Krīze arī zemes tirgū

Apollo
0 komentāru

Ekonomiskā krīze atstājusi iespaidu ne tikai uz mājokļu darījumiem, bet arī uz zemes tirgu. Zemesgabali patlaban tiek pārdoti daudz lētāk par ilgtermiņa cenām. Kaut arī piedāvājums ir plašs un cenas ir zemas, pircēji nesteidzas kārtot darījumus un krīzes apstākļos kļuvuši īpaši izvēlīgi.

Krīze arī zemes tirgū

Foto: Apollo

Cenas samazinājušās uz pusi

Pasivitāte nekustamo īpašumu tirgū vērojama visos segmentos, kas saistīts ar kredītresursu nepieejamību un vispārējo situāciju ekonomikā, taču vislielākā ir tieši zemesgabalu tirgū. «Zemes tirgus aktivitātes strauja samazināšanās notika gadu pēc inflācijas ierobežošanas plāna pasludināšanas. Šobrīd var teikt, ka privātai apbūvei paredzētās zemes tirgus faktiski ir apstājies,» stāsta SIA «Latio» vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle. Kaut arī piedāvājums ir ļoti plašs, darījumi notiek reti, jo, finansējot zemes gabala iegādi, kredītiestādes pieprasa salīdzinoši lielu (50% vai pat vairāk) pircēja paša ieguldījumu un izvirza stingrus nosacījumus apbūves veikšanas termiņiem. «Tas novedis pie tā, ka zemesgabalu īpašnieki mēģina no tiem atbrīvoties maiņas ceļā, piedāvājot zemesgabalus samainīt pret cita veida īpašumiem un pat pret automašīnām un citiem transporta līdzekļiem,» komentē «Latio» speciāliste.

Pircēji vairāk iegādājas īpašumus, kuros uzreiz var iekārtoties dzīvošanai. «Nopērkot privātas apbūves zemesgabalu, ir nepieciešami vēl papildu līdzekļi un laiks, lai uzbūvētu māju. Tāpēc liela daļa pircēju izvēlas jau gatavu privātmāju. Jāatceras tikai, ka zeme jebkuros ekonomiskajos apstākļos ir laba investīcija nākotnei un labs veids, kur ieguldīt,» atgādina SIA «Balsts» Pārdaugavas nodaļas vadītāja Kristīne Dubane.

Pēdējo gadu laikā cenas individuālas apbūves zemei ir samazinājušās apmēram par 30–50% un vietām pat vairāk. Svarīgākais kritērijs zemes gabala iegādei, protams, ir vieta, kas nozīmē arī inženiertīklu nodrošinājumu, infrastruktūru, apkārtējās apbūves kvalitāti, sociālo vidi utt.

Rīgas reģions joprojām iekārojams

Vislielākais pieprasījums zemes tirgū šobrīd attiecināms uz Rīgas rajona attīstītāko pagastu centriem: Mārupi, Babīti, Carnikavu, Ādažiem, Baltezeru, Berģiem, Salaspili un Ķekavu. Rīgā pieprasītākās zemes ir mikrorajonos, kuros ir kvartāli ar savrupmāju apbūvi – Dārzciemā, Purvciemā, Ziepniekkalnā, Bīriņos, Zolitūdē un Imantā. Mazāks cenu kritums piemeklējis prestižākos rajonus, kur ir salīdzinoši maz brīvu, neapbūvētu zemes gabalu – Jūrmalu, Vecāķus, Teiku un Mežaparku. Šajos rajonos pārsvarā sastopami zemes gabali ar nelielām dzīvojamām ēkām, kuras parasti ir sliktā tehniskā stāvoklī un pēc iegādes tiek demontētās vai pilnībā rekonstruētas.

«Pļavu ciematu» problēma

Svarīga problēma, kas ietekmējusi zemes tirgu Pierīgā, ir skaidru attīstības nosacījumu un to realizācijas kontroles trūkums no valsts puses attiecībā uz jaunu savrupmāju apbūvei paredzētu zemes gabalu veidošanu, uzsver speciālisti. Katrs pagasts paredzējis lielu iedzīvotāju pieplūdumu un pieļāvis lielu platību dalīšanu, kā rezultātā ir izveidojušies hektāriem lieli «ciemati» nomaļās vietās, bez inženiertīkliem, kur šobrīd ir uzceltas dažas mājas. «Stingrākas prasības pēc inženiertīklu nodrošinājuma izveides būtu atturējušas daudzus no zemes gabalu dalīšanas. Laikā, kad pieprasījums bija augsts (pārsvarā spekulatīvos nolūkos), daudzviet šādos ciematos tika uzbērts tikai šķembu ceļš un pievilkta elektrība. Brīdī, kad atdzīvosies tirgus, sākumā tāpat būs pieprasījums pēc zemes gabaliem attīstītās vietās,» skaidro D. Štāle.

Tāpēc būtiskākās izmaiņas skar tieši šīs «pļavu teritorijas» – lielas zemesgabalu platības, visbiežāk bijušās lauksaimniecības teritorijas, kur labākajā gadījumā ir izbūvēts piebraucamais ceļš un pievilkta elektrība. Pirms tirgus lejupslīdes šādi zemes gabali bija diezgan pieprasīti cenas dēļ, bet šobrīd šīs zemes īsti vairs nevienu neinteresē, pat ja cena ir nokritusi uz pusi. Iemesli ir ļoti vienkārši – pirms pāris gadiem celtniecība attīstījās ļoti strauji, vietās, kur bija pļavas, pāris mēnešu laikā jau slējās vairāki desmiti māju, tāpēc, pērkot zemesgabalu pļavu vidū, bija cerība, ka apkārtne attīstīsies strauji. Šobrīd pērkot zemes gabalu šādā vietā, uz apkārtnes attīstību, iespējams, būs jāgaida vairāki gadi. Turklāt pircējiem kļuvuši pieejamāki zemesgabali pagastu centrālajās un attīstītajās daļās.

Zemesgabali komercdarbībai

Lielāka aktivitāte zemes tirgū joprojām ir vērojama lauksaimniecības zemēm un komerciāla rakstura zemesgabaliem. «Lauksaimniecības zemi, ko pērk tieši biznesam – lauksaimniecībai, tirgus svārstības īsti neietekmē, jo lielas (virs simt hektāriem) un auglīgas zemes platības joprojām ir pieprasītas. Lauksaimniecības zemes pirms pāris gadiem pirka arī investīcijām un ieguldījumam. Jāteic, ka šobrīd šīs investīcijas ir samazinājušās,» stāsta «Latio» tirdzniecības partneris komercīpašumu tirdzniecības daļā Igors Terehovs.

***

Zemes gabalu cenas 2008. gada nogalē, Ls/m? (zeme 1000–2000 m?)

Mikrorajonos Rīgā

- Dārzciems, Purvciems, Jugla, Mežciems, Imanta, Zolitūde, Ziepniekkalns 60–90

- Bieriņi, Ziepniekkalns, Iļģuciems, Berģi, Vecdaugava 50–80

- Jaunciems, Vecmīlgrāvis, Trīsciems, Bolderāja 25–50

- Mežaparks 250–400

- Vecāķi 70–150

Rīgas rajona pagastos

- Mārupe, Babīte, Garkalne 20–40

- Ķekava, Stopiņi, Ādaži, Carnikava 20–35

- Olaine, Sala, Salaspils lauku ter. 15–30

- Atsevišķās pagastu daļās (Baltezers, Ezerkrasti, Carnikavas pagastā pie jūras u.c.) 40–80

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
22

2017. gada 22. oktobris

Vārda dienas

Airisa, Irīda, ĪrisaArisa, Iraisa, Irida, Irisa

Valūtu kursi

22.10.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv