Kristiāna Lapiņa: Pat Rūbija nezina, kas ir tēvs jeb Demogrāfiskais seriāls

Apollo
0 komentāru

Dažreiz «ziepju operu» sižetiskie pavērsieni ir satraucoši. To es secinu no radioreklāmas, kura ik pa brīdim skan man ausīs. Es zinu, daži tūliņ pat vīpsnā savilks seju un viszinīgi paziņos, ka seriālus neskatās un reklāmas arī neklausās.

Šoreiz nav tik būtiska savas vairāk vai mazāk snobiskās attieksmes deklarēšana. Daži neskatās, daži skatās. Sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem tā ir savdabīgs dzīves strukturēšanas veids. Seriālos, protams, sižetam vajadzētu tikt samudžinātam līdz neprātam un tādas peripetijas kā nejauša grūtniecība vai apprecēšanās ar miesīgu brālēnu, radot iedzimtu kroplību draudus prognozējamai atvasei, ir tīrie sīkumi. Tomēr tādas amizantas lietas brīžam uzvedina uz nopietnākām pārdomām. Nupat, beidzoties alkainajiem papardes zieda meklējumiem tepat pie mums, būs neliels bērnu birums nākamā gada pavasarī un arī krietns skaits pārtraukto grūtniecību — par tām var runāt īpaši — kas gan liek abortu skaitam joprojām būt tik lielam — vai sieviešu analfabētisms, necieņa pret sevi vai kas cits? Demogrāfi, komentējot pirms un pēcjāņu mistērijas, teicās saprotam cilvēku vēlmes un vispār, tas taču ir iepriecinoši — tā vai citādi, bet tikt pie tautiešu skaitliskā pieauguma. Kopumā var būt, taču man prātā palika kāda frāze, ko izteica viens no cienījamajiem demogrāfiem, proti, ka, skatoties uz situāciju kopumā, vairāk varot cerēt nevis uz nejaušajiem papardēs atrastiem bērniem, kuri parasti dzimst gados jaunām sievietēm, bet gan uz pragmatiski plānotajiem bērniem, kurus varēšot atļauties arī tās sievietes, kas dzīvo vienas un jūtas materiāli nodrošinātas vai arī tik pašpietiekamas, ka ir gatavas laist bērnu pasaulē. Tie paši demogrāfi un sociālantropologi gan atzīmē nukleārās ģimenes kā struktūras atmiršanu — tieši šā paša iemesla dēļ. Sievietes un vīrieši ir kļuvuši daudz neatkarīgāki viens no otra, un partnerattiecībām vairs nav tāda nozīme, kāda tā bija senāk — viens uzmana uguni, otrs tikmēr medī mamutus. Līdz ar to jautājums par piemēra gūšanu ģimenē, kā veidot attiecības vai kā izveidot atbilstošo savas sociālās lomas paraugu, var izrādīties grūti risināms, un tas savukārt radīs sabiedrības izmaiņas jau tuvā nākotnē.

Tomēr paļauties uz to, ka vairākums sieviešu dos priekšroku karjerai un tad izvēlēsies laiku, kad plānot grūtniecību, ir diezgan riskanti. Tā nebūs. Jeb precīzāk — tā būs tikai daļēji. Demogrāfiskajos procesos ir maz romantikas — tie balstās uz dzelžainu loģiku un ekonomiskajām shēmām.

Vienīgais, kas var palīdzēt risināt demogrāfisko situāciju, ir pamatīgs sociāls atbalsts ģimenei — arī šķirtai, ja jau partneri nav varējuši palikt kopā un mainās ģimenes modelis kā tāds, turklāt atbalsts nevis tikai vienreizējo injekciju veidā — kā pabalsti, kad bērns tikko piedzimis (tas ir tiešs stimuls radīt kārtējo negribēto bērnu, un  to mēdz izmantot sociāli maznodrošināti cilvēki, kam bērna pabalsts ir iztikas avots), bet gan kā sociālās garantijas katram no vecākiem un bērnam līdz pat bērna pilngadības sasniegšanai — dažādās variācijās. Otra būtiskā pozīcija ir cilvēku izglītošana — ir lērums sieviešu, kuras svēti tic, neraugoties uz pieejamo informāciju, ka bērna barošana ar krūti ir alternatīvā kontracepcija. Taču to, ka mehānisms darbojas tikai tad, ja barošanas reižu intervāls ir mazāks par trim stundām, zina tikai nedaudzas. Tā nu tas ir. Laikam tomēr uz kampaņveida pasākumiem Jāņos latvju tauta paļauties nevarēs un vajadzēs ķerties pie nopietnākiem pasākumiem, lai papardes ziedu meklētu apzināti, priecātos par atrašanu un tad nepazaudētu.

Kristiāna Lapiņa: Pat Rūbija nezina, kas ir tēvs jeb Demogrāfiskais seriāls

Foto no personīgā arhīva

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv