Krievijas tiesa bargi soda Krimas tatāru Medžlisa vicepriekšsēdētāju

Apollo
205 komentāri

Krievijas kontrolētā okupētās Krimas Augstākā tiesa pirmdien piespriedusi astoņu gadu ieslodzījumu Krievijas aizliegtā Krimas tatāru medžlisa priekšsēdētāja vietniekam Ahtemam Čijgozam, atzīstot viņu par vainīgu masu nekārtību organizēšanā.

Krievijas tiesa bargi soda Krimas tatāru Medžlisa vicepriekšsēdētāju

Foto: Sputnik/Scanpix

Čijgozs savu vainu noliedz un uzsver, ka tiesāts politisku motīvu dēļ.

Ieslodzījuma termiņš viņam būs jāpavada vispārēja režīma kolonijā.

Lai atbalstītu Čijgozu, pie tiesas ēkas bija sapulcējušies apmēram simts cilvēku.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka «Ahtema Čijgoza lieta ir kārtējais spriedums Krievijai, kas visaugstākajā starptautiskajā līmenī - ANO - ir atzīta par okupantu. Var nelikumīgi ierobežot brīvību, taču brīvību un patiesību nekad nevar salauzt!»

Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija Čijgoza prāvu nosaukusi par farsu.

«Astoņi gadi. Farss. Kārtējais okupanta noziegums. Izsakām stingru protestu Krievijas pusei un cīnāmies tālāk par Ahtemu,» tviterī ierakstījusi Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marjana Beca.

Savukārt Krimas tatāru Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs, kuram Krievijas varas iestādes noteikušas iebraukšanas aizliegumu, paziņojis, ka sprieduma Čijgozam nolūks ir «nospiest visus Krimas tatārus, nonivelēt viņu gribu».

«Tā ir rīcība pret visu Krimas tatāru tautu,» uzsvēra Čubarovs.

Čijgozs tika aizturēts 2015.gada janvārī, jo 2014.gada 26.februārī pie Krimas parlamenta ēkas piedalījās mītiņā Ukrainas teritoriālās vienotības atbalstam. Mītiņa vietā ieradās arī Krieviju atbalstošie aktīvisti, tostarp no partijas «Krievu vienotība», kā arī kazaki, un sākās kautiņi, kuros divi cilvēki gāja bojā un 79 cilvēki tika ievainoti. Krievijas varasiestādes apsūdzēja Čijgozu masu nekārtību organizēšanā, bet viņš savu vainu noliedz.

Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014.gada martā, izraisot plašu nosodījumu un Rietumvalstu sankciju noteikšanu pret Krieviju.

Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču XVIII gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.

Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.

Kopš Krievija 2014.gadā okupēja un anektēja Krimu, Krievijas varas iestādes īsteno represijas pret Krimas tatāriem, tostarp ir aizliegta Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa darbība. Krimas tatāru līderiem - Mustafam Džemiļevam un Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam - ir aizliegts iebraukt Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties Krimā.

Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.

Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.11.2017
Ienākt apollo.lv