Krīze dzen meklēt laimi

Apollo
0 komentāru

Krīzei saasinoties, daudzi profesionāļi izvēlas doties strādāt uz ārzemēm. Tas nebūt nav kārtējais «Īrijas vilnis», ko uzkūluši labākas dzīves meklētāji — mazkvalificēts darbaspēks (trauku mazgātāji pabos, zemeņu lasītāji un šampinjonu griezēji). Nupat Latviju pošas pamest arī tās gaišākie prāti — zinātnieki, ārsti un uzņēmēji. Sācies emigrācijas trešais vilnis, kas draud izskalot valsti pustukšu.

Spānija

Spānija

Foto: Apollo

Krīzes atbalss Īrijā

Pirms četriem gadiem peļņā uz ārvalstīm (galvenokārt Īriju) devās vairāki desmiti tūkstošu tautiešu. Gandrīz katrai latviešu ģimenei kāds tuvinieks vai paziņa bija aizklīdis «šampinjonu gaitās». Pa šo laiku daudzi ir atgriezušies, taču veiksmīgākie joprojām dzīvo svešumā — attīstījuši savu biznesu vai iekārtojušies labākās darbavietās.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina: patlaban uz ārzemēm pārcēlušies vairāk nekā 40 000 Latvijas pilsoņu un 2450 nepilsoņu (apmēram 20 000 no tiem atrodas Īrijā). Tātad: 5% no darbaspējīgajiem cilvēkiem Latvijā.

2005. gada nogalē Valsts prezidenta kancelejas paspārnē esošā Stratēģiskās analīzes komisija veica pētījumu, aptaujājot Īrijā nonākušos latviešus. Toreiz noskaidrojās, ka lielāki ienākumi ir svarīgākais, bet ne vienīgais faktors, kas liek cilvēkiem doties uz Īriju. Aizbraukušie novērtē arī stabilu un drošu dzīvi šajā valstī. Kaut arī pētījumā viesstrādnieki pauda neapmierinātību par nestabilitāti un nepietiekamu ekonomisko attīstību Latvijā, lielākā daļa tomēr izteica vēlmi atgriezties mājās. Šķiet, tagad šāda iespēja ir radusies piespiedu kārtā. Ekonomiskās krīzes skartā Īrija vairs nelabprāt uzņem jaunus «ciemiņus» un pat apsver iespēju izmaksāt bez darba palikušajiem iebraucējiem iespaidīgu naudas pabalstu 6000–16 000 eiro apmērā — ar noteikumu, ka viņi dosies mājās un vismaz trīs gadus šajā zemē vairs kāju nespers. Viesstrādniekiem arvien biežāk tiek atteikti arī dažādi pabalsti.

Pērn Īriju jau atstāja 100 000 iebraucēju.

Jaunieši pārceļas pavisam

«Parasti, kad mazkvalificēta darbaspēka trūkumu tirgus neizjūt, pietrūkst tieši augsti kvalificētu speciālistu,» stāsta LU socioloģijas doktorante, vairāku pētījumu par darbaspēka migrāciju autore Aija Lulle. Jau masveidīgās Īrijas iekarošanas laikā neapstiprinājās stereotips, ka Latviju pamet tikai nekvalificēts darbaspēks. Daudzos gadījumos aizbraucēji bija kvalificēti — vidējo, vidējo speciālo, nepabeigtu augstāko vai augstāko izglītību ieguvuši cilvēki. Protams, ārzemēs viņi strādāja savai izglītībai un spējām neatbilstošu darbu. Tiesa, tagad arvien vairāk pieaug tieši to profesionāļu skaits, kuri ārvalstīs strādā savā specialitātē.

Dažādi krīzes laikā radušies iemesli (izglītības sadārdzināšanās, darba vietu trūkums, atalgojuma samazināšanās) likuši daudziem līdz šim veiksmīgiem speciālistiem izvēlēties darbu ārzemēs. Personāla vadības kompānijas «Talentor Latvia» direktore Katrīna Ošleja apstiprina:

«Daudzi mārketinga un reklāmas darbinieki, kā arī spēcīgi personāla vadības speciālisti pēdējā laikā ir devušies strādāt uz ārvalstīm. Domājot par uzņēmuma optimizāciju, vadība šos cilvēkus atlaida pirmos.» «Talentor Latvia» direktore norāda, ka vairāki labi profesionāļi ir atstājuši Latviju, lai dotos papildināt savu izglītību ārzemēs. Šie ļaudis apsver iespēju dzimtenē vairs neatgriezties, jo šeit trūkst viņu kvalifikācijai atbilstošu darba vietu.

«Joprojām laimes meklējumos brauc arī nekvalificēts darbaspēks — dažādu jomu palīgstrādnieki, kuri ārzemēs cer labāk nopelnīt. Daudzi no viņiem to dara atkārtoti. Bieži vien lēmumi tiek pieņemti iracionāli, neapsverot reālās iespējas jaunajā vietā. Par to liek domāt izvēlētie galamērķi, piemēram, Spānija, kurā bezdarbs ir vēl lielāks nekā pie mums. Pārsvarā viņi brauc paziņu, draugu un radu mudināti,» stāsta K. Ošleja.

Citādi ir ar augsti kvalificētiem speciālistiem. Profesionāļi pārceļas uz ārzemēm tad, ja viņiem ir garantēta darba vieta vai plašākas izglītības iespējas. Pārsvarā visi, kuri aizbrauc uz ārzemēm, tur ieņem zemāku amatu nekā Latvijā. Piemēram, projektu direktors no Latvijas, visticamāk, Lielbritānijā būs tikai projektu vadītājs.

«Jaunieši, kuri iegūst ārvalstu stipendijas, pārsvarā tur apmetas pavisam. Viņi ātri iegūst draugu loku un socializējas,» komentē K. Ošleja. «Protams, būtu labi, ja viņi iegūtu labu izglītību, uzkrātu zināšanas un atgrieztos dzimtenē, taču visbiežāk tā nenotiek.»

«Gaišo prātu» emigrācija

Labklājības ministrijas 2007. gadā veiktais pētījums par 2002./2003. un 2004./2005. akadēmiskā gada absolventu gaitām pēc mācību beigšanas parāda, ka ārzemēs strādāt vēlētos aptuveni 40% augstskolu beidzēju un trešdaļa profesionālo mācību iestāžu absolventu. Kā iespējamās migrācijas valstis biežāk tika norādītas Lielbritānija, Vācija, ASV, Īrija un Zviedrija.

Viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc spējīgi un talantīgi jaunieši pārceļas uz dzīvi ārzemēs, ir plašās izglītības iespējas. Nesen eļļu ugunij pielējusi arī valdība, samazinot finansējumu augstākajai izglītībai. Tādējādi studēt ārvalstīs daudzviet ir lētāk nekā šeit.

«Ir daudz jauniešu, kuri nesaredz sev piemērotas izglītības iespējas Latvijā un uzreiz pēc vidusskolas beigšanas domā par studēšanu ārzemēs. Pagaidām to saredzu kā priekšrocību: robežas ir vaļā, un tā ir unikāla iespēja iepazīt citu valstu kultūru un paradumus. Taču, ja krīze un bezdarbs saasināsies, mēs varam zaudēt ļoti labus speciālistus, kuru trūkumu vēlāk nožēlosim,» stāsta K. Ošleja.

Aģentūras MERIDIAN GROUP (piedāvā mācību programmas visā pasaulē, tai skaitā prestižajā Kembridžas un Oksfordas universitātē) konsultante Ieva Zariņa teic, ka interese par studijām palielinās ar katru gadu: «Tā kā mēs organizējam arī angļu valodas kursus, kas nepieciešami darbam daudzās pasaules organizācijās, varam droši sacīt, ka arī interese par strādāšanu ārvalstīs nesarūk.» Par mācību galamērķi pārsvarā tiek izvēlēta Anglija, bet par darbu interesējas arī pavisam eksotiskās un tālās vietās, piemēram, Austrālijā un Jaunzēlandē. Arvien populārākas kļūst ar ekonomiku, mārketingu, sabiedriskajām attiecībām saistītas studijas. Pēdējā laikā topošos studentus ieinteresējušas ārzemēs apgūstamās jurisprudences, arhitektūras, inženierzinātņu un ekoloģijas programmas. «Iespējas ir ļoti plašas. Vienā Anglijas universitātē var būt pat 100 bakalaura programmu. Cilvēkus interesē izglītība, ko nav iespējams apgūt Latvijā — ar kino, mākslas un reklāmas jomu saistītas studijas. Lielākā daļa studējošo izvēlas tur mācīties arī maģistrantūrā. Daudzi atrod darbu jau studiju laikā un paliek ārzemēs pavisam,» atzīst I. Zariņa.

Latvijas Universitātes preses centra pārstāve Gundega Krakopa uzskata, ka apmaiņas programmu un starptautiskās sadarbības galvenais mērķis ir pieredzes un zināšanu bagātināšana, jo tādējādi Latvijai ir iespēja «saņemt» zinošus, kompetentus speciālistus un ekspertus: «Protams, pastāv risks, ka jaunieši neatgriezīsies no studijām ārzemēs, tāpēc mēs mēģinām šeit nodrošināt konkurētspējīgus apstākļus. Viens no instrumentiem ir iesaistīšanās dažādos sadarbības tīklos — projektos un šādu projektu iniciēšanā, piesaistot starptautisku finansējumu, piemēram, no ES fondiem, zinātniekiem u. tml.»

Zaudēsim zinātniekus

A. Lulle uzskata, ka «gaišo prātu» aizplūšana ir likumsakarīga: «Studiju maksa Latvijā ir ievērojami pieaugusi, un tāpēc topošais speciālists sev uzdod jautājumu: vai saņemtā kvalitāte būs atbilstoša prasītajai cenai? Tā kā maksa jau sasniegusi Eiropas prestižāko augstskolu līmeni, jauniešu lēmums pamest valsti ir saprotams. Tie visi ir topošie speciālisti, kurus zaudējam.»

Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis domā, ka, palielinoties mācību maksai augstskolā, daudzi topošie zinātnieki (maģistri un doktorantūras studenti) izvēlēsies braukt mācīties uz ārzemēm, jo tur maksa ir mazāka un bieži vien ir iespējams mācīties par valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt, samazinoties augstskolām piešķirtajam finansējumam, saruks arī pasniedzēju skaits, algas un līdz ar to — arī mācību kvalitāte. «Šobrīd, zinātniekiem dodoties uz ārzemēm, izšķirošais nav tikai darba samaksa, bet iespēja realizēt iegūtās zināšanas, meistarību un sevī uzkrāto potenciālu,» saka akadēmiķis J. Ekmanis.

Latvijā ir noņemti divi galvenie resursi, kas veicinājuši pētniecības attīstīšanos pēdējo gadu laikā: pilnībā likvidēts finansējums pētnieciskajai darbībai augstskolās, bet Latvijas Zinātnes padomes finansējums šogad atvēlēts tikai nacionālajām programmām un starpdisciplināriem pētījumiem. Tas nozīmē, ka daudziem jaunajiem zinātniekiem faktiski tiek noņemts iztikas avots.

Pēc J. Ekmaņa domām, Latvijā pārāk lēni tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu jaunu cilvēku iesaistīšanos zinātnes darbā. Viens no šādiem pasākumiem ir jauno zinātnieku grupu veidošana, kas pārsvarā ir domātas pētniekiem, kuri no ārzemēm atgriežas Latvijā. Šis projekts varētu sākt strādāt tikai nākamgad, bet pa to laiku daudzi jau būs aizbraukuši. Otrs no šādiem projektiem ir Eiropas Sociālā fonda finansētās stipendijas doktorantiem, kas arī varētu tikt izmaksātas tikai rudenī.

«Jautājums, vai jaunais cilvēks būs ar mieru gaidīt, īsti nezinot par iznākumu, ja daudzviet notiek aktīva aģitācija par labu aizbraukšanai uz ārzemēm. Neviens nevar pateikt, kad tiksim no krīzes laukā, bet topošajam doktoram nav laika cerēt uz neskaidru nākotni. Eiropā finansējums zinātnei tiek palielināts, jo krīzes laikā ir jāglābj topošie speciālisti, kuri var nodrošināt intelektuālo potenciālu. Pat mūsu kaimiņos — Lietuvā un Igaunijā — finansējums šai nozarei ir pieaudzis,» norāda J. Ekmanis.

Zinātnieku deficītu izjutīsim tikai nākotnē, bet informācijas tehnoloģiju speciālistu trūkums pastāv jau vairākus gadus. Izrādās, IT speciālisti uz ārvalstīm tiek pārvilināti jau studiju gados. Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «RIX Technologies» izpilddirektore Vita Viese uzsver, ka šo darbinieku trūkumu izjūt visā Eiropā: «Pēc augsti kvalificētiem speciālistiem šajā jomā vienmēr būs pieprasījums. Viens no deficīta iemesliem nenoliedzami ir speciālistu aizplūšana uz ārzemēm, kur papildus darbam ir iespēja arī mācīties, tiek piedāvāti izdevīgāki noteikumi utt.»

Aizbrauc pieredzējušie ārsti

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Ilona Kiukucāne ir pārliecināta, ka vispārējais atalgojuma samazinājums Latvijā ietekmēs daudzas nozares, jo īpaši sabiedriskā sektora pakalpojumus — veselības aprūpi un izglītību: «Tieši veselības aprūpes sistēmas darbinieki — profesionāļi, neredzot iespējas Latvijā nopelnīt atbilstoši savai kvalifikācijai, turpinās meklēt darbu citās valstīs.»

Latvijas Ārstu biedrības speciāliste Zane Upate atzīst, ka katru gadu uz ārzemēm strādāt dodas ap 80–100 ārstu. Pagaidām finansējuma samazinājums medicīnai nav atstājis paliekošu iespaidu un aizbraukušo skaits nav palielinājies: «Iespējams, par to varēsim labāk spriest šā gada vidū.» Z. Upate novērojusi arī kādu pozitīvu tendenci — Latviju arvien mazāk pamet jaunie ārsti: «Pēdējos piecos gados rezidentiem atalgojums ir ievērojami pieaudzis, tāpēc jaunie speciālisti var normāli strādāt arī Latvijā.» Diemžēl tieši pieredzējuši ārsti patlaban ir lielākā riska grupa, kas steidz pamest Latviju.

,

Uzņēmēji meklēs izdevīgākas vietas

Eksperti pieļauj, ka arī daudzi uzņēmēji savu darbību varētu pārcelt uz ārzemēm. Viens no lielākajiem krīzes triecieniem biznesa videi bija pērn valdībā pieņemtās nodokļu izmaiņas. Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, vērtējot izmaiņas, aicina grūtībās nonākušos uzņēmējus pasludināt bankrotu un pamest Latvijas tirgu: «Nodokļu paaugstināšana un izglītības maksas pieaugums drīz vien radīs apstākļus, kad speciālisti (arī topošie) izvēlēsies aizbraukt no Latvijas.»

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Ilona Kiukucāne apstiprina, ka ir pamats bažām: «Lai uzsāktu biznesu un paplašinātu darbību ārzemēs, uzņēmēji ņem vērā ļoti daudzus faktorus, no kuriem svarīgākie ir uzņēmējdarbības vide, nodokļi, politikas prognozējamība un partneri, uz kuriem var paļauties. Diemžēl nesenie notikumi pierāda, ka biznesa vide un nodokļu politika kļūst arvien neprognozējamāka. Ir pamats apgalvot, ka Latvijas uzņēmēji izmantos visas iespējas, lai atrastu izdevīgāko vietu savam biznesam. Ražošanas pārcelšana ārpus Latvijas notiek jau vairākus gadus, un viens no svarīgākajiem iemesliem bija straujā darbaspēka izmaksu sadārdzināšanās, kā arī atalgojuma un darba produktivitātes neatbilstība.»

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs piebilst, ka viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji pāriet uz darbību ārzemēs, ir vēlme «brīvāk elpot». Proti, citur pasaulē valsts tik daudz neiejaucas privātā uzņēmēja darbībās. Taču masveidīgu vietējā tirgus pamešanu savā jomā viņš neprognozē: «Patlaban ir nelieli latviešu veikaliņi, kafejnīcas Īrijā un Eiropas dienvidos, taču lielu, veiksmīgu piemēru pagaidām nav.»

Lejupslīde visā pasaulē

Tomēr ekonomiskā krīze skārusi arī citas valstis, tāpēc būtu naivi cerēt, ka latviešu darbaspēku un uzņēmējus kaut kur gaida atplestām rokām. Patlaban darbu ir grūti atrast arī ārzemēs. Ekonomikas lejupslīdes ietekmi izjūt gan ES, gan ASV. Būvniecības nozares apjomu kritums ietekmējis strādājošos Latvijā, Īrijā, Norvēģijā, Spānijā un Vācijā. Visās ES valstīs ir sagaidāma atalgojuma samazināšanās. Apstākļos, kad ir liela konkurence starp darba meklētājiem, daudz lielāka nozīme būs izglītību un kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un darba pieredzei.

Lielas cerības uz ārzemju tirgu nevar likt arī daudz cietušās nekustamā īpašuma nozares speciālisti. Nekustamā īpašuma attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilvars Metnieks apstiprina: «Diemžēl nozares krīze ir visur pasaulē, tāpēc attīstītājiem nav iespējas pāriet uz ārzemju tirgiem. Agrāk mūsu darbošanās ārvalstu tirgos bija ierasta parādība, taču tagad aktivitāte ir ievērojami kritusies. Iespējams, eksistē šauri un specifiski tirgi, piemēram, Āfrikā vai Austrālijā, kurus globālā krīze nav skārusi, taču tas ir ļoti tālu. Turklāt tie ir zināmi tikai dažiem. Patlaban norit intensīvs darbs tepat uz vietas, taču veiksmes koeficients ir ļoti zems.»

Nekustamā īpašuma nozarei piesaistītajiem speciālistiem (arhitektiem, inženieriem) ārvalstu tirgus ir vienīgā iespēja, kur patlaban darboties. Visbiežāk darbs pie ārzemju projektiem norit tepat uz vietas, Latvijā. «Arhitektu birojiem, kas sevi nav pozicionējuši starptautiski jau pirms krīzes, tagad «ielēkt vilcienā» ir ļoti grūti. Dibināt sakarus, meklēt partnerus šajā situācijā ir gandrīz neiespējami. Mūsu priekšrocība varētu būt tā, ka krīzes ietekmē speciālisti ir gatavi strādāt par zemāku algu nekā citur Eiropā.»

Ir vajadzīgs laiks, lai savu prasmi pierādītu svešā vidē un neierastos apstākļos. «Arī turpmāk Latvijas iedzīvotāju darba meklējumi būs tajās pašas valstīs, kur jau ir izveidojušās latviešu kopienas — zināma veida atbalsta sistēma. Arī darbā iekārtošanās bieži vien ir atkarīga no kontaktiem ārzemēs un no paziņu loka. Domājams, ka informācija par iespējamajām darba tirgus aktivitātēm Rietumeiropā ātrāk nonāks tieši pa privātiem kanāliem. Var droši apgalvot, ka celtniecības speciālisti būs pirmie, kam parādīsies iespēja atrast darbu, taču, sezonai sākoties, aktivizēsies arī pakalpojumu un tūrisma nozares,» uzskata I. Kiukucāne.

Ko darīt?

Ņemot vērā, ka savus kompetentākos darbiniekus atlaiž arī daudzi lieli un pazīstami Latvijas uzņēmumi, emigrācija ir kā glābšanas riņķis, lai profesionāļi varētu pārlaist ekonomiski smagos laikus un vienlaikus pilnveidot zināšanas un pieredzi. «Protams, no vienas puses, Latvija zaudē spēcīgus profesionāļus, kas lieti noderētu pašreizējo ekonomisko problēmu risināšanā. Tomēr tā ir realitāte, kas jāpieņem kā mūsu nākotnes dzīves sastāvdaļa. Darbaspēks kļūs arvien mobilāks. No savas puses dažādu nozaru profesionāļiem varu tikai rekomendēt izmantot šādu iespēju, ja tāda radusies,» ir pārliecināta K. Ošleja.

Pētniece Aija Lulle ir noskaņota pesimistiskāk: «Labs darbs ārzemēs ir liels ieguvums cilvēkam individuālā līmenī, taču valstiskā mērogā tas ir sāpīgs zaudējums. Mūs pamet ļaudis, kuru izglītībā valsts ir ieguldījusi līdzekļus. Piemēram, Īrija ar savu viesstrādnieku politiku patlaban krīzi izjūt daudz krasāk nekā citas Eiropas valstis. Viņu ekonomiskais uzplaukums bija ļoti īss. No tā vajadzētu mācīties un nodrošināt iespēju speciālistiem iesakņoties valstī. Šobrīd tas galvenokārt izdarāms ar ES struktūrfondu palīdzību.»

***

Komentārs

Viktors Lācis, vispārējās sagatavotības treneris futbolā:

— Protams, šajā ekonomiskajā situācijā studijas ASV ir gana liels dzinulis, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti ne tikai tagad, bet arī turpmāk. Patlaban, izmantojot sporta stipendijas, ASV studē ap 50 studentu no Latvijas. Saistībā ar smago ekonomisko situāciju iegūt naudu studijām Amerikā kļūst arvien sarežģītāk, taču Latvijas jauniešu zināšanu līmenis ļauj iegūt ne tikai sporta, bet arī mācību stipendiju.

***

RB jautā:

Kā valsts plāno uzbalot izglītības sistēmu, lai topošajiem speciālistiem būtu interese mācīties un strādāt Latvijā?

Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes viedokli pauž preses sekretāre Agnese Korbe:

— Situācija augstākajā izglītībā Latvijā šobrīd finansējuma ziņā neatšķiras no situācijas pārējās nozarēs, proti, līdzekļi 2009. gadā ir samazināti par 25% precēm un pakalpojumiem, 15% atalgojumam un 10% ieskaitīti rezerves fondā. Tie ir aptuveni tajā pašā līmenī kā pirms trim gadiem.

Latvijā esam panākuši, ka valsts lielākoties nodrošina budžeta vietas pilna laika bakalaura līmeņa studentiem, īpaši — prioritārajās un valsts attīstībai nepieciešamajās nozarēs, piemēram, inženierzinātnēs, IT, dabaszinātnēs, medicīnā; atbalsts ir arī maģistrantūras un doktorantūras studijām. Līdz šim nozīmīgu atbalstu izglītības, tai skaitā — augstākās izglītības, pilnveidē, infrastruktūras uzlabošanā esam saņēmuši no ES struktūrfondiem un citiem starptautiskiem finanšu atbalsta mehānismiem. Jaunajā periodā — 2007.–2013. gadā — šis atbalsts paredzēts vēl lielākā apjomā. Piemēram, jau tuvākajā laikā prioritāro nozaru maģistrantūras un visiem doktorantūras studentiem būs iespēja saņemt stipendijas (doktorantūras studentiem — līdz pat Ls 800 mēnesī).

Tas, ka students kādu laika studē ārzemēs, ir pat vēlami. Tā ir iespēja paplašināt redzesloku, dažādot mācību vidi, gūt jaunu pieredzi un izveidot turpmākajā karjerā noderīgus kontaktus. Taču vēl būtiskāk ir veicināt Latvijas augstākās izglītības eksportspēju, lai ārvalstu jaunieši dotos studēt uz Latviju. Saskaņā ar pārskatu par augstāko izglītību 2008. gadā no vairāk nekā 125 tūkstošiem Latvijas studentu 1239 mūsu jaunieši no 35 augstskolām un koledžām studēja 42 valstu augstskolās. Savukārt Latvijā 2008. gadā mācījās 1583 studenti no 56 valstīm. Līdz ar to — tā Latvijas studentu daļa, kas dodas studēt uz ārzemēm, ir salīdzinoši maza, un viennozīmīgi nevar apgalvot, ka mācīties ārzemēs ir lētāk — studiju maksa atsevišķās valstīs ir zemāka vai to sedz attiecīgas stipendijas, taču pārējie izdevumi ir augstāki.

Ir būtiski, ka ekonomikas attīstībā iesaistās gan par uzņēmējdarbību, gan reģionālo attīstību, gan par izglītību un zinātni atbildīgās iestādes, pašvaldības, darba devēji un sociālie partneri. Ja kāds Latvijas cilvēks atver savu uzņēmumu ārpus Latvijas, tas noteikti veicinās sadarbību ar Latviju. Tendence, ka jaunietis ir mācījies Latvijā un tūlīt pēc augstskolas absolvēšanas dodas projām, Latvijai nav īpaši izteikta.

Lai nodrošinātu konkurētspēju un atbilstību darba tirgum, Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja izmantot mūžizglītības piedāvātās iespējas, jo mūsdienu dinamiskajā pasaulē, lai nodrošinātu savu konkurētspēju darba tirgū, nepieciešams mācīties visu dzīvi. Turklāt bezdarba īpatsvars cilvēkiem ar augstāko izglītību ir zemāks nekā pārējās izglītības pakāpēs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv