Kremlis brīdina par «Magņitska saraksta» publiskošanas sekām

Apollo
54 komentāri

Oficiālajai Vašingtonai publiskojot tā dēvēto «Magņitska sarakstu», ar kuru noteiktas sankcijas cilvēktiesību pārkāpumos vainotām Krievijas amatpersonām, negatīvi tiks ietekmētas Krievijas un ASV attiecības, tomēr nevar teikt, ka līdz ar to dialogs tiks pārtraukts, piektdien sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Kremlis brīdina par «Magņitska saraksta» publiskošanas sekām

Foto: Reuters/Scanpix

«Protams, šī saraksta parādīšanās Krievijas un ASV divpusējās attiecības sarežģīs, bet šīs attiecības ir daudzšķautņainas un vienmēr ir apspriežami temati,» sacīja Peskovs.

Oficiālā Vašingtona «Magņitska sarakstu» nodos atklātībai piektdien plkst.21 pēc Latvijas laika.

Sarakstā iekļauto cilvēku vārdi pagaidām tiek turēti slepenībā, tomēr atbilstoši izplatītam viedoklim tajā ir iekļautas amatpersonas, kuras ir iesaistītas cietumā mirušā korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska tiesāšanā un kriminālvajāšanā, kā arī valsts varas pārstāvji, kuri ir piedalījušās Kremļa īstenotajā politisko tiesību ierobežošanā.

Sarakstā iekļautās amatpersonas nedrīkstēs iebraukt ASV, turklāt arī tiks iesaldēti viņu Savienoto Valstu aktīvi.

ASV Kongresa pieņemto «Magņitska saraksta» likumu prezidents Baraks Obama parakstīja 14.decembrī.

Viens no šī likuma autoriem kongresmenis Džeimss Makgoverns jau ir publicējis savu sarakstu, kurā ir iekļauti 280 uzvārdi. Tajā ietverta visa Krievijas Ģenerālprokuratūras vadība ar ģenerālprokuroru Juriju Čaiku priekšgalā, Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins, Maskavas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Olga Jegorova, Federālā Drošības dienesta ekonomiskās drošības pārvaldes priekšnieks Viktors Voroņins, augstas Iekšlietu ministrijas un nodokļu dienesta amatpersonas.

ASV bezpeļņas organizācijas Valsts departamentam iesniegušas savu «Magņitska saraksta» variantu. Atbilstoši «The Cable» ziņām tajā ietverts arī Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs un bijušais preses ministrs Mihails Lesins.

«Es saprotu tās politiskās grūtības, ar kādām varētu sastapties administrācija, bet, ja tā pieņems «Magņitska likuma» šauru interpretāciju, tad Krievijā stingrā kursa piekritēji to uztvers kā iedrošinošu mājienu ar galvu un kā savas uzvaras zīmi,» sacīja Makgoverns.

Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizēja jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv