Krievijas oligarhi un Putins glābjot viens otru krīzes laikā

Apollo
0 komentāru

Pirms gada šķita, ka parādos nonākušais Krievijas bijušais bagātākais cilvēks Oļegs Deripaska būs pirmais no Krievijas magnātiem, kas kļūs par finanšu krīzes upuri, taču tagad viņš, pateicoties Kremļa dāsnam atbalstam un ārvalstu aizdevēju elastībai, ir ceļā uz savas milzu impērijas saglabāšanu, raksta «The Wall Street Journal».

Krievijas oligarhi un Putins glābjot viens otru krīzes laikā

Foto: Scanpix/AP

Pirms mēneša Deripaska panāca vienošanos ar ārvalstu aizdevējiem par 7,4 miljardu dolāru atmaksas atlikšanu, savukārt šonedēļ viņš aizsācis marketinga kampaņu alumīnija giganta «UC Rusal» akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Apņemšanos iegādāties 3% «Rusal» akcijas jau paudusi valsts banka «Vņešekonombank», kas varētu būt spēcīgs pamudinājums citiem investoriem.

Deripaska arī šonedēļ pārdevis naftas kompāniju «OAO Russņeftj» atpakaļ tās dibinātājam un bijušajam īpašniekam Mihailam Gucerijevam par 600 miljoniem ASV dolāru, vēsta laikraksts «Vedomosti», atsaucoties uz darījumam tuviem cilvēkiem.

Gucerijevs līdz ar to uzņemsies atbildību par «Russņeftj» parādiem aptuveni 6 miljardu ASV dolāru apmērā.

Gucerijevs 2007.gadā, kad viņam tika izvirzītas apsūdzības par izvairīšanos no nodokļa maksāšanas un nelikumīgām biznesa aktivitātēm, bija spiests pārdot kompāniju Deripaskam par 2,8-3 miljardiem ASV dolāru.

Gucerijevs viņa kompānijai izteikto prasību norēķināties par nesamaksātajiem nodokļiem nodēvēja par Kremļa realizētu «bezprecedenta iebiedēšanu».

Pēc tam, kad Kremlim draudzīgā magnāta Oļega Deripaskas kontrolēta investīciju kompānija iesniedza pieteikumu, lai iegādātos «Russņeftj», Gucerijevs atkāpās no kompānijas prezidenta amata.

Vēlāk viņš arī atsauca savu paziņojumu, kurā kritizēja Krievijas valdību, un izdeva jaunu, pavēstot, ka ir laimīgs pārdot savu biznesu Deripaskam.

Deripaskas gadījums norāda uz dīvaini abpusēji izdevīgām attiecībām starp Krievijas oligarhiem un tās līderi Putinu, kurš reiz draudēja oligarhus «iznīdēt kā sugu». Tas arī palīdz izskaidrot, kāpēc ar naftu barotais Putina režīms izdzīvojis finanšu un ekonomiskajā krīzē, kas radīja nopietnus draudus tā pastāvēšanai, raksta WSJ.

2008.gadā sākoties krīzei Krievijas biznesa eliti pārņēma bažas, ka Kremlis izmantot parādos nonākušo magnātu vājumu, lai sagrābtu labākos aktīvus, kādam uzņēmējam prognozējot, ka krīze izraisīs plašu aktīvu pārdali. Taču Krievijas amatpersonas līdz šim ir rūpējušās par miljardieru, kas kontrolē lielāko daļu rūpniecības sektora, interesēm.

Pēc Krievijas valdības padomnieku novērtējuma, bankrotu un nacionalizācijas sērijas varētu būt pārāk destabilizējošas, lai pieļautu šādu risku.

Palīdzot noturēties Kremlim lojālajiem oligarhiem, Krievijas valdība ir mazinājusi darbinieku atlaišanu un tādā ierobežojusi finanšu krīzes politisko iespaidu. Magnātiem aiz pateicības savukārt dažkārt nākas tēlot peramos zēnus valsts televīzijā, norāda laikraksts.

Neskatoties uz saviem centieniem nostiprināt valsts kompānijas un skarbajām runām par oligarhiem, Putins ir paļāvies uz viņiem, lai tie vadītu daudzus rūpnieciskos kompleksus, kurus Krievija mantoja no Padomju Savienības. Pirms krīzes visenerģiskākie spēlētāji, kā Deripaska, kļuva par Krievijas ekonomiskās izaugsmes sūtņiem, iegādājoties aktīvus ārvalstīs. Kopš tā laika magnāti ir nodrošinājuši kapitālisma dzinuli Putina Kremļa dominētajā sistēmā.

Tieši kādas ir Deripaskas attiecības ar Kremli īsti nav skaidrs, kaut arī abas puses apgalvo, ka tas ir vienkārši bizness. Tomēr Deripaskam ir pārāk labi kontakti un tieša pieeja Putinam un citām augstām amatpersonām, skaidro magnātam tuvi cilvēki.

Deripaska bieži ietilpst uzņēmēju delegācijās, kas pavada Putinu un Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu ārvalstu vizītēs. 42 gadus vecais miljardieris ir liels investors Kremļa atbalstītajos projektos, kā 2014.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošana Sočos.

Tāpat kā pārējie Krievijas atlikušie oligarhi, viņš cītīgi izvairās no jebkādām neatkarīgām politiskajām aktivitātēm. Krievijas amatpersonas ar Putinu priekšgalā jau gadiem mēģina pārliecināt ASV atcelt Deripaskam vīzas liegumu, kas ieviests sakarā ar bažām par oligarha saistību ar organizēto noziedzību. Arī Kanāda šāda paša iemesla dēļ divas reizes atteikusi vīzu Deripaskam, kurš pats noliedz jebkādas noziedzīgas aktivitātes.

Pirmskrīzes gados Deripaska, ņemot kredītus ārvalstu bankās, iegādājās virkni aktīvu, izveidojot gandrīz 30 miljardu ASV dolāru vērtu impēriju.

Taču finanšu krīze sagrāva aktīvu vērtību, kreditoriem pieprasot papildus segumu aizdotajiem īpašumiem, ko Deripaska nespēja nodrošināt.

Kreditori atņēma Deripaskas 20% Kanādas autodetaļu ražotājā «Magna Internationals Inc», kā arī līdzīgs liktenis draudēja «Rusal» piederošajai 25% daļai kompānijā «OAO Niriļsk Nikel».

Parādu māktajiem oligarhiem nācās vērsties pie Kremļa pēc palīdzības un Krievijas amatpersonas bija atsaucīgas, nevēloties, lai stratēģiski aktīvi nonāktu ārvalstu banku rokās. Dažas dienas pirms parādu atmaksas termiņa Krievijas valsts banka «Vņešekonombank» (VEB) aizdeva «Rusal» 4,5 miljardus dolāru ārvalstu kredītu atmaksai.

VEB arī sniegusi kredītus citiem oligarhiem, kā arī valsts palīdzību saņēmuši vairāki citi Deripaskas biznesi.

Savukārt Deripaskam nācās piedalīties publiskā oligarhu kaunināšanas pasākumā Pikaļovas pilsētā, kur vairāku rūpnīcu slēgšana izraisīja smagu sociāli ekonomisko krīzi, ko plaši atspoguļoja valsts mediji.

Jūnija sākumā «pārsteiguma vizītē» televīzijas kameru pavadībā Pikaļovā ieradās Putins, dodot rīkojumu rūpniecības magnātiem nekavējoties atrisināt samilzušās problēmas, pretējā gadījumā draudot uzņēmumus nacionalizēt.

Televīzijas kameru priekšā Putins lika Deripaskam parakstīt rīkojumu par Pikaļovas rūpnīcu darbības atsākšanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv