Kundziņsalieši sašutuši par Ārgaļa izteikumiem

Apollo
0 komentāru

Rīgas vicemēra Andra Ārgaļa neuzmanīgie izteikumi par Kundziņsalas iedzīvotāju nākotni sacēluši sašutuma vētru šeit dzīvojošajos. Bēdīgākais, ka naftas termināļu būvētāju ieceres vēl nebūt nav mirušas — par spīti negatīvajam Rīgas domes balsojumam.

Lielākā daļa kundziņsaliešu būtu gatavi pārcelties uz dzīvi citur, ja naftas termināļus būvēt iecerējušās firmas kompensētu mītnes maiņas izdevumus, šis brīvostas valdes priekšsēdētāja Ārgaļa izteikums šonedēļ izraisīja kundziņsaliešu un zaļi domājošo sašutuma vētru.

Paši vietēji uzstāj, ka negrasās mainīt dzīvesvietu.

Pārprasts?

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ārgalis apgalvoja, ka esot pārprasts: neviens negrasās kundziņsaliešu īpašumiem «braukt pāri ar buldozeriem» vai viņus «ar varu dzīt projām», tikai ierosināts naftas termināļu būvniecības investoriem sākt ar iedzīvotājiem konstruktīvu dialogu. Privātās sarunās 70–80 procentu iedzīvotāju bilduši, ka esot gatavi mainīt dzīvesvietu, ja viņiem piedāvās kompensāciju un dos iespēju dzīvot citur. «Ja kāds to piedāvās, un cilvēki redzēs, ka šis kompensāciju mehānisms patiešām darbojas, daudzi būs ar mieru pārcelties dzīvot citur,» uzskata Ārgalis.

Lai gan Rīgas dome noraidījusi SIA «Man-Tess» un SIA «Naftas serviss» priekšlikumus par jaunu termināļu būvi Kundziņsalā, izrādās, ka ar to vēl nekas nav beidzies. Ārgalis norādīja, ka abi projekti saņēmuši pozitīvu atzinumu no valsts Ietekmes uz vidi novērtēšanas biroja, to investoru noslēgtie zemes nomas līgumi ir vēl spēkā gadiem, tāpēc ik pa laikam pie šiem projektiem nāksies atgriezties. Abi termināļi it kā pat kundziņsaliešu mītnes vietas neapdraudētu, taču «mēs nevaram iedzīvotājiem apkārt sabūvēt naftas bunduļus», teica brīvostas valdes šefs. Pēc viņa domām, investoriem vajadzētu runāt ar kundziņsaliešiem un izteikt piedāvājumus, jo bez viņu piekrišanas projektu tālākā virzība ir neiespējama — neraugoties uz to, ka teritorija būtu ideāla ostas paplašināšanās plāniem.

Prom negrasās

Pašlaik Kundziņsalu par īpaši apdzīvotu nenosauksi — kopumā te mitinās apmēram 400 cilvēku, taču katram no viņiem ir savs dzīvesstāsts, sava pajumte, savs mīļš stūrītis. Šeit sastaptie ar izbrīnu komentēja izteikumus par viņu vēlmi par noteiktu samaksu atstāt Kundziņsalu.

Uz 7. šķērslīnijas sastaptās divas sieviņas par šādu ieceri dzirdēja pirmoreiz. Abas ar nostalģiju atminējās laikus, kad uz salu kursējis kuģītis, virmojusi dzīvība, bet tagad jaunie pamet šo vietu. «Vasarā te ir tik skaisti!» izteicās kundziņsalietes. Ja kāds samaksātu par pārcelšanos, tad to varētu arī darīt, taču «cik daudz tad par tām koka būdelēm kāds maksās».

Savukārt 35 gadus šeit dzīvojošā Valentīna bija šokēta par skaitļiem, ka 70–80 procentu vietējo ir gatavi pamest Kundziņsalu. «Iedzīvotāji tā teikuši? Interesanti!» ironiski novilka sieviete. Ik pa laikam uzvirmo baumas par iedzīvotāju izsūtīšanu no salas, taču vietējie ir apņēmības pilni cīnīties par savām tiesībām. «Lai vai kāds, bet tomēr jumts virs galvas,» Valentīna norādīja uz savu namiņu. «Tas gan ir tikai mans viedoklis, taču varat prasīt šeit jebkuram, neviens negrasās kaut kur pārcelties. Ja nu vienīgi tie, kuriem vispār nekā nav.»

Ķīlnieku lomā

Šķiet, nav tādas sabiedriskās organizācijas vai zaļo kustības, kas beidzamajās dienās nebūtu pauduši atbalstu kundziņsaliešu vēlmei palikt savās mājvietās.

Sabiedriskās organizācijas Kundziņsala valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Berestņevs izteicās, ka «kundziņsalieši grib palikt tur, kur ir». Gandrīz vienīgās vēlmes: lai naftas termināļi viņus beidzot liktu mierā un arī valsts beidzot ieinteresētos par šejieniešu problēmām. Izrādās, ka pašlaik Kundziņsalai noteikts turpmākās izpētes teritorijas statuss, kas liedz pilnīgi jebkādas darbības, kas saistītas ar īpašumu vērtību palielināšanu. Proti — ja tek jumts, lai tek! M. Berestņevs nenoliedza, ka Kundziņsalā dzīvo arī tādi cilvēki, kas ir draugos ar zaļo pūķi un par saviem īpašumiem nerūpējas, tomēr daudzi cilvēki tos labprāt sakārtotu, ja šāda iespēja būtu.

Par iespējamo kompensāciju izmaksu Berestņevs bija skeptisks. Pašlaik zemes vērtība Kundziņsalā ir 10–15 latu par kvadrātmetru, bet dažu namu atlikusī inventarizācijas vērtība ir tikai 800 latu. Vidējā kundziņsaliešu īpašuma vērtība varētu sasniegt 20 000 latu, bet par šādu naudu nodrošināt līdzvērtīgu dzīvojamo platību un zemi nav iespējams. «Ir tāda lieta kā cilvēku sapņi un tradīcijas. Pamēģiniet pārstādīt papardi no Kundziņsalas pilsētas centrā — tā tur neieaugs!» iedzīvotāju noskaņojumu rezumēja Berestņevs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv