Krievijā aicina boikotēt Baltijas preces

Apollo
0 komentāru

Latvijas uzņēmumi sarukušos pārdošanas apjomus Krievijā saista ar Krievijas preses atklātajiem aicinājumiem boikotēt Latvijas preci un aicina Latvijas valdību iejaukties, lai uzlabotu politiskās attiecības ar austrumu kaimiņvalsti. Ja politiķi nemainīs savu nostāju attiecībā uz Latvijas un Krievijas robežlīgumu, uzņēmēji pat ir gatavi prasīt zaudējumu kompensāciju.

Pēc tam kad Krievija noraidīja Latvijas–Krievijas robežlīgumu, Krievijā sākās masveida psihoze pret Latviju, un tas negatīvi ietekmē mūsu uzņēmējus vēl šodien, «Dienai» norāda Zivsaimniecības asociācijas prezidents Inārijs Voits. Uzņēmēji uzskata — politiķiem steidzami jārisina robežlīguma jautājums. «Ja politiķi nemainīs savu nostāju attiecībā uz robežlīgumu, valdībai būtu jākompensē zaudējumi, kas politiķu darbību rezultātā radušies,» uzskata zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» mārketinga direktors Jānis Endele. «Dienas» aptaujātie uzņēmēji ir vienisprātis — Krievijā sāktās aktivitātes var novest pat līdz ekonomiskajām sankcijām no Krievijas puses. «Man svarīgi, ko politiķi domā darīt, lai nepieļautu preču boikotu, jo blakus esošais Krievijas tirgus mums ir ļoti svarīgs,» atzīst «Spilvas» prezidente Lolita Bemhena.

Ārlietu ministrija (ĀM) skaidro, ka šādos gadījumos iespējams lūgt skaidrojumus Krievijas pusei, izvirzīt šos problēmjautājumus, tiekoties ar Krievijas amatpersonām, apmeklēt kompetentās valsts iestādes, ministrijas. Nopietnu traucējumu gadījumā iespējams izmantot daudzpusējos mehānismus — Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju, kuras dalībvalsts Krievija gatavojas kļūt, «Dienai» norāda ĀM preses sekretārs Atis Lots.

Nopirksi Latvijas šprotes, palīdzēsi…

«Grūti izskaidrot — kāpēc, bet šprotu eksports uz Krieviju šomēnes mums ir samazinājies,» — zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» mārketinga direktoram J. Endelem ir aizdomas, ka tas ir Krievijas laikrakstu negatīvo aktivitāšu rezultāts. Vieni no lielākajiem Krievijas laikrakstiem — «Komsomoļskaja pravda», «Moskovskij komsomoļec» — jūnija sākumā aicinājuši iedzīvotājus boikotēt Latvijā ražotās preces. Avīze «Komsomoļskaja pravda» apgalvo, ka boikotā apņēmušies piedalīties 50% maskaviešu. Aptauja tika veikta visnotaļ savdabīgi. Žurnālisti sagatavoja plakātu ar uzrakstu «Nopirksi Latvijas šprotes — palīdzēsi SS veterāniem», uzstādīja to uz vienas no Maskavas ielām un sāka aptaujāt garāmgājējus.

I. Voits «Dienu» informēja, ka zivju konservu kopējais eksports uz Krieviju ar katru gadu samazinās. Vēl pirms pāris gadiem tas veidojis 74% no visa eksporta apjoma, taču tad tagad tas ir vairs tikai 48%. Viņaprāt, tas lielā mērā esot arī negatīvās propagandas dēļ.

Ir veikali Krievijā, kas atteikšanos no Latvijas precēm skaidro ar slikto kvalitāti. «Krievijas patriotiski noskaņotie iedzīvotāji ir atteikušies no Latvijas preces nevis tāpēc, ka tā būtu nekvalitatīva, bet tieši abu valstu slikto attiecību dēļ,» domā J. Endele. Visa prece, kas nonāk Krievijā, tiek rūpīgi pārbaudīta.

Līdzīgi notikumi Krievijā risinājās Maskavā 1998. gadā, kad Maskavas mērija bija ieteikusi tirdzniecības kompānijām atteikties no Latvijas preču tirgošanas. No plauktiem pazuda maskaviešu iecienītās Latvijas šprotes, piena produkti un citas preces. Vēl ilgi pēc tam tirgotāji baidījās pieņemt tirdzniecības preces ar uzrakstu «Made in Latvia». Vienlaikus šajā situācijā Latvija izrādījās ieguvēja — noieta sarukums Krievijā pasargāja Latviju no kaimiņvalsts banku krīzes 1998. gadā — tā būtu daudz sāpīgāka, ja preču apjoms būtu saglabājies iepriekšējos apjomos.

Būtiska ietekme uz ekonomiku izslēgta

Krievijas laikrakstos parādījušos atsevišķu deputātu izteikumus par iespēju sagraut Latvijas ekonomiku, ja krievi pārstās pirkt Latvijā ražotu produkciju, atspēko Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds. «Būtiska ietekme uz ekonomiku kopumā ir izslēgta, jo Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā ir tikai 6,5%,» uzskata A. Strazds. Viņaprāt, arī Krievija nenoteiks oficiālas sankcijas pret Latviju valdības līmenī, jo tas negatīvi ietekmētu Krievijas un ES attiecības. Ja tomēr boikots no iedzīvotāju puses turpināsies, tad, pēc «SEB Unibankas» tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītāja Andra Vilka domām, cietēji būs galvenokārt pārtikas uzņēmumi, arī farmācijas, tekstilrūpniecības, ķīmiskās rūpniecības un mašīnbūves pārstāvji.

Drošs par savām pozīcijām Krievijas tirgū ir «Latvijas balzams» (LB), kuru politiskās peripetijas nav ietekmējušas, norāda LB valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis. Rīgas piensaimnieka valdes priekšsēdētājs Arvīds Ušča uz turpmāko sadarbību ar Krieviju raugās piesardzīgi. «Redzam, ka laiku pa laikam kaimiņvalstī politiskie procesi nosaka vairāk nekā ekonomiskie,» novērojis A. Ušča. Satraukts par Latvijas–Krievijas attiecību negatīvo ietekmi uz eksportu ir a/s «Gutta» valdes priekšsēdētājs Elmers Maas. «Lai gan «Guttas» sulas tiek eksportētas galvenokārt uz Kaļiņingradas apgabalu, mani māc bažas, ka maskaviešu boikota aktivitātes drīzumā var sasniegt arī Kaļiņingradu,» savu satraukumi neslēpj E. Maas.

Krievijas tirgum ir ievērojams potenciāls, tāpēc Latvijai tas ir ļoti svarīgs, uzsver «Dienas» aptaujātie uzņēmēji, atgādinot, ka Latvijas produkti Krievijā ir pazīstami un šim tirgum ir tendence paplašināties līdz ar patērētāju pirktspējas palielināšanos. Tomēr Krievijas un Latvijas saspīlēto attiecību dēļ uzņēmējdarbības attīstība tiekot bremzēta. Ārlietu ministrija savukārt norāda, ka esot arī jāapzinās — uzņēmējdarbība Krievijā ir saistīta ne tikai ar labām iespējām gūt peļņu, lielu noieta tirgu, bet arī ar noteiktiem politiskiem un ekonomiskiem riskiem. «Jārēķinās, ka uzņēmēji var sastapties ne tikai ar administratīva rakstura ierobežojumiem un korupciju, bet arī ar negatīvām parādībām, kas izriet no attieksmes pret Latviju,» saka A. Lots.

Pērn jūtamais eksporta pieaugums uz Krieviju tagad apstājies, un uzņēmējiem ir maz cerību, ka pie pašreizējām starpvalstu attiecībām tas var uzlaboties.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv