Krievijas militārie eksperti: mūsu armija neuzvarētu pat Poliju

Apollo
0 komentāru

Krievijas bruņotie spēki pašlaik nespētu vest konvencionālo karu ne vien ar ASV vai NATO, bet pat ar tādiem pretiniekiem kā Poliju vai Turciju — šādu atzinumu Polijas laikrakstam «Gazeta Wyborcza» izteikuši Krievijas militārie eksperti Konstantīns Makijenko un Ruslans Puhovs.

«Ja neskaita Stratēģisko raķešu karaspēku, kaujas uzdevumu izpildei mums ir derīgi aptuveni 250 000 karavīri, tas ir, aptuveni piektā daļa no visiem, kas dienē armijā. Pārējie sēž kazarmās un apsargā tikai paši sevi, jo nekam citam neder,» viņi izteikušies.

Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra vadītāji un reizi ceturksnī iznākošā žurnāla «Moscow Defence Brief» izdevēji Makijenko un Puhovs pagājušā gada rudenī intervēja vairākus simtus augustā notikušā Gruzijas kara tiešo dalībnieku — Krievijas karavīru un virsnieku, Dienvidosetijas iedzīvotāju, runāja arī ar Gruzijas militārpersonām un politiķiem.

Turklāt Puhovs, kas darbojas arī Krievijas Aizsardzības ministrijas sabiedriskajā padomē, vācis Krievijas augstāko virsnieku izteikumus par šā kara gaitu un tā sekām. Abi militārie speciālisti analizējuši arī informāciju, kas saņemta no ārvalstu militārajiem atašejiem, kuri tūdaļ pēc konflikta beigām tika ielaisti karā cietušajās Gruzijas bāzēs.

Oficiāli Krievija piecu dienu karu ar Gruziju vērtē kā militārā ziņā sekmīgu un uzskata to par savas armijas atdzimšanas liecību, tomēr analītiķi šādus secinājumus apšaubīja jau tūdaļ pēc konflikta.

Makijenko un Puhovs norāda, ka Gruzijas karā piedalījusies spēcīgākā Krievijas armijas daļa, kas 12 gadus karojusi ar čečeniem, — 58. armija un gaisa desantnieku divīzijas, virsnieki ar lielu kaujas pieredzi, tomēr viņiem pirmo reizi nācies saskarties ar līdzvērtīgu vai reizēm pat spēcīgāku pretinieka uguni un pirmo reizi pieredzēt pretinieka aviācijas uzlidojumus. Savukārt ierindnieku vidū bijis daudz jaunu un karadarbību nepieredzējušu aktīvā dienesta puišu.

Pēc ekspertu teiktā, lai gan armijas daļās brīžiem valdījis haoss, tehnika lūzusi un aviācija nav aizsargājusi armiju no uzlidojumiem, viņiem nav nācies dzirdēt par panikas vai gļēvulības gadījumiem.

Tomēr viņi uzskata, ka ar personisko drosmi, izturību un pieredzi Krievijas karavīriem pietiek cīņā pret tādiem pretiniekiem kā čečeni vai gruzīni, taču pret «amerikāņiem, angļiem, pat turkiem vai poļiem» tā vien pašlaik būtu par maz.

Viņi pieļāvuši iespēju, ka arī gruzīniem šai konfliktā būtu bijušas izredzes uz citādu iznākumu, «ja vien viņu labākā brigāde atrastos Gruzijā, nevis Irākā».

Makijenko un Puhovs atgādina, ka kaujās nepieredzējušiem karavīriem, kas pirmo reizi nonākuši frontē, būtu pēc pāris dienām jādod iespējas atpūsties un atgūties, taču Gruzijas spēku pavēlniecībai tādas iespējas nav bijis, jo nav bijis rezervju.

Kā skaidrojuši analītiķi, Krievijas aviācija un sakarnieki savu misiju Gruzijā pildījuši ļoti vāji.

Pēc ekspertu teiktā, šāda situācija nav Kaukāzā vien — piemēram, Kaļiņingradas apgabalā, kur dislocēti četrdesmit bumbvedēji «Su-24» ar četrdesmit pilotiem, lidot spēj tikai divi no tiem, un arī citur situācija esot līdzīga. «Šobrīd mēs regulāri divas reizes mēnesī dzirdam par militāro lidmašīnu avārijām. Agrāk tā nebija, jo armijai trūka degvielas, (..) bet tagad degviela ir, lidotāji trenējas, bet, kā izrādās, — ar veciem graustiem,» secinājuši eksperti.

Analītiķi lēsuši, ka Krievijai reāli būtu nepieciešama 300 000 vīru armija — tikpat liela kā Francijai. «Mūsu ekonomiku var samērot ar Francijas ekonomiku, un tādu armiju mēs varam sev atļauties — mazāku nekā šobrīd, toties labi apmācītu un labi bruņotu,» viņi norāda.

Uz Polijas laikraksta jautājumu, vai rudenī izziņotā armijas reforma un tās pārapbruņošanas programma varētu garantēt Krievijai šādus bruņotos spēkus, eksperti atbildējuši, ka uz to grūti cerēt. «Mēs grimstam krīzē, un no plāniem iepirkt jaunu tehniku nāksies atteikties,» viņi atzinuši.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv