Kristiāna Lapiņa: Piezīmes uz banknošu malām….

Apollo
0 komentāru

Katru rītu es apskatos pastkastē. Šo darbību citādi nevar nosaukt. «Apskatos pastkastē». Pat mani bērni tā saka. Mani parasti sagaida visvisādi reklāmas izdevumi, paretam kāda vēstule, visbiežāk rēķini — mūsdienās tas ir visnotaļ saprotami, nu, kā citādi.

Parasti es attiecīgās reklāmas lapas vai rēķinus steidzīgi izšķiroju un, derīgos (rēķinus) noglabājusi somā, bet nederīgos izsviedusi tuvējā atkritumu urnā (reklāmu bukletus), dodos savās gaitās, jau gandrīz aizmirsusi par saturu, ko katra no šīm lapām piedāvā. Taču vienurīt bija mazliet citādi. Es izlasīju (sazin kāds nemiers mani kūdīja) kādu pseidolaikrakstu, kurš neiederas ne paparaci kultūrā, ne ļoti cienījamo laikrakstu klāstā — nu, tas ir — nekāds.

Manu uzmanību saistīja kāda visnotaļ zināma cilvēka izteikumi par azartspēlēm. Izteikumi bija diezgan primitīvi un liecināja par tādu kā aprobežotību. Protams, pie sevis nodomāju, ko gan es gaidu no cilvēka, kurš, iekodies banknotē, gaida, kad atausīs laimības rīts, vēl jo vairāk, ja audzis ar nihilismu piesātinātajā «padomju vidē», kura tagad kalpo par attaisnojumu visnejēdzīgākajiem uzskatiem un izteikumiem, un viņa naudas kāre ir tik neremdināma.

O.K. Es nolemju būt iecietīga. Labi. Viņš ir diezgan truls un orientēts tikai uz sevi. Lai nu būtu. Bet tad mani aizrauj nākamā doma. Niša, ko pārstāv šis cilvēks, ir cilvēku vājību izmantošana. Proti, azartspēles. Patiesībā cilvēki, kuri tieši atbalsta azartspēles, tās spēlējot, ir cilvēki, kuriem ir visai grūti kontrolēt sevi. Būtu visai ciniski pret viņiem izturēties kā pret naudas lādītēm, kuras var uzlauzt katrs, kam nav slinkums, vēl jo vairāk tāpēc, ka tās ir brīvi pieejamas. Azartspēļu bizness ir neētisks. Tas ir skaidrs visiem, kuriem nepieder naudas automāti. Patiesības labad jāpiebilst, ka atkarība no azartspēlēm izveidojas salīdzinoši ātri un ne jau tāpēc, ka, kā izteicās miljonārs, kādam ir varen tuva spēles filozofija… Var jau būt, ka vienu tādu cilvēku mēs starp pāris tūkstošiem atradīsim.

Biežāk gan ir tā, ka azartspēles «aprij» sociāli neaizsargātus un novārgušus cilvēkus, kuriem iegūt naudu uzreiz liekas ļoti saistoša doma. Diemžēl viņi viļas. Kādu brīdi pirms pašvaldību vēlēšanām bija tādas kā diskusijas — ko un kā darīt, lai pilsoņu dzīve kļūtu labāka. Runa bija arī par azartspēļu biznesu un tā atrašanās vietām pilsētās. Protams, azartspēlēm ir sena vēsture — kopš Romas laikiem. Tomēr mēs dzīvojam mūsdienās, un būtu visai saprātīgi uzņemties daļu atbildības par cilvēkiem, kuri paši nespēj kontrolēt savu atkarību, un censties azartspēļu atkarību mazināt no pareizās puses. Šajā gadījumā es ar to domāju sociālo labklājību kā tādu. Bažas rada vienīgi fakts, ka mūsu valsts ir sasodīti maza — tā saucamā politiskā elite bieži vien ir tie paši cilvēki, kuri tieši ietekmē naudas plūsmu valstī un no tās un vēl pagūst nodemonstrēt pa kādam plikumam dzeltenajā presē. Iespējams, tieši tāpēc kopējā situācija valstī ir tik nožēlojama. Starp citu, šim pašam cilvēkam bija vēl pāris varen gaišu ideju, un man ir aizdomas, ka viņš nebūt nav vienīgais — viņa pārliecība, cik nu varēja spriest, ir tāda, ka pie visa vainīga Eiropa. Un līdz ar to radikāli ieteikumi situācijas uzlabošanai nākamajām paaudzēm, kuru kvintesence bija doma, ka meitenēm vajadzētu atrast bagātu uzturētāju, jo tas ir vienīgais veids, kā sevi nodrošināt. Vispār, ja godīgi, tas bija patiešām interesanti — kāds viedoklis ir cilvēkam par valsti, kurā viņš pats dzīvo un kurā ir tik viegli pelnīt naudu. Izmantojot citu vājības.

Kristiāna Lapiņa: Piezīmes uz banknošu malām….

Foto no personīgā arhīva

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv