Krieviju pēc 20 gadiem joprojām vajā Afganistānas rēgi

Apollo
0 komentāru

Krievija svētdien atzīmē 20.gadadienu kopš padomju karaspēka izvešanas no Afganistānas, taču to joprojām vajā atmiņas par katastrofālo karu pret islāmistiem, un Krievija ir pārliecināta, ka šī trauma ir mācība Rietumu spēkiem pašlaik.

1989.gada 15.februārī Afganistānu atstāja pēdējais padomju karavīrs, un beidzās karš, kuru Maskava sākumā uzskatīja par īsu iebrukumu, lai palīdzētu saviem afgāņu atbalstītājiem, taču tas izvērtās par ilgstošu un asiņainu cīņu, kas ilga gandrīz desmit gadus.

Karš, kas prasīja vairāk nekā 13 000 padomju karavīru dzīvības un kurā gāja bojā pat līdz vienam miljonam afgāņu, noveda pie Padomju Savienības sabrukuma un islāmistu kustības «Taliban» nākšanas pie varas Afganistānā.

«Mēs negaidījām, ka viss izvērtīsies šādi. Varbūt mums bija kļūdaina stratēģija. Mums nevajadzēja ievest savu karaspēku,» teica veterāns ģenerālleitnants Ruslans Auševs, kurš vēlāk kļuva par Ingušijas prezidentu.

Pēdējais padomju karavīrs, kurš 15.februāra pusdienlaikā šķērsoja Brīvības tiltu pār Amudarjas upi uz padomju Uzbekistānu, bija padomju spēku komandieris Afganistānā ģenerālleitnants Boriss Gromovs.

«Esmu pārliecināts, ka ir bezatbildīgi aizmirst tādu mācību kā Afganistāna,» laikrakstam «Rossijskaja gazeta» teica Padomju Savienības varonis Gromovs, kurš tagad ir Maskavas apgabala gubernators.

Gadadienas piemiņas svinības notiek pieklusināti. Tiek nolikti vainagi piemiņas vietās un pasniegtas medaļas veterāniem, atskan aicinājumi labāk aprūpēt daudzos karā ievainotos padomju karavīrus.

Tomēr vairākas amatpersonas mēģina iebilst, sakot, ka zaudējumi nebija veltīgi, un slavina Sarkanās armijas «varonību» Afganistānā.

«Karavīri bija uzticīgi dienesta zvērestam un brālībai un parādīja vīrišķību un drosmi, kā Krievijas armija to vienmēr ir darījusi,» teica Maskavas mērs Jurijs Lužkovs.

Padomju armija iestrēga neuzvaramā karā ar islāmistu kaujiniekiem, kurus finansiāli un militāri atbalstīja ASV.

Kā liecina piektdien publiskotie aptaujas rezultāti, 47% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka iebrukums Afganistānā bija «politiska avantūra, kurā valsti ieveda politiskās vadības bezatbildība».

58% respondentu uzskata, ka nebija iemesla ievest padomju karaspēku Afganistānā.

«Mums nevajadzētu atkārtot tādu pašu kļūdu, kādu pieļāva Padomju Savienība,» teica Eiropas Ārlietu padomes politikas eksperts Daniels Korskis. «Padomju karaspēks nekad nesadūrās ar «Taliban» līdzīgu organizāciju, teica Korskis, uzsverot atšķirību starp ASV atbalstītajiem modžahediem un vēl fanātiskākajiem islāmistiem, kuri aizpildīja varas vakuumu pēc padomju karaspēka aiziešanas.

Gadadienas atzīmēšana sakrīt ar Maskavas centieniem atjaunot savu ietekmi bijušajās padomju teritorijās Vidusāzijā pēc pagājušā gada kara ar Gruziju Kaukāzā.

Tā piedāvājusi Kirgīzijai divu miljardu dolāru (1,09 miljardi latu) aizdevumu, lai palīdzētu tai pārvarēt ekonomisko krīzi, un enerģiski atbalsta Uzbekistānu tās strīdā par ūdeni ar grūtībās nonākušo Tadžikistānu.

Iespēja, ka Kirgīzija varētu slēgt ASV gaisa kara bāzi, kas bija vitāli svarīgs Afganistānas apgādes punkts, likusi NATO un ASV meklēt alternatīvas metodes materiālu nogādāšanai Afganistānā.

Krievija piekritusi atļaut nemilitāru kravu piegādi pa zemesceļu, kas varētu sākties drīz, un ir solījusi apsvērt arī gaisa tranzītu. Taču Krievijas Zinātņu Akadēmijas pārstāvis Viktors Korguns norādīja, ka Krievija ir guvusi mācību Afganistānā un tās reģionālās ambīcijas beidzas pie valsts robežas.

«Krievijai nav savas koncepcijas par politiku Afganistānā,» viņš teica. «Pēc Kaukāza krīzes Gruzijā Krievija ir zaudējusi saikni ar pasauli, it īpaši ar NATO. Krievija nespēj ieiet Afganistānā ne ekonomiski, ne politiski, ne militāri,» teica Korguns.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv