Krāpšanas shēma miljoniem

Apollo
0 komentāru

Ceturtdien Rīgas apgabaltiesa paredzējusi izskatīt Ivetas Kologrejevas prasību par īpašuma tiesību atzīšanu zemesgabalam Jūrmalā, Bulduru prospektā 146. Aiz šķietami sausā prasības formulējuma tiesas kalendārā slēpjas shēma, kuras autoriem izdevies apkrāpt ne tikai Kologrejevu ģimeni, bet arī vairākus citus zemes īpašniekus kūrortpilsētā, nodarot viņiem miljonos lēšamus zaudējumus.

12 803 kvadrātmetru lielais īpašums Kologrejevu ģimenei pieder kopš 1998. gada. Kā «Dienai» stāstīja I. Kologrejevas dzīvesbiedrs Andrejs, pērnā gada oktobrī viņu pārstāvis vēlējies pagarināt būvatļauju, taču izrādījies, ka īpašumam ir jauni saimnieki, lai gan Kologrejevu ģimene zemesgabalu nebija nevienam pārdevusi.

Līdztekus tam, ka Kologrejevi civiltiesiskā kārtā vērsās Rīgas apgabaltiesā, šo gadījumu sāka izmeklēt ekonomikas policija, kas tagad krimināllietu nodevusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai. Prokurors Sergejs Berlins «Dienai» stāsta, ka patlaban apsūdzība par krāpšanu uzrādīta personai I., bet drīzumā kriminālvajāšana tiks sākta vēl pret vairākiem cilvēkiem.

Viltots viss, izņemot īpašumu

Kā noskaidrojuši izmeklētāji, pagājušā gada maija beigās līdz šim nenoskaidrots nozieguma organizētājs, solot samaksāt 100 000 ASV dolāru, uzdevis Dmitrijam Fjodorovam sameklēt personu, kas fiktīvi iegādātos Kologrejevu ģimenes īpašumu. D. Fjodorovs ar šo lūgumu vērsies pie paziņas Nikolaja Jurčenko, kurš iesaistījis dzīvesbiedri Rainu Čaču. Paralēli tam nozieguma organizētājs piedāvājis I. uzdoties par I. Kologrejevu, patieso zemes īpašnieci, un, izmantojot viltotu pasi, pie zvērināta notāra parakstīt pirkšanas–pārdošanas līgumu.

9. jūnijā R. Čača un I., kurai krāpšanas rīkotājs nodevis dokumentus, to skaitā viltotu zemesgrāmatas apliecību un pasi, pie zvērinātas notāres Sarmītes Bumbieres noslēgušas pirmo pirkuma līgumu, bet 14. jūnijā — otru. Abos gadījumos viņas notārei sniegušas nepatiesu informāciju, proti, ka pircēja ir kopumā samaksājusi 184 363 latus, lai gan faktiski, kā uzskata prokuratūra, tas nebija noticis.

Pēc gada R. Čača zemesgabalu pārdevusi firmai Bulduru 146 — zemesgrāmatas dati liecina, ka pirkuma kopējā summa bijusi 1 351 036,58 lati. Kā uzskata prokuratūra, I. Kologrejevai šajā noziegumā nodarīti zaudējumi 3,2 miljonu eiro apmērā — tāda tobrīd bijusi zemesgabala tirgus vērtība.

Taču šis nav vienīgais gadījums, kurā zeme izkrāpta, izmantojot viltotus dokumentus. Kā teic S. Berlins, viņa lietvedībā atrodas vēl viena krimināllieta, kurā figurē D. Fjodorova un N. Jurčenko vārds. Līdzīgā veidā no 2004. gada augusta līdz oktobrim grupas dalībnieki atraduši viltus īpašnieku Ēvaldu Kurpnieku un fiktīvo pircēju Juri Bakānu. 14. oktobrī slēdzot līgumu pie S. Bumbieres, Ē. Kurpnieks uzdevies par Jāni Loci, kam pieder 2000 kvadrātmetru liels zemesgabals Puķu ielā 2, J. Bakāns — par pircēju, kurš it kā samaksājis 505 000 eiro.

Šā gada janvārī pie J. Bakāna kā jaunā īpašnieka pieteikusies pircēja Jeļena Kičikova, kas saskaņā ar noslēgto rokasnaudas līgumu viņam samaksājusi 20 000 eiro, vēl 19 900 eiro viņa pārskaitījusi bez dokumentu parakstīšanas, kā arī apņēmusies samaksāt atlikušo summu, 636 800 eiro. Tiesa, fiktīvais darījums nav izdevies, jo to pārtrauca policija. Kā uzskata izmeklētāji, J. Locim nodarīti 426 656 latu zaudējumi. Šajā lietā apsūdzība uzrādīta D. Fjodorovam, N. Jurčenko, J. Bakānam, Ē. Kurpniekam un Aldim Iekļavam, kurš N. Jurčenko bija palīdzējis uzmeklēt Ē. Kurpnieku.

S. Berlins saka, ka aizdomas par noziegumu organizēšanu krīt uz divām personām, taču izmeklētājiem nav pietiekami daudz pierādījumu, lai pret tām sāktu kriminālvajāšanu. Līdz Jāņiem prokurors iecerējis abas krimināllietas apvienot vienā. Lai gan Zvērinātu notāru padome sniegusi atbildi, ka S. Bumbieres darbībās nav konstatēti pārkāpumi, S. Berlins viņas atbildību vēl sola izvērtēt.

Uzmanīgs notārs būtu pamanījis

Trīs zemes pārdošanas gadījumus, izmantojot viltotus dokumentus, izmeklējusi arī Jūrmalas kriminālpolicija. Tās priekšniece Evita Spalvēna «Dienai» stāsta, ka viena lieta jau atrodas Rīgas apgabaltiesā, bet divas nosūtītas prokuratūrai. Visos gadījumos, izmantojot viltotu pasi, krāpnieki pie notāra apstiprināja pilnvaru, kas ļāva veikt darījumus ar konkrēto zemes gabalu. Uz pilnvaras pamata tika pieprasīts zemesgrāmatas apliecības dublikāts, un tālāk jau pārdošana notika bez liela riska. Par notikušo krāpšanu divi zemes īpašnieki uzzināja aptuveni pēc gada, kad sāka interesēties, kādēļ nav saņemts zemes nodokļa rēķins. Viens no viņiem, ASV dzīvojošais Ernests Birkāns, civiltiesiskā kārtībā, izejot visas tiesu instances, savu īpašumu ir atguvis. Atlikušajās divās lietās arī ierosinātas civillietas.

E. Spalvēna uzskata, ka šādi darījumi nebūtu iespējami, ja notāri būtu pārbaudījuši darījumos iesaistīto cilvēku personas. Kaut vai izmantojot Iedzīvotāju reģistru pāris minūšu laikā atklātos, ka dažas pases izdotas uz citas personas vārda, vienā gadījumā tā bija anulēta, jo īpašnieks to bija nozaudējis, bet vēl kādā tās īpašnieks bija miris. Notariāta likums paredz, ka darījumā iesaistīto personu identitāti notārs pārbauda tikai pēc pases. Tagad iznāk, ka «visos gadījumos notārs neko nav redzējis. Kur nu vēl trakāk,» uzskata E. Spalvēna.

Krāpšanas shēma miljoniem

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv