par 16.martu atvainojas arī karavīru biedrībām: Man tas sāp

Apollo
41 komentārs

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) vēstulē Latvijas Politiski represēto apvienībai, Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un «Daugavas Vanagu» pārstāvjiem atvainojas par notikušo 16.marta pasākumu laikā pie Brīvības pieminekļa.

Kozlovskis par 16.martu atvainojas arī karavīru biedrībām: Man tas sāp

Foto:Ieva Čīka/LETA

Vēstulē Kozlovskis norāda, ka pārdzīvo notikušo un atvainojas karavīru organizācijām. Kā raksta Kozlovskis, viņš saprot 16.marta pasākuma dalībnieku pārdzīvojumu un emocionālo aizskārumu. «Man tas sāp. Es par to pārdzīvoju. Un par to es no sirds atvainojos latviešu karavīru organizācijām un piemiņas pasākuma dalībniekiem,» teikts ministra vēstulē.

Viņš atzīst, ka «pārmērīgi lielais troksnis un kaucošās sirēnas» kritušo karavīru piemiņas pasākumā 16.martā pie Brīvības pieminekļa bija aizskarošs pasākuma dalībniekiem un šokēja lielu daļu Latvijas sabiedrības. «Arī mani,» piebilst ministrs.

«Varu apliecināt, ka kopš pagājušās sestdienas nav stundas, kurā es ik brīdi atmiņā nepārcilātu šos notikumus un neuzdotu sev jautājumu - ko varēja izdarīt citādi,» vēstulē karavīru organizācijām, kura izsūtīta 22.martā, akcentē Kozlovskis.

Pasākumus pie Brīvības pieminekļa bija pieteikušas vairākas organizācijas ar pilnīgi pretējiem uzskatiem, tomēr arī šādos sarežģītos apstākļos sabiedriskā drošība un kārtība tika nodrošināta un netika pieļautas pretēji noskaņotu cilvēku fiziskas sadursmes, uzver Kozlovskis, skaidrojot, ka tas arī bija galvenais Valsts policijas uzdevums - neatkarīgi no savas pārliecības vai emocijām nodrošināt Rīgas domes amatpersonu saskaņotas sapulces un gājiena norisi.

Politiķis arī atgādina, ka 2012.gada jūnijā valdībā iesniegtie grozījumi likumā «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem», kas neļautu vienlaicīgu pretēju pasākumu norisi vienā vietā un laikā, diemžēl joprojām nav pieņemti. Tieši šāda normatīvā regulējuma trūkums un atsaukšanās uz līdzšinējo tiesu praksi ļāva Rīgas domei šogad saskaņot 16.marta pasākumus, ignorējot Drošības policijas brīdinājumus par iespējamiem sabiedriskās kārtības apdraudējuma riskiem.

«Neatkarīgi no manas politiskās nākotnes vēlos apliecināt, ka Reformu partija kopīgi ar koalīcijas partneriem ir vienojusies pēc iespējas ātrāk darīt visu nepieciešamo, tai skaitā izstrādāt precīzu un nepārprotamu normatīvo regulējumu, lai turpmāk piemiņas pasākumu dalībniekiem šādas situācijas nebūtu jāpiedzīvo un policijai būtu precīzs tiesisks pamatojums tās nekavējoties novērst,» sola Kozlovskis.

Kā ziņots, iepriekš nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK prasīja Kozlovska demisiju saistībā ar ministra rīcību 16.martā. VL-TB/LNNK uzskata, ka policijas rīcība, «pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties».

Tomēr pēc Kozlovska atvainošanās par troksni 16.marta pasākuma laikā nacionālā apvienība atsauca savu demisijas pieprasījumu un nolēma dot Kozlovskim trīs mēnešu «pārbaudes laiku».

Šajā laikā nacionālā apvienība sagaida no ministra «visaktīvāko darbību», lai sakārtotu likumisko bāzi, nodrošinot, ka turpmāk piemiņas pasākumos, tostarp 16.martā, nebūtu iespējama «šāda zaimošana un pasākuma traucēšana», kā tas noticis šogad. Tāpat esot būtiski nodrošināt kārtību kopumā šādos pasākumos, piemēram, 9.maijā. Vienlaikus nacionālā apvienība vēlētos saprast, cik patiesa bija Kozlovska atvainošanās un kāda kopumā ir viņa attieksme pret latviešu leģionāriem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv