Kremļa klani jau sākuši cīņu par prezidenta vietu

Apollo
0 komentāru

Kremlī atsākusies klanu cīņa, un notikumu attīstība liek domāt, ka prezidents Vladimirs Putins vairs nekontrolē grupējumus spēlē, kurā likmes mērojamas miljardos dolāru. Par to raksta franču avīze «Le Monde».

Intrigas ap naftas koncerna «Jukos» atliekām un «Gazprom» un «Rosņeftj» apvienošanās darījuma atlikšana ir vien šīs cīņas fasāde. Tomēr, kā atzīst arī «Wall Street Journal», lēmums atlikt uz nenoteiktu laiku «Gazprom» un «Rosņeftj» apvienošanos rada iespaidu, ka Putins zaudē kontroli pār valsts aparātu, bet tādam vīram kā viņš, kas īpaši augstu vērtē savu «stipra cilvēka» tēlu, izskatīties vājam ir bīstami.

Galvenais šai cīņā ir jautājums par varas sadali Krievijā pēc 2008. gada, kad beigsies Putina otrais pilnvaru termiņš. Patlaban var runāt par diviem klaniem, ko nosacīti varētu dēvēt par stingrās līnijas nacionālistiem un eiropragmatiķiem, un šī situācija gluži vairs neatbilst tradicionālajam dalījumam starp spēka struktūru pārstāvjiem un liberāļiem, atzīmē «Le Monde».

«Nacionālistu» līderis, 44 gadus vecais Igors Sečins, tuvs Putina līdzgaitnieks, līdztekus darbam Kremlī kopš pagājušās vasaras vada Krievijas naftas kompāniju «Rosņeftj», kas 2004. gada beigās šaubīgu transakciju ceļā iegādājās «Jukos» galveno filiāli. Sečinu, kas bijis saistīts ar VDK, plašsaziņas līdzekļi uzskata par «Jukos» lietas iniciatoru, kurš jau pašā sākumā gribējis sagraut šo koncernu un galu galā panācis savu.

Pie šā klana pieder arī bijušais Krievijas specdienestu ekonomikas nodaļas priekšnieks Viktors Ivanovs un bijušais baņķieris Sergejs Pugačovs, kuri uzskata, ka Krievijai jābalstās uz savu slāvisko un pareizticīgo identitāti, jādistancējas no Rietumiem un jātur godā stipra valsts un armija.

Pēc avīzes ziņām, šis klans grib izvirzīt par 2008. gada vēlēšanu kampaņas favorītu Dmitriju Rogozinu — nacionālistiskās partijas «Rodina» līderi.

«Eiropragmatiķu» grupējumu savukārt vada Vladislavs Surkovs, «cilvēks-ēna», kas deviņdesmitajos gados strādājis dažādās «oligarhu» kompānijās: vispirms holdingā «Menatep», kas kontrolēja «Jukos», pēc tam «Alfa-bank», bet vēlāk, jau Putina laikā, nodevies reģionālo vēlēšanu organizēšanai.

Surkova klans vēlas saglabāt Krievijai «eiropeisku fasādi» un vismaz ārēji censties tuvināt to rietumvalstīm. Patiesībā šā visnotaļ ciniskā grupējuma uzticība demokrātiskām vērtībām ir diezgan relatīva, laikrakstam sacījis bijušais disidents Vjačeslavs Igrunovs.

Pie šā grupējuma pieder Federālā drošības dienesta vadītājs Nikolajs Patruševs, aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs, kas nav populārs armijā, un prezidenta administrācijas vadītājs Dmitrijs Medvedevs, kas vada «Gazprom» direktoru padomi.

«Pragmatiķi» radījuši arī jauniešu organizāciju «Naši» («Mūsējie»), kas sevi dēvē par antifašistisku kustību un pilda divas galvenās funkcijas — slāpēt jebkuru Putinam adresētu kritiku un mazināt partijas «Rodina» ietekmi, bet vienlaikus cenšas pārorientēt saskaņā ar Kremļa interesēm jebkādas jauniešu protesta izpausmes un novērst «oranžās revolūcijas» iespēju Krievijā.

Šā klana iespējamo prezidenta amata kandidātu «Le Monde» nemin.

«Nacionālistiem» par finanšu rezervuāru kalpo kompānija «Rosņeftj», «eiropragmatiķiem» — «Gazprom», tādējādi pirmie tikko svinējuši būtisku uzvaru, jo viņiem bija būtiski, lai «Rosņeftj» nenonāktu pretinieku nometnes kontrolētā «Gazprom» ietekmē. Nu šim grupējumam nodrošināta autonomija un «necaurredzamība».

Abi klani arī mēģina pārvilkt savā pusē Putinu, taču viņš ieņem nogaidošu nostāju. Runā, ka prezidentu smagi skārušas neveiksmes bijušās PSRS teritorijā, īpaši Ukrainā, raksta avīze.

Aprīlī Putins vēlreiz paziņoja, ka nedomā mainīt Krievijas Konstitūciju, lai paliktu prezidenta amatā uz trešo pilnvaru termiņu, tomēr politologi nenoliedz iespēju, ka viņš paliks pie varas arī pēc 2008. gada. Ieminoties par iespēju balotēties 2012. gadā, Putins licis ekspertiem aizdomāties, ko viņš darīs no 2008. līdz 2012. gadam.

Krievijas Lietišķās politikas institūta direktore Olga Krištanovska min divus variantus. Viens — šos četrus gadus viņš, visticamāk, pavadīs premjera amatā, bet varbūt kļūs par parlamenta spīkeru. Lai nu kā, ja Putins neatteiksies no varas, viņš «jebkurā krēslā tik un tā būs pirmā persona», kamēr tas, kurš kļūs par prezidentu, patiesībā būs tikai marionete. Ja īstenotos šāda shēma, ar šo cilvēku tiktu slēgtas ļoti nopietnas slepenas vienošanās par viņa pilnvaru robežām, uzskata politoloģe. Viņasprāt, pašlaik jau sākusies varas rindu pārkārtošanās šīs shēmas virzienā.

Iespējams arī otrs variants — pēc 2008. gada Putins kļūst par premjeru, un tiek mainīta Konstitūcija, ieviešot Krievijā «Vācijas modeli», kas Kremlim būtu izdevīgāks, — paredzot, ka prezidentu neievēl visa tauta, bet, piemēram, tikai parlaments, savukārt premjers tiek pielīdzināts kancleram un var atrasties pie varas vēl kaut 20 gadus bez jebkādām vēlēšanām. «Vāju prezidentiņu» varēs ievēlēt paša Putina ieceltie gubernatori, saka eksperte.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv