Krievija pauž bažas par krievu valodas stāvokli postpadomju telpā

Apollo
0 komentāru

Krievijas Ārlietu ministrija ceturtdien paudusi bažas par krievu valodas stāvokli postpadomju telpā, tostarp Baltijas valstīs.

Krievija pauž bažas par krievu valodas stāvokli postpadomju telpā

Foto: Scanpix/Reuters

Krievijas Ārlietu ministrijas departamenta darbam ar tautiešiem ārvalstīs direktors Aleksandrs Čepurins ceturtdien publicētā intervijā aģentūrai «Interfax» norādījis, ka Latvijā un Igaunijā, kur ir salīdzinoši augsts krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, vēl joprojām nav nodrošinātas šo iedzīvotāju tiesības uz oficiālu dzimtās valodas lietošanu.

«Saistībā ar spiedienu uz krievu valodu un izglītību krievu valodā atskan sūdzības par mēģinājumiem īstenot krievu asimilāciju piespiedu kārtā. Un tas notiek valstīs, kas ir Eiropas Savienības (ES) sastāvā, kas sludina cieņu pret etnisko minoritāšu un cilvēktiesībām,» uzsvēra Čepurins.

Viņš norādīja, ka patlaban krievu valodai valsts valodas statuss piešķirts tikai Baltkrievijā, bet oficiālās valodas statuss - tikai Kirgizstānā.

«Diemžēl lielā daļā postpadomju telpas krievu valodas stāvoklis nebūt nav vienkāršs,» atzina Čepurins.

Pēc viņa vārdiem, viena no sarežģītākajām situācijām saistībā ar krievu valodas stāvokli vērojama Ukrainā.

«Ukrainā, kur krievi ir valsti veidojoša tauta un kur lielākā daļa iedzīvotāju ģimenē un ikdienā lieto krievu valodu, krievu valodai nav oficiālās valodas statusa. Turklāt plānveidīgi tiek īstenoti pasākumi, lai sašaurinātu krievu valodas izglītības iestāžu skaitu, tiek radītas nevienlīdzīgas iespējas [krievvalodīgajiem] jauniešiem iestāties augstākajās mācību iestādēs,» klāstīja Čepurins.

«Krievvalodīgajai iedzīvotāju daļai liegta iespēja ne tikai skatīties televīzijas pārraides dzimtajā valodā, bet pat izlasīt medicīnas preparātu anotāciju, nemaz nerunājot par mēģinājumiem izspiest krievu valodu no lietošanas visu veidu oficiālās sfērās, turklāt tas vērojams ne tikai galvaspilsētā, bet arī vietās, kur pārsvarā krievvalodīgie veido lielāko iedzīvotāju daļu,» sašutumu neslēpa Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Krievijas diplomāts arī norādīja, ka virknē valstu plānots valsta iestāžu, tostarp reģionālo iestāžu darbībā pilnībā pāriet uz titulvalodas lietošanu.

«Pavisam nesen 2009.gada 7.oktobrī spēkā stājās likums «Par Tadžikistānas valsts valodu», kurā pēc būtības nav atspoguļota konstitūcijā nostiprinātā krievu valodas kā starptautiskā saziņas līdzekļa loma,» uzsvēra Čepurins.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka krievu valoda vienmēr ir bijusi un arī patlaban ir viena no vadošajām pasaules valodām.

«Krievu valodu par dzimto uzskata aptuveni 130 miljoni Krievijas pilsoņu un 30 miljonu cilvēku tuvākās vai tālākās ārvalstīs. Krievu valodu kā otro valodu vai svešvalodu pārvalda vairāk nekā 114 miljoni cilvēku. Tādējādi gandrīz trešdaļmiljards cilvēku uz mūsu planētas runā krievu valodā,» pavēstīja diplomāts.

Čepurins intervijā aģentūrai «Interfax» aicināja ārvalstu tautiešus aizstāvēt savas tiesības lietot dzimto valodu.

«Vēlamo reakciju no valsts varas iestādēm iespējams panākt tikai, apzinoties savas [krievvalodīgo] kopīgās intereses un koordinēti rīkojoties saistībā ar tiesībām izmantot krievu valodu un saglabāt savas nacionālās īpatnības,» pārliecināts bija Čepurins.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv