Krievijas apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Igaunijā ir nepamatotas

Apollo
0 komentāru

ANO Ģenerālajai asamblejai;
Eiropas Parlamentam;
EDSO Parlamentu asamblejai;
NATO Parlamentārajai asamblejai;
Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai

Igaunijas kultūras darbinieku aicinājums sakarā ar Krievijas pastāvīgām nepamatotām apsūdzībām, ka Igaunija pārkāpj cilvēktiesības

Kopš 1991. gada, kad Igaunijas Republika atjaunoja savu neatkarību, Krievijas oficiālās un neoficiālās ārpolitikas sastāvdaļa ir pastāvīgas pret Igauniju vērstas apsūdzības cilvēktiesību un/vai starptautisko juridisko normu pārkāpšanā, uzsverot, ka šāda rīcība it kā esot vērsta pret Igaunijas mazākumtautībām. Ne reizi nesniedzot nekādus pierādījumus šādām nopietnām apsūdzībām, Krievija nemitīgi atkārtodama savas apsūdzības, ir radījusi situāciju, kad pierādījumi it kā vairs arī nav vajadzīgi. Krievijai tiek ļauts bez kādiem pierādījumiem nākt klajā ar paziņojumiem par «nacionālo minoritāšu problēmu» Igaunijā un par nepieciešamību atrisināt šo problēmu, pat nepajautājot, kas tieši ir domāts.

Šie apgalvojumi par mazākumtautību tiesību pārkāpšanu ir meli, kas patiesībā ir plaša akcija, vērsta uz to, lai maldinātu pasaules sabiedrību. Lai par to pārliecinātos, pietiek ar dažiem būtiskiem faktiem.

Vispirms jāuzsver, ka ar tā saucamajām nacionālajām minoritātēm Krievija saprot nevis vēsturiskās minoritātes, bet gan imigrantus, kas pret igauņu tautas gribu tika nomitināti Igaunijā vai brīvprātīgi atbrauca uz Igauniju Padomju Savienības pusgadsimtu garās okupācijas laikā. Tā nebija normāla migrācija, ko pierāda šādi fakti:

  • 1945. gada 1. janvārī ne mazāk kā 95% no Igaunijas iedzīvotājiem bija igauņi;
  • 1959. gadā igauņu bija vairs tikai 74,6%, bet vairākums pārējo iedzīvotāju bija krievvalodīgie PSRS pilsoņi, kuru vidū bez krieviem bija arī citu nacionalitāšu pārstāvji;
  • 1989. gadā igauņu skaits nokritās līdz 61,5%. Daudzās pilsētās, arī galvaspilsētā Tallinā, igauņi bija mazāk par pusi no iedzīvotājiem, bet trijās Igaunijas pilsētās pat mazāk par 5%. Kopējais igauņu skaits bija nedaudz mazāks par vienu miljonu, bet Igaunijā dzīvojošo krievvalodīgo imigrantu — ap 600 000. 26% Igaunijas iedzīvotāju dzimuši ārpus tās robežām.

 

Neko tamlīdzīgu nevienai Rietumeiropas valstij nekad nav nācies piedzīvot.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma būtu normāli, ja it kā demokrātiskā Krievija pacenstos repatriēt savus svešumā dzīvojošos tautiešus. Tā vietā Krievija izvēlējās diametrāli pretēju ceļu, kas formulēts tā saucamajā Karaganova doktrīnā: saglabāt Igaunijā ievērojamu, nozīmīgu un pamatā ar savu dzīvi neapmierinātu krievu minoritāti. Balstoties uz šo minoritāti, Igaunijai cer uzspiest Krievijai izdevīgu politiku. Tāpēc par mērķi tiek izvirzīts uzdevums izveidot kaut ko līdzīgu civilokupācijai militārās okupācijas vietā, kas beidzās 1994. gadā.

Tādējādi mums ir darīšana ar veselu pasākumu kompleksu, kas vērsts uz 1940. gadā sāktās agresijas turpināšanu. Šie pasākumi izstrādāti gan īsākam laika posmam, gan ilgākai perspektīvai. Īstermiņa uzdevums, norādot uz «nacionālo minoritāšu problēmu», ir piespiest Rietumus piekāpties (piemēram, tiesības noslīcināt asinīs čečenu tautas centienus kļūt brīvai). Vai gan citu iemeslu dēļ pirms katras tikšanās augstākajā līmenī jānāk klajā ar skaļām apsūdzībām pret Igauniju? Ilglaicīgs uzdevums ir faktiski atkal pakļaut Igauniju Krievijas virsvaldībai.

Viss iepriekš minētais pilnā mērā attiecas arī uz Latviju un nedaudz mazākā pakāpē uz Lietuvu.

Patiesībā Igaunijas Republikā nevienas nacionalitātes pārstāvji nekad nav vajāti. Gluži otrādi — pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas igauņi parāda ļoti lielu iecietību un sapratni attiecībā uz pārceļotājiem-imigrantiem. Iespēja iegūt pilsonību ir visiem, kuri to vēlas un parāda kaut minimālu lojalitāti pret Igaunijas nacionālajām interesēm. Turklāt nevienam netiek liegts izvēlēties jebkuru citu pilsonību, piemēram, Krievijas, pilnībā ievērojot viņu pilsoniskās tiesības un cilvēktiesības Igaunijā. Tādiem iedzīvotājiem — citu valstu pilsoņiem — Igaunijas Republika augstsirdīgi nodrošinājusi izglītību dzimtajā valodā un devusi tiesības piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. Igaunijā nav nekādas diskriminācijas pēc nacionālā principa. Gluži otrādi — sekmīgi noris pakāpeniskas integrācijas process.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, mēs lūdzam jūs objektīvi izskatīt par sistemātisku pasaules sabiedriskās domas dezinformāciju kļuvušās Krievijas apsūdzības par it kā pastāvošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Igaunijā, bet subjektīvi — kā pret Igauniju vērstus apmelojumus, kas norāda uz šodienas Krievijas gatavību atkārtoti aprīt Igaunijas Republiku, ja radīsies tāda izdevība. Šīs apsūdzības klasificējamas kā agresija, un mēs vēršamies pie pasaules demokrātiskās sabiedrības ar aicinājumu kategoriski nosodīt šādas metodes.

Agu Laisks — fitofiziologs;
Ains Kāleps — rakstnieks;
Ains Elmārs Kaziks — neirologs;
Andress Piders — luterāņu bīskaps;
Anzori Barkalaja — Vilandes kultūras akadēmijas rektore;Anto Raukass — ģeologs;
Anu Kalms — mākslinieks;
Arveds Oksārs  — politologs;
Arvo Krikmans — folklorists;
Arne Miks — Igauņu biedrības priekšsēdētājs;
Valerijs Kalabugins — Cilvēktiesību institūta darbinieks;
Vello Salo — katoļu mācītājs;
Vello Ederma — igauņu diasporas sabiedriskais darbinieks; Veljo Tormiss — komponists;
Vīvi Luiks — rakstnieks;
Gustavs Pīrs — luterāņu garīdznieks;
Ivars Paļjaks — Igaunijas zinātniskās biedrības
priekšsēdētājs Zviedrijā;
Ivo Linna — dziedātājs;
Ingo Normets — muzikologs, profesors;
Indreks Martinsons — fiziķis, profesors;
Katre Ligi — rakstniece;
Kersti Unts — literāts, tulkotājs;
Krista Aru — Literatūras muzeja direktore;
Lea Malina — Tartu mākslas skolas direktore;
Leo Metsars — rakstnieks, tulkotājs;
Leonhards Lapins — mākslinieks, profesors;
Linnarts Mjalls – Nacionālo tiesību institūta direktors;
Loits Reintams — augsnes zinātnieks;
Margits Mutso — Igaunijas arhitektu savienības priekšsēdētājs; Marts Kalms — mākslas vēsturnieks, profesors;
Marts Ustavs — mikrobiologs;
Marts Jagomegi — izdevējs;
Mati Laurs — vēsturnieks, profesors;
Merike Langa — Igaunijas etnogrāfiskā muzeja direktore;
Merle Jaegere
 — aktrise, dzejniece;
Mihkels Muts — laikraksta «Sirp» galvenais redaktors;
Nēme Kuningass — režisors;
Nēme Jarvi – diriģents;
Nilss Sakriss — ārsts;
Olavs Aarna — tehniskās zinātnes;
Olavs Remsu — rakstnieks;
Pauls Megi — diriģents;
Pēters Brambats — kinorežisors;
Pēters Olesks — literāts;
Pēters Sari — fiziķis;
Pēters Tammearu — režisors, aktieris;
Pēters Tulviste — psihologs;
Prīts Pedajass — režisors;
Raivo Trass — režisors;
Reins Rauds — antropologs, profesors;
Reiu Tjuirs — Tallinas mākslas nama direktors;
Rene Espere — komponists;
Svens Grinbergs — komponists;
Sergejs Zonovs — sabiedriskais darbinieks;
Silvers Vahtre — mākslinieks;
Sirje Kīna — literatūrzinātniece;
Stefans — metropolīts;
Sulevs Vahtre — vēsturnieks, profesors;
Tauno Kangro — tēlnieks;
Tīts Karukss — radioraidījumu vadītājs;
Tīts Rozenbergs — vēsturnieks, profesors, Igaunijas Zinātnieku biedrības priekšsēdētājs;
Tomass Līvamegi — Igaunijas Literatūras biedrības priekšsēdētājs;
Tomass Tamla — Igaunijas Vēstures muzeja direktors;
Tiniss Megi — dziedātājs un komponists;
Tinu Kaliste — diriģents;
Uno Mereste — ekonomists;
Urmass Sutrops — Igauņu valodas institūta direktors;
Hains Rebass — vēsturnieks, profesors;
Hakani Gaibli — rakstnieks, Igaunijas un Azerbaidžānas biedrības priekšsēdētājs;
Hando Runnels — rakstnieks;
Hanss Trass — botāniķis;
Hardi Volmers — dziedātājs un kinorežisors;
Ellena Nīta — rakstniece;
Elss Oksārs — valodnieks;
Enns Lillemets — Mākslinieciskās apvienības «Pallas» valdes priekšsēdētājs;
Enns Niu — rakstnieks, ārsts;
Enns Sarvs — matemātiķis;
Enns Sosārs – tulkotājs, žurnālists;
Erasts Parmasto — botāniķis;
Erki Nols — desmitcīņnieks, olimpiskais čempions;
Julo Leppiks — matemātiķis;
Juri Arraks — mākslinieks;
Jāns Kross — rakstnieks;
Jāns Puhvels — literatūrzinātnieks;
Jāns Unts — filologs, tulkotājs;
Jāns Einasto — Zinātņu akadēmijas loceklis, astronoms;
Jāns Elkens — Igaunijas Mākslas darbinieku savienības priekšsēdētājs;
Janika Kronberga — Tartu rakstnieku savienības priekšsēdētāja.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

21

2014. gada 21. oktobris

Vārda dienas

Urzula, SeverīnsUršule, Uršula, Ursula, Taīda, Taisija, Taisa, Taida, Severjans, Severīna, Severins

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz +7 ℃
Apmācies

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 08:10
Saule riet: 18:06
Dienas ilgums: 9:56

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

21.10.2014
Ienākt apollo.lv