Kučinskis sola, ka nodokļu reformas plāns būs gatavs nākamnedēļ

Apollo
26 komentāri

Nodokļu reformas plāns tiks izstrādāts līdz šīs nedēļas beigām, nākamās nedēļas sākumam, un tas būs galīgais variants, par kuru tālāk tiks spriests valdības koalīcijā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis sola, ka nodokļu reformas plāns būs gatavs nākamnedēļ

Foto: Ieva Čīka/LETA

Pēc viņa teiktā, koalīcijas kopējais noskaņojums pret šo plānu ir «ļoti pozitīvs», tāpēc ir cerības, ka tas tuvākajā laikā tiks «novests līdz finišam».

Premjers gan atturējās nosaukt, cik liels varētu būt nākamā gada budžeta iztrūkums nodokļu reformas dēļ, solot, ka par to varēs runāt nākamās nedēļas sākumā. Pagaidām līdz galam neesot panākta vienošanās par finansējumu veselības aprūpei un par sociālo budžetu. «Tie ir pēdējie jautājumi, lai mēs varētu redzēt ciparus,» sacīja valdības vadītājs.

Kučinskis uzsvēra: «Ja mēs gribam «piedzīt» attīstīto Eiropas daļu, mums nepietiek ar lēnu iešanu [uz priekšu]. Mums ir vajadzīgs, lai mūsu nodokļu sistēma būtu ļoti pievilcīga.»

Ministru prezidents pieļāva, ka nodokļu reformas kontekstā varētu celt akcīzes nodokli alkoholam, kā arī neizslēdza akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai, taču pirms tam gan esot jāveic rūpīgi aprēķini par to, kādu ietekmi tas atstās uz tautsaimniecību, kā arī jābūt skaidrībai par to, kāda būs akcīzes nodokļa politika kaimiņvalstīs.

Taujāts par to, vai Eiropas Komisija nevarētu iebilst pret Latvijas valsts budžeta deficīta palielināšanu, Kučinskis pauda pārliecību, ka EK to atļaus, ja Latvija ar aprēķiniem spēs pierādīt, ka budžeta reformā ieguldītais turpmākajos gados valsts maciņā tiks atgūts ar uzviju.

Kā ziņots, «Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam» Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka iecerētā nodokļu reforma var nodrošināt Latvijas ekonomikas pieaugumu 5% apmērā līdz 2020.gadam iepriekš prognozēto 3% vietā.

FM arī norāda, ka nodokļu reformas izsauktā papildu izaugsme ekonomikā rada pozitīvu netiešo fiskālo ietekmi 89 miljonu eiro apmērā pirmajā reformas gadā, 2019.gadā tā palielinās vēl par 41 miljonu eiro un 2020.gadā vēl par 107 miljoniem eiro.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas rezultātā tiek vērtēts, ka pieaugs gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju rīcībā esošie naudas resursi, tādējādi palielinot investīcijas un patēriņu.

FM ieskatā, darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, vienlaikus ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu, samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izdevumu mazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus. UIN reforma radītu vairākus pozitīvus efektus uz tautsaimniecību, kas savukārt palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

«Nodokļu reformas kopējā ieņēmumu dinamika liecina, ka reformas pirmajos divos gados ir ieņēmumu kritums, bet trešajā reformas gadā ietekme ir neitrāla, bet no ceturtā gada reformas rezultātā tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums vispārējās valdības budžetā,» informēja FM.

Jau ziņots, ka atbilstoši «Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam» ietvertajai informācijai nodokļu reformas kopējā tiešā negatīvā ietekme 2018.gadā ir 235 miljoni eiro.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA atzina, ka nodokļu politikas reformas rezultātā sākotnēji ir jārēķinās ar budžeta deficīta pieaugumu. Viņa norādīja, ka parasti saistībā ar gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām uzmanību pievērš ieņēmumu samazinājumam, tomēr jāņem vērā arī kompensējošie pasākumi, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošana un tautsaimniecības izaugsme. «Jāņem vērā, ka ir paredzēti risinājumi nodokļu ieņēmumu samazinājumam,» uzsvēra ministre.

Ne tikai FM, bet arī Fiskālās disciplīnas padomes aprēķini liecina, ka patlaban izstrādātās nodokļu politikas reformas fiskālā ietekme mērāmā virs 200 miljoniem eiro. Reizniece-Ozola minēto summu nekomentēja, bet norādīja, ka neliels deficīta pieaugums būs gaidāms jaunās nodokļu politikas pārejas periodā, jo ieņēmumi tiks izlīdzināti tikai trešajā gadā kopš reformas īstenošanas.

«Jārēķinās, ka pirmie gadi būs visgrūtākie. Bet jāņem vērā, ka neviena reforma nav viegla. Svarīgi, ka varēsim nodokļu reformu īstenot atbildīgi, ievērojot fiskālo disciplīnu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa informēja, ka par nodokļu politiku vēl notiek diskusijas un atsevišķi jautājumi dažādās darba grupās vēl tiks precizēti līdz gala variants tiks piedāvāts apstiprināšanai Ministru kabinetā šā gada aprīļa beigās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.06.2017
Ienākt apollo.lv