Krāpnieki iemanījušies izmantot valsts oficiālās datu bāzes

Apollo
38 komentāri

Valsts oficiālās datu bāzes nesodīti pamanās izmantot veikli finanšu krāpnieki.

Krāpnieki iemanījušies izmantot valsts oficiālās datu bāzes

Foto: Flооd, CC BY-NC-ND 2.0

TV3 raidījums «Nekā personīga» tādu secinājumu izdarījis, iepazīstoties ar kāda kriminālprocesa materiāliem.

Stāsts ir par firmām, kuras par attiecīgu samaksu spējušas panākt nepatiesu ziņu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reģistros, tādējādi izpalīdzot negodīgiem pabalstu un kredītu saņēmējiem. Turklāt tas noticis tā, ka policijai jau piekto gadu nozieguma organizatorus neizdodas noķert.

Šajā shēmā iesaistītajiem tā saucamajiem klientiem viss sākās ar it īpaši «treknajos gados» ļoti izplatīto sludinājumu portālā «ss.lv» - ierakstot, ka «steidzami vajadzīgs kredīts līdz 5000 latiem». Sludinājumu izlasot, jau bez tālākiem paskaidrojumiem bija saprotams, ka pa taisno iet uz banku nevar, jo nav ne ķīlas, ne legāli uzrādāmu ienākumu, lai kredītu segtu. Tāpēc uz šādiem sludinājumiem parasti atsaucās kāds starpnieks, kas solīja lietu nokārtot.

Viena no krāpniecisko pakalpojumu piedāvājušajām firmām atradās Pulkveža Brieža ielā. Kā vēlāk savā liecībā Finanšu policijai stāstījis kāds klients, bijis jāatbild tikai uz jautājumu - cik liels kredīts nepieciešams un, izdzirdot, ka kredīts nepieciešams 1500 latu apmērā, atbilde bijusi, ka tas maksāšot 130 latus, kas jāpārskaita uz firmas kontu un tad varēs saņemt izziņu, ka jūsu ienākumi ir pietiekami, lai banka kredītu piešķirtu.

Tālāk viss notika, kā solīts un varēja iegūt šādu dokumentu, kas liecināja, ka attiecīgā persona pelna 720 latus mēnesī un strādā Rīgas Namu apsaimniekošanas pārvaldē Latgales priekšpilsētā. Lai gan šīs ziņas neatbilda patiesībai, tomēr krāpnieku sagatavotā izziņa, ko klients varēja saņemt, nebija parasts viltojums tikai uz papīra vien. Jo tajā minētie dati uzrādījās arī Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras oficiālajās bāzēs.

Tāpēc šādu izziņu saņēmēji varēja ne tikai bez grūtībām apmānīt bankas, bet, atbilstoši lielajai uzrādītajai algai, arī vēl no valsts saņemt daudz lielāku vecāku pabalstu, māmiņu algu vai bezdarbnieka pabalstu, vēstī raidījums «Nekā personīga».

Aģentūrā apgalvo, ka apvainojums ir nepamatots un ka vainīgi ir paši datu iesniedzēji, nevis aģentūra, kas, tāpat kā Valsts ieņēmumu dienests, sākumā vienkārši labticīgi pieņēmusi krāpnieku sniegtās ziņas.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora vietniece Maija Groduma sacījusi: «Te nav runas nekādas par manipulācijām ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datu bāzi. Informāciju ir sniedzis darba devējs un tā ir darba devēja atbildība par to, vai viņš sniedz patiesu informāciju vai nepatiesu.»

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa savukārt norādīja, ka iemaksu dati tiek saņemti failu veidā no VID. «Tātad notiek 100% automatizēta datu apstrāde ar visām nepieciešamajām kontroles procedūrām. Līdz ar to manuālas datu ievades iespējamība, it sevišķi, par šo periodu, par ko ir runa, noteikti nav. Un savukārt tie dati, kas objektīvi ir jāmaina kaut kādu iemeslu dēļ – visi ir auditēti, pārbaudāmi un pierakstāmi,» viņa sacīja.

Izmeklēt to, kā noticis īstenībā, bija sākusi Finanšu policija. Noskaidrojuši, ka noziedzīgā pakalpojuma sniedzējs, kas saņēma naudu par viltoto izziņu sagatavošanu, bija jau minētā firma, kas atradās Pulkveža Brieža ielā un saucās «SIA MAK». Savukārt uzņēmums, kas fiktīvi pieņēma darbā darbiniekus – «Namu apsaimniekošanas pārvalde» atradās Maskavas ielā, vienā no ēkas dzīvokļiem.

Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis sacījis: «Pret divām juridiskām personām tika izdalīti atsevišķi kriminālprocesi par Krimināllikuma 177.panta 3.daļu – par izkrāpšanas faktu personu grupā. Un abas šīs lietas 2009. un 2010.gadā ir nosūtītas uz Valsts policiju pēc piekritības jau turpmāko izmeklēšanas darbību veikšanai.»

Policijai toreiz izdevies gan noskaidrot, kas bija abu noziegumā iesaistīto uzņēmuma amatpersonas, taču ne pierādīt viņu vainu. Pašlaik gan neviens vairs nav sastopams iepriekšējās viņu atrašanās vietās, kur tagadējie iemītnieki neko par viņiem nezinot.

Tikmēr pats pakalpojums, kā izrādās, joprojām ir pieejams, par ko varējis pārliecināties vēl aptuveni pirms mēneša, kad uz sludinājumu, ka vajadzīgs kredīts līdz 5000 latiem, atsaucīgi piedāvāts par 200 latiem vajadzīgo izziņu sagatavot. Tad arī, iespējams, noskaidrotos, vai, palikdami nesodīti, to tagad turpina tie paši krāpnieki – vai viņu vietā par maksu ar viltotām ziņām valsts datu bāzes papildina jau citi darboņi. Valsts policijā stāsta, ka izmeklēšanas darbības šajā lietā tiekot veiktas.

«Pagaidām aizdomās turamo un aizturēto personu nav. Taču šeit ir jāņem vērā fakts, ka noziegumi, kas tiek izdarīti ekonomikas jomā, tostarp arī krāpšanas un dažādas shēmas – tie nav spontāni noziegumi. Tas nozīmē, ka tie tiek plānoti un līdz ar to policijai izmeklēšanas darbs ir diezgan ilgs process un ir jāpierāda katra nianse, ka ir notikusi krāpšana. Tātad policija turpina un, protams, tas ir tikai laika jautājums, kad tiks noskaidrotas šīs te personas un attiecīgi tiks sauktas pie atbildības,» sacīja Valsts policijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv