Krīgers: Latvijā joprojām ir liels pelēkās naudas apjoms; ēnu ekonomika nav mazinājusies

Apollo
33 komentāri

Pierādījums tam, ka Latvijā ēnu ekonomika nav mazinājusies un joprojām Latvijā ir liels pelēkās naudas apjoms, ir iedzīvotāju rosība pie banku uzstādītajiem iemaksu bankomātiem, - intervijā laikrakstam «Diena» izteicies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Krīgers: Latvijā joprojām ir liels pelēkās naudas apjoms; ēnu ekonomika nav mazinājusies

Foto:Lita Krone/LETA

«Saprotams, ka cilvēki kaut kur saņem samaksu skaidrā naudā un pēc tam iet iemaksāt naudu bankas kontā, lai tur būtu nauda, piemēram, hipotekārā kredīta ikmēneša maksājumam, kuru atskaita no bankas kontā esošās summas. Bankas, izvietojot iemaksu bankomātu tīklus, gudri reaģējušas uz to, ka nevis dažiem, bet daudziem cilvēkiem nepieciešams iemaksāt savā kontā skaidru naudu. Jāatceras, ka līdz 2008.-2009.gada krīzei naudas iemaksas automātu bija stipri mazāk,» savu redzēju skaidro Krīgers.

Viņaprāt, pašlaik ēnu ekonomikai ļauj pastāvēt, lai tikai apritē būtu pēc iespējas vairāk naudas. Politiķiem izdevīgi izmantot ēnu ekonomiku veiksmes stāstam, jo īstermiņa ēnu ekonomika noder gan valdībai, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Valdība noņem no saviem pleciem rūpes par tiem cilvēkiem, kas ēnu ekonomikā ir iesaistīti.

Krīgers uzskata, ka pašvaldībām vajag, lai iedzīvotājiem būtu stabili ienākumi un cilvēki varētu samaksāt par īri, siltumu, pārtiku un nenāktu uz pašvaldību prasīt pabalstus, turklāt apritē esošā nauda palīdz attīstīties pašvaldības teritorijā esošajam biznesam. Iedzīvotāji savukārt apmierināti, ka saņem pēc iespējas vairāk naudas.

Ēnu ekonomikas mazināšanai valsts varētu no katras iemaksas bankomātā ieturēt nodokli, piemēram, 2% apmērā, - skaidras naudas iemaksas aplikšana ar nodokli dotu jūtamu pienesumu Latvijas valsts budžetā, uzskata Krīgers.

Jau ziņots, ka, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku aplēsēm, 2012.gadā ēnu ekonomika Latvijā saruka līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko lielā mērā sekmējis fakts, ka tā uzņēmumu daļa, kas slēpusi no valsts ienākumus, gada laikā samazinājusies par aptuveni desmit procentpunktiem.

Savukārt Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini liecina, ka šogad ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pirms gada Šneiders bija aprēķinājis, ka Latvijā ēnu ekonomika bija 26,5% no IKP.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv