Krievijas ārpolitiskā doktrīna paredz «Baltijas valstu ekonomisku iekarošanu»

Apollo
0 komentāru

Žurnāla «Newsweek» krievu izdevuma rīcībā nonācis Krievijas Ārlietu ministrijas izstrādāts jaunas ārpolitiskās doktrīnas projekts, kas iedarbīgākas ārpolitikas īstenošanai paredz tikai valsts interešu ievērošanu, nešķirojot partnerus draugos un ienaidniekos. Projekta uzmetumu jau atbalstījis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš uzsvēris, ka ārpolitikai jāpalīdz īstenot galveno uzdevumu – valsts ekonomikas modernizāciju.

Krievijas ārpolitiskā doktrīna paredz «Baltijas valstu ekonomisku iekarošanu»

Foto: Scanpix/Reuters

Avots Krievijas Ārlietu ministrijā, kas piedalījies projekta sagatavošanā, apstiprinājis, ka «auksto karu atkal nomainījusi atspriedze», taču lūzums attiecībās ar Poliju esot sācies «gandrīz nejauši», raksta «RuNewsweek».

 Krievijas valdības aparāta vadītāja vietnieks Jurijs Ušakovs, kas pārrauga ārpolitikas jomu, esot saņēmis telegrammu no Krievijas vēstniecības Varšavā, ka Polija cenšoties bloķēt jebkādu sadarbību starp Krieviju un Eiropas Savienību, jo nav atrisināts Katiņas jautājums. Ja izdotos atrisināt šo smago problēmu Maskavas un Varšavas attiecībās, varētu panākt izrāvienu Krievijas attiecībās ar ES, apgalvoja telegrammas autori. Kā raksta «RuNewsweek», «Ārlietu ministrija bija kategoriski pret jebkādu piekāpšanos Katiņas jautājumā», taču Ušakovs parādīja telegrammu premjerministram Vladimiram Putinam, kurš esot devis rīkojumu Ārlietu ministrijai «mainīt kursu par 180 grādiem». Pēc tam tika sarīkota Polijas un Krievijas valdību vadītāju tikšanās Katiņā, pieminot 60. gadskārtu, kopš pēc Staļina pavēles tika nošauti 22 000 poļu virsnieku. Pēc pāris dienām uz piemiņas ceremoniju Katiņā devās Polijas prezidenta Leha Kačiņska vadītā gandrīz simt amatpersonu delegācija, kas gāja bojā lidmašīnas katastrofā. Bija jānotiek vēl vienai traģēdijai, lai norautu vairāk nekā pusgadsimtu uzturēto melu aizkaru un Maskava atslepenotu dokumentus, kas pierāda tās vainu Katiņas slaktiņā.

Taču Krievijas un Polijas attiecību līkloči ir tikai neliela daļa no «pasaules jaunā attēla» mozaīkas, ko tagad veido Kremlī, raksta «RuNewsweek». ASV un Krievijas attiecību uzlabošanās, vienošanās ar Norvēģiju par robežlīniju Barenca jūrā, prezidenta Medvedeva un premjerministra Putina mēģinājumi paplašināt dialogu ar Rietumiem nav nejaušas epizodes. Pat ārpolitikas eksperti negaidīja, ka tik ātri tiks parakstīta ASV un Krievijas vienošanās par stratēģisko ieroču samazināšanu. Jūnijā paredzēta Medvedeva vizīte ASV un līdz gada beigām Krievija varētu pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijai.

Krievijai ir laiks «pārstāt uzpūst vaigus», vēstījumā Krievijas parlamentam pērn novembrī teica Medvedevs, uzdodot Ārlietu ministrijai un valdībai izstrādāt ārpolitikas iedarbīguma mērauklu sarakstu, lai varētu noteikt, kas jāpaveic, lai Krievijas ārpolitiku varētu uzskatīt par sekmīgu. Februārī Ārlietu ministrija iesniegusi dokumenta projektu prezidentam Medvedevam, kurš to apstiprinājis un nosūtījis valdībai «saskaņošanai».

Kā «RuNewsweek» atklājis avots Ārlietu ministrijā, dienesta vajadzībām paredzētajā dokumentā tradicionāli izplūdušo formulējumu vietā ir skaidri noteikts, kas, kur un kāpēc jāpaveic Krievijas ārpolitikā. Informācijas avots atzinis – Kremlī secināts, ka Krievijai trūkst naudas, lai patstāvīgi modernizētu valsts saimniecību. Dokumentā paredzēta Baltijas valstu ekonomiska iekarošana transporta, finanšu un enerģētikas jomās, cenšoties izmantot Baltijas valstu teritoriju un transporta infrastruktūru kravu tranzītam uz ES. «Ņemot vērā, ka krītas Baltijas valstu pievilcība ES valstu ieguldījumiem un nopietni palētinās to nacionālie aktīvi», tiek ierosināts «izstrādāt jautājumu par uzņēmumu pirkšanu enerģētikas, informācijas tehnoloģiju, loģistikas un transporta jomā, lai vairotu Krievijas ekonomisko klātbūtni».

Vidusāzijā Krievijas firmām paredzēts uzpirkt bijušās padomijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumus, Tuvajos Austrumos – būvēt dzelzceļus, popularizēt Krievijas izstrādāto globālās novērošanas sistēmu «Glonass» un veidot brīvas tirdzniecības zonu ar Sīriju, izvērst kodolenerģētiku Angolā, Nigērijā un Dienvidāfrikas Republikā. Pat tradicionāli draudzīgās attiecības ar tādām valstīm kā Sīrija, Irāna, Kuba, Uzbekistāna, Armēnija un Serbija neizslēdz prasību tām ieviest īpašas labvēlības režīmu Krievijas firmām.
 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv