Krievijas prese asi kritizē augstākās amatpersonas

Apollo
0 komentāru

Krievijas prese trešdien asi kritizē augstāko amatpersonu rīcību valsts vēsturē postošāko ugunsgrēku dzēšanas darbu laikā.

Krievijas prese asi kritizē augstākās amatpersonas

Foto: Scanpix/AP

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins otrdien ar dzēšanas darbos iesaistītu lidaparātu devās uz vissmagāk cietušajiem reģioniem, tādējādi, pēc mediju domām, vēloties vēlreiz apliecināt, ka varasiestādes kontrolē situāciju.

«Viņa sabiedrisko attiecību speciālisti nevarēja izdomāt neko citu kā vienīgi nosēdināt viņu pie lidmašīnas vadības,» raksta izdevums «Vedomosti».

«Traktorā, zemūdenē, lai paglaudītu lāci Tālajos Ziemeļos vai glābtu tīģerus Tālajos Austrumos,» laikraksts uzskaita Putina nesenās ekscentriskākās vizītes. «Šī ir sabiedrisko attiecību radītāju tuneļa redze, ticot, ka televīzijā demonstrēts kadrs ar Putinu, kurš atrodas pie kāda transportlīdzekļa stūres, ir mūžīgā panaceja sarūkošam reitingam.«

Saskaņā ar jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām pēdējo nedēļu laikā mazinājies atbalsts gan Krievijas valdības vadītājam, gan prezidentam Dmitrijam Medvedevam. Tomēr vēl nav pierādīta reitinga krituma saistība ar postošajiem savvaļas ugunsgrēkiem.

Arī Kremlim ierasti labvēlīgais laikraksts «Moskovskij Komsomoļec» trešdien Krievijas amatpersonām veltījis neglaimojošus vārdus. «(Ja ticam televīzijas sižetiem,) Krievijas varasiestādes varonīgi cīnās ar mežu ugunsgrēkiem,» raksta izdevums.

«Viņi cīnās pret ugunsgrēkiem, [kaut gan] no paša sākuma ir ļāvuši tiem sasniegt katastrofālus apmērus,» kritizē «Moskovskij Komsomoļec».

Katastrofas milzīgajos apmēros vainojot grozījumus Krievijas mežniecību likumos, avīze retoriski vaicā: «Vai tik ārkārtas situācijās valsts vadības sistēmas saliedētībai nav jādemonstrē tās kvalitāte?»

«Citādi kādēļ gan mēs barojam prezidentus, premjerministrus, ministrus, gubernatorus, deputātus, militārpersonas vai vienkārši armiju?» jautā izdevums.

Savukārt «Vedomosti» trešdien norāda arī uz reģionālo amatpersonu pieļautajām kļūdām. Starp tām tiek minēta arī Maskavas mēra Jurija Lužkova nespēja pārtraukt atvaļinājumu. Tāpat tiek kritizēti reģionālie līderi, kuri katastrofas laikā turpināja ierasto darba ritmu, sveicot sportistus un atklājot rožu audzēšanas siltumnīcas.

«Pavasara sākumā sinoptiķi prognozēja neparasti karsu vasaru. Sausums un neierastais karsums dažos reģionos sākās jūlijā sākumā,» norāda avīze. «Domājams, ka gubernatoriem un vietējām varasiestādēm jau agrāk būtu bijis jāsagatavo apdzīvotās vietas un vietējos iedzīvotājus iespējamajiem ugunsgrēkiem.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv